Vēl skaitītas stundas var pieteikties naudīgai varas vakancei

Prasības kandidātam piezemētas: jābūt veiklai valodai latviešu un angļu mēlē, sapratnei par digitālajām tehnoloģijām un VID darbību, dokuments, kurš apliecina vismaz maģistra grādu, triju gadu darba pieredze vadīt vismaz 40 cilvēku darba kolektīvu un spēja pārliecināt konkursa komisiju par savu īpašo atbilstību naudīgajam varas amatam.

Šķietami piezemētās prasības kandidātam nodrošina iespējas uz vakanci pretendēt ļoti plašam lokam, sākot no uzņēmējiem, auditoru kompāniju un advokātu biroju struktūrvienību vadītājiem, IT speciālistiem, valsts pārvaldē strādājošajiem, tostarp VID departamentu un pat nodaļu vadītājiem.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens sarunā ar “Neatkarīgo” uzsvēra - visa atbildība par izvēlēto kandidātu gulstas uz Valsts kancelejas pleciem. Ministrs skaidroja - jauno VID ģenerāldirektoru gaida smaga darba nasta: jāmaina VID struktūra, jāveic strauja VID digitālā servisa attīstība.

Valsts kanceleja “Neatkarīgajai” atturējās atklāt, cik pretendentu jau ir pieteikušies, vien norādīja, ka “pieteikšanās vakancei noteikta līdz 3. novembrim, tad būs zināms pretendentu skaits un tad arī sniegsim informāciju”.

Vaicāts, vai ministrs ir lietas kursā par to, kā sokas ar pretendentu atlasi VID ģenerāldirektora amatam, A. Ašeradens teica: “Valsts kanceleja ir atbildīga par konkursu. Mēs esam iesnieguši visus nepieciešamos kritērijus kandidātam, esam izrunājuši par to, kādu rezultātu mēs vēlamies. Šobrīd notiek konkurss.”

Runājot par to, kāds ministram būtu ideāls kandidāts, A. Ašeradens skaidroja: “Dažos vārdos grūti pateikt. Mēs plānojam mainīt VID struktūru. Attiecībās VID - nodokļu maksātājs vairāk vēlamies virzīties uz to, ka VID ir servisa organizācija, vēlamies, lai VID top mazāk policejiska. Otra svarīgā lieta - digitālais serviss. Tas nozīmē, ka izvēlētajam kandidātam jāspēj VID attīstīt tehnoloģiski.”

Uz jautājumu, vai tehnoloģiju attīstīšana saistāma ar VID darbinieku skaita samazināšanu, A. Ašeradens teica: “Protams, ka automatizācija risina ļoti daudz jautājumu. Ja raugāmies citu valstu līdzīgo dienestu pieredzē, tad dažāda veida digitālās sistēmas, gan mākslīgā intelekta pielietošana būtiski atvieglo dienesta darbu un padara to daudz efektīvāku. Tehnoloģiju attīstība ļauj precīzi redzēt, kas notiek ar naudas plūsmām, un noteikt, kurā brīdī veidojas problēmas ar nodokļu nomaksas apjoma atbilstību. Šai virzienā mums jāattīstās ļoti strauji.”

Valsts kanceleja atklātu konkursu uz VID ģenerāldirektora amatu izsludināja 5. oktobrī, pretendentiem izvirzot šādas prasības: atbilstība likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 17. panta pirmajā daļā un Valsts civildienesta likuma 7. pantā noteiktajām prasībām; nevainojama reputācija; maģistra grāds, vēlams, ekonomikā, finansēs, tiesību zinātnē, vadībzinātnē vai informācijas tehnoloģijās; vismaz trīs gadus ilga pieredze vadošā amatā ar vismaz 40 padotajiem darbiniekiem; zināšanas un izpratne par VID darbības jomām; izpratne par IT projektu attīstīšanu vai biznesa procesu un pakalpojumu digitalizāciju, kā arī par valsts pārvaldes uzbūvi un darbības pamatprincipiem, administratīvo procesu un budžeta plānošanu; angļu valodas zināšanām jābūt C1 līmenī; labas stratēģiskās plānošanas, sadarbības, komunikācijas un prezentācijas prasmes; jāspēj uztvert un analizēt sarežģītu un liela apjoma informāciju dažādās jomās.

Konkursa pretendentu vērtēšanas komisiju vada Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis. Tās sastāvā ir Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš, Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne, Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas “CERT.LV” vadītāja Baiba Kaškina un finanšu ministra padomniece rīcībpolitikas jautājumos Sanda Liepiņa. Kandidātu vētīšanā piesaistīti neatkarīgi novērotāji no Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un no Ārvalstu investoru padomes Latvijā.

Arī 2018. gada maijā Valsts kancelejas vadībā tika atlasīti kandidāti VID ģenerāldirektora amatam. Toreiz par labāko no pretendentiem tika atzīts kandidāts ar parādsaistībām un biznesa partneris Latvijā pazīstamajam ietekmīgajam uzņēmējam Mārim Martinsonam. Pēc “Neatkarīgās” pievērstās uzmanības šiem apstākļiem sacēlās skandāls. Radās iespaids, ka atlases komisija kandidātu pagātni, viņu reputāciju nemaz nebija analizējusi. Toreiz izvēlētais kandidāts pats atteicās no tālākā amatā apstiprināšanas procesa. Rezultātā VID ģenerāldirektora amatā tika apstiprināta politiķiem tobrīd pieņemamā Ieva Jaunzeme.

Šā gada 8. augustā valdība lēma nepagarināt I. Jaunzemes pilnvaru termiņu un izbeigt ar viņu darba attiecības 2024. gada 12. februārī.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā