"Swedbank" formulē skaidru pozīciju par dividenžu izmaksām "Latvijas gāzes" akcionāriem

Veidojot pētniecisku rakstu sēriju par situāciju ap AS "Latvijas gāze" un tās veiktajiem maksājumiem Eiropas Savienības noteikto sankciju kontekstā, valsts un finanšu institūcijām lūdzām atbildēt uz vairākiem jautājumiem par maksājumu leģitimitāti sankcijām pakļautajām juridiskajām personām. No “Swedbank” saņemtā atbilde norāda uz to, ka LG veiktās un arī plānotās dividenžu izmaksas var tikt vērtētas kā Eiropas Savienības sankciju pārkāpums.

Juridiskās nianses

L. Mencim par norēķiniem ar Krieviju saistītām juridiskām personām vaicājām:

• vai “Swedbank” izpilda klientu veiktos naudas pārskatījumus AS “Latvijas gāze”;
• vai “Swedbank” ir veikusi Eiropas Savienības noteikto sankciju pārkāpšanas riska analīzi norēķinos ar AS “Latvijas gāze”;
• ja ir veikusi, kādi ir “Swedbank” secinājumi attiecībā uz norēķinu ar AS “Latvijas gāze” tiesisko pieļaujamību;
• vai “Swedbank” uzskata, ka tas ir tiesiski, ka AS “Latvijas gāze” no Latvijas kredītiestāžu klientiem saņemtos naudas līdzekļus pārskaita “Gazprom”, kas formāli gan nav Eiropas Savienības sankciju sarakstā, tomēr kā Krievijas valdībai pilnībā piederošs uzņēmums savus naudas līdzekļus pēc tam nodod Krievijas valdībai un tie attiecīgi tiek izmantoti (vai var tikt izmantoti) kara Ukrainā finansēšanai, kā arī nedraudzīgu darbību pret Latviju veikšanai;
• vai “Swedbank” ieskatā apstāklis, ka, lai arī AS “Latvijas gāze” akcionārs “Gazprom” formāli nav iekļauts ES sankciju sarakstā, bet tomēr pilnībā pieder tādas valsts valdībai, kuru Latvijas parlaments ir atzinis par terorismu atbalstošu valsti un kuras prezidentu Starptautiskā krimināltiesa ir izsludinājusi meklēšanā tiesāšanai, nav pamats norēķinu ierobežošanai ar AS “Latvijas gāze;
• vai “Swedbank” ieskatā apstāklis, ka AS “Latvijas gāze” amatpersonu vairākums padomē ir “Gazprom” un “Rosneft” darbinieki/amatpersonas, kuras pilnībā kontrolē AS “Latvijas gāze” komercdarbību un norēķinus, nav pamats norēķinu ierobežošanai ar AS “Latvijas gāze”;
• vai, analizējot AS “Latvijas gāze” akcionāru struktūru, “Swedbank” ir vērtējusi Krievijas valdības kontrolētās kompānijas “Gazprom” un “Itera Latvija” (caur “Rosneft”), kuras pilnībā kontrolē AS “Latvijas gāze” komercdarbību, kā vienotu akcionāru grupu, kas rīkojas saskaņoti, vai arī kā patstāvīgas kompānijas;
• ja ir vērtējusi kā patstāvīgas un savstarpēji neatkarīgas kompānijas, vai varat paskaidrot, kāpēc?

Skaidrs redzējums

Uz minētajiem jautājumiem no L. Menča ar J. Kropa starpniecību saņēmām šādu atbildi:

“Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā “Swedbank” ir atteikusies no pārskaitījumu nodrošināšanas uz un no Krievijas/Baltkrievijas, kā arī atteikusies no valūtas konvertācijām šo valstu valūtās. Atsevišķos gadījumos tiek piemēroti izņēmumi, kā, piemēram, pensiju maksājumu saņemšana no Krievijas Federācijas vai arī gadījumos, kad norēķini ir saistīti ar Latvijas iedzīvotāju pamatvajadzību nodrošināšanu (piemēram, nepieciešamību norēķināties par apkuri). Līdz ar to “Swedbank”, ievērojot normatīvos aktus un uzraugošo institūciju noteiktās prasības sankciju riska pārvaldībā, izpilda Latvijas iedzīvotāju veiktos naudas pārskatījumus par saņemto pakalpojumu uz AS “Latvijas gāze” kontiem. Taču nenodrošina nekādus citus pakalpojumus, piemēram, dividenžu izmaksu uzņēmuma akcionāriem.”

“Swedbank” atbildē zīmīga ir norāde par to, ka banka, “ievērojot normatīvos aktus un uzraugošo institūciju noteiktās prasības sankciju riska pārvaldībā”, veic tikai Latvijas iedzīvotājiem būtiski nepieciešamo maksājumu par gāzi izpildi, bet nenodrošina dividenžu izmaksu par LG akcijām. No bankas rakstītā izriet, ka “normatīvo aktu ievērošana” un “dividenžu izmaksas nodrošināšana” nav savienojami jēdzieni, proti, dividenžu izmaksa nav atļauta.

Patur tiesības naudu nepārskaitīt

Tādus pašus jautājumus uzdevām arī vairākām citām kredītiestādēm.

No SEB bankas valdes priekšsēdētājas Ievas Teteres ar bankas korporatīvās komunikācijas vadītājas Litas Jubertes-Krūmiņas starpniecību saņēmām šādu atbildi: “Saskaņā ar Kredītiestāžu likumu SEB banka nedrīkst sniegt informāciju par konkrētiem gadījumiem, tāpēc skaidrojam ietvaru, kādā SEB banka darbojas sankciju riska pārvaldības jomā. SEB banka Latvijā strādā atbilstoši visiem tai saistošajiem normatīvajiem aktiem, tostarp Kredītiestāžu likumam, kā arī starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumam. Lai nodrošinātu Latvijas un starptautisko sankciju piemērošanu, kā arī pamatojoties uz starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumu un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas Sankciju riska pārvaldīšanas normatīvajiem noteikumiem Nr. 126, SEB banka neizpilda darījumus, ja tajos iesaistītā puse ir persona, attiecībā uz kuru noteikti finanšu ierobežojumi (sankcijas). SEB bankai ir būtiski ne tikai ievērot visas normatīvo aktu prasības, bet darīt visu nepieciešamo, lai mazinātu risku, kas var atstāt jebkādu negatīvu ietekmi uz sabiedrību vai SEB bankas reputāciju. Cita starpā, arī saskaņā ar SEB bankas Vispārējo darījumu noteikumiem SEB bankai ir tiesības atteikties sniegt pakalpojumu (tajā skaitā atturēties no maksājumu izpildes) vai piemērot ierobežojumus atsevišķu pakalpojumu izpildei, ja SEB bankai pastāv pamatotas aizdomas, ka klienta darījumu partneris vai darījuma labuma guvējs (piemēram, faktiskais līdzekļu gala saņēmējs) ir persona, pret kuru vērstas sankcijas.

Uzņēmumiem, kuri pakļauti sankcijām vai par kuriem bankai ir pamatotas aizdomas, ka to patiesā labuma guvēji ir sankcionēti, SEB banka ierobežo maksājumu izpildi, nodrošinot tikai tos, kas ir nepieciešami pamatvajadzību nodrošināšanai atbilstoši normatīvajam regulējumam un Latvijas Bankas norādījumiem. Dividenžu izmaksa un citi pakalpojumi netiek nodrošināti.”

No atbildes redzams, ka SEB banka atbild izvairīga, lai sankciju jautājums netiktu skarts pēc būtības. Neoficiāli avoti ziņo, ka, iespējams, lielā dividenžu nauda varētu būt iegūlusi tieši SEB bankā, un, ja tas ir tā, tad tieši SEB bankai būs jāveic dividenžu naudas pārskaitījums, tajā skaitā “Gazprom” paredzētais. Zīmīgi - SEB banka atsakās komentēt LG situāciju, atsaucoties uz klienta noslēpumu. Konkrētajā gadījumā mēs neprasījām atklāt ziņas, kas būtu noslēpums. Kredītiestādēm ir aizliegts sniegt informāciju par pašiem klientiem un viņu darījumiem. SEB vispārīgi vaicājām, vai attiecībā uz LG maksājumiem ir jāpiemēro Eiropas Savienības sankcijas. Nekādas ziņas par kādiem konkrētiem klientu darījumiem netika lūgtas.

Klientu noslēpumi jāglabā

No bankas “Citadele” valdes priekšsēdētāja Johana Akerbloma ar komunikāciju speciālistes Evas Cildermanes starpniecību saņēmām atbildi ar līdzīgām vispārējā lakonisma iezīmēm: “AS “Citadele banka” ievēro tai saistošās ANO, ES un nacionālo sankciju likumu prasības un attiecina tās uz visiem saviem klientiem bez izņēmuma. Ja persona ir pakļauta sankcijām, tad atbilstoši konkrēto sankciju tvērumam personas aktīvi tiek iesaldēti vai personai tiek atteikta maksājumu izpilde. AS “Latvijas gāze” ir Latvijā lielākais dabasgāzes piegādātājs mājsaimniecībām un uzņēmumiem - šobrīd spēkā esošais sankciju regulējums neparedz pienākumu ierobežot dabasgāzes patērētāju norēķinus par piegādāto dabasgāzi. Bankai “Citadele” ir saistošas Kredītiestāžu likuma prasības par klientu un to darījumu konfidencialitāti, un tā atturas no klientu attiecību apspriešanas.”

Maksās arī sankcijām pakļautajiem?

LG paziņojumā biržai "Nasdaq Riga" teikts, ka LG saviem akcionāriem dividendēs no iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas izmaksās kopumā 109,725 miljonus eiro.

Par dividenžu maksājuma datumu noteikts 23. augusts.

LG apgrozījums 2022. gadā bija 702,604 miljoni eiro jeb par 32,5% vairāk nekā 2021. gadā, un kompānijas peļņa sasniedza 40,824 miljonus eiro.

Galvenie LG akcionāri ir Krievijas “Gazprom” - 34%, fonds "Marguerite Gas II.S.a.r.l." - 28,97%, Vācijas kompānija "Uniper Ruhrgas International GmbH" - 18,26% un SIA "Itera Latvija” - 16%.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā