Latvijas finanšu nozarei kauna traips: atmazgājas no sankciju pārkāpšanas

“Neatkarīgā” Latvijas Finanšu nozares asociācijai nosūtīja šādus jautājumus:

• Vai Finanšu nozares asociācijai ir viedoklis par vienu no aktuālākajām Eiropas Savienības sankciju iespējamas pārkāpšanas situācijām, Latvijas bankām apkalpojot AS "Latvijas gāze" norēķinus?

• Vai Finanšu nozares asociācija uzskata, ka tas ir tiesiski, ka AS "Latvijas gāze", izmantojot Latvijas bankas, pārskaita naudas līdzekļus “Gazprom”, kas formāli gan nav Eiropas Savienības sankciju sarakstā, tomēr kā Krievijas valdībai pilnībā piederošs uzņēmums savus naudas līdzekļus pēc tam nodod Krievijas valdībai un tie attiecīgi tiek izmantoti (vai var tikt izmantoti) tiešai kara Ukrainā finansēšanai?

• Vai Finanšu nozares asociācijas ieskatā Latvijas bankām pirms AS "Latvijas gāze" norēķinu apkalpošanas būtu jāizvērtē apstāklis, ka starp AS "Latvijas gāze" akcionāriem - “Gazprom” un “Itera” (kontrolē “Rosneft”) - pastāv iespējama sadarbība un saskaņota rīcība attiecībā uz AS "Latvijas gāze" komercdarbību un attiecīgi šie divi akcionāri jāvērtē nevis kā divi uzņēmumi, bet gan kā vienota akcionāru grupa?

• Vai apstāklis, ka, lai arī AS "Latvijas gāze" akcionārs “Gazprom” formāli nav iekļauts ES sankciju sarakstā, bet tomēr pilnībā pieder tādas valsts valdībai, kuru Latvijas parlaments ir atzinis par terorismu atbalstošu valsti un kuras prezidentu Starptautiskā krimināltiesa ir izsludinājusi meklēšanā tiesāšanai kā kara noziedznieku, nav pamats norēķinu ierobežošanai ar AS "Latvijas gāze" (jo īpaši ņemot vērā, ka “Gazprom” kopā ar citu Kremlim piederošu uzņēmumu “Rosneft” AS "Latvijas gāze" ir balsu vairākums)?

• Vai apstāklis, ka AS "Latvijas gāze" amatpersonu vairākums padomē ir “Gazprom” un “Rosneft” darbinieki/amatpersonas, nav pamats norēķinu ierobežošanai ar AS "Latvijas gāze"?

• Vai apstāklis, ka AS "Latvijas gāze" valdes sastāvu pilnībā ir noteikuši Krievijas valdībai piederoši uzņēmumi, nav pamats norēķinu ierobežošanai ar AS "Latvijas gāze"?

• Vai Finanšu nozares asociācijas vecākā juridiskā padomnieka Edgara Pastara sociālajā tīklā “Twitter” 4. augustā jau publiski norādītais, ka AS "Latvijas gāze" norēķinu neapkalpošana būtu vērtējama kā “pārpratums”, sakrīt ar asociācijas viedokli?
• Vai apstāklis, ka Finanšu nozares asociācijas vecākais juridiskais padomnieks Edgars Pastars vienlaicīgi ir vadošais jurists advokātu birojā COBALT, kas konsultē un pārstāv akcionāru sapulcēs AS "Latvijas gāze" akcionārus, nerada interešu konfliktu Finanšu asociācijas attieksmes formulēšanā pret AS "Latvijas gāze" norēķinu apkalpošanu?

No Finanšu nozares asociācijas saņēmām sekojošu atbildi: "Vēršam uzmanību, ka Finanšu nozares asociācija ir organizācija, kas pārstāv finanšu sektora intereses dažāda līmeņa Latvijas un starptautiskās institūcijās un koordinē nozares kopējo dienas kārtības jautājumu risināšanu. Finanšu nozares asociācijai nav un nevar būt kompetences sniegt skaidrojumus par piemēroto starptautisko vai nacionālo sankciju piemērošanu. Vienlaikus Finanšu nozares asociācija norāda, ka Latvijas finanšu sektors kopā ar atbildīgajām institūcijām nodrošina un turpinās aktīvi nodrošināt atbilstošu noteikto sankciju ievērošanu, tajā skaitā nepieciešamības gadījumā konsultējoties ar regulatoru un citām atbildīgajām iestādēm. Finanšu nozares asociācijas rīcībā nav informācijas, ka patērētāju norēķinos ar AS "Latvijas Gāze" būtu konstatēti kādi būtiski apgrūtinājumi. Papildus norādāms, ka privātpersonu sociālo tīklu ierakstos netiek sniegta Finanšu nozares asociācijas oficiālā pozīcija".

Atbildes uz “Neatkarīgās” jautājumiem bija ārkārtīgi formālas, vai varētu teikt, ka to vispār nebija. Kā mums norādīja Finanšu nozares asociācija, tai neesot un nevarot būt “kompetences sniegt skaidrojumus par piemēroto starptautisko vai nacionālo sankciju piemērošanu”.

Neviens gan nav lūdzis Finanšu nozares asociācijai sniegt skaidrojumus par Eiropas Savienības tiesību aktiem, kuri nosaka sankcijas. Tika lūgta informācija par šo sankciju praktisko piemērošanu Latvijas bankās, kas ir Finanšu nozares asociācijas biedri. Šajā jautājumā nekas nav jāskaidro, bet ir jāsniedz informācija par to, kādus standartus un uz kāda pamata piemēro vai nepiemēro Finanšu nozares asociācijas biedri.

Turklāt Finanšu nozares asociācijā esot pat izveidota īpaša “Starptautisko finanšu sankciju darba grupa”, kuru vada “BluOr” bankas valdes loceklis Igors Petrovs. Šī darba grupa tieši nodarbojas ar jautājumiem par to, kā Latvijas komercbankās piemērot starptautiskās finanšu sankcijas, un sniedz skaidrojumus par to (saviem biedriem).

Finanšu nozares asociācija arī paziņoja, ka tās rīcībā neesot informācijas, ka “patērētāju norēķinos ar AS "Latvijas gāze" būtu konstatēti kādi būtiski apgrūtinājumi”.

Kā “Neatkarīgajai” komentēja kāds nozarē profesionāls jurists, “tā ir ļoti viltīga atbilde - Finanšu nozares asociācija apzināti izvairās pateikt, ka norēķini ar AS "Latvijas gāze" nepārkāptu ES sankcijas, un izliekas, ka būtu prasīts par kādiem praktiskiem sarežģījumiem norēķinos ar "Latvijas gāzi", kur it kā nekas būtisks nav konstatēts. Vienlaicīgi norāde uz to, ka “būtisku” sarežģījumu nav, ir norāde uz to, ka vispār sarežģījumi ir”. 

Ko mēs varam secināt? Finanšu nozares asociācija redz sarežģījumus norēķinu ar AS "Latvijas gāze" apkalpošanā, bet baidās paust jebkādu viedokli par to. Tātad sankcijām pakļautos Krievijas uzņēmumus ir jāturpina apkalpot. Tā ir Latvijas norma!

Mēs jau rakstījām, ka no Ārlietu ministrijas viedokļa šāda darbība ir krimināla.

“Saskaņā ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 2. pantu visām personām ir ienākums ievērot un izpildīt starptautiskās sankcijas. Tas nozīmē, ka ikviens uzņēmums, tai skaitā AS “Latvijas gāze”, ir atbildīgs par starptautisko sankciju ievērošanu. Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju, SIA “ITERA Latvija” ir [Krievijas naftas kompānijas “Rosņeft” galvenā izpilddirektora, red.] Igora Sečina faktiskā kontrolē, tādēļ uz SIA “ITERA Latvija” tiek attiecinātas pret I. Sečinu noteiktās Eiropas Savienības sankcijas, kas cita starpā liedz darīt pieejamus līdzekļus sankcijām pakļautām personām. Par starptautisko sankciju pārkāpšanu ir paredzēta atbildība Krimināllikuma 84. pantā,” “Neatkarīgajai” atzina Ārlietu ministrijas preses dienests.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā