Kara apstākļos dīvaini ievelkas Salaspils kodolreaktora likvidācija
Salaspils kodolreaktora likvidācijas pasākumus bija plānots sākt 2015. gadā un pabeigt piecu gadu laikā. Ir pienācis 2023. gads, bet likvidācija nav notikusi un joprojām pastāv liela mēroga vides katastrofas iespējas. Par Salaspils kodolreaktoru atbildīga ir valsts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas personā, bet objekta apsaimniekošanu veic Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC). Kopumā Latvijā ir divi valsts nozīmes jonizējošā starojuma objekti, par kuriem ir atbildīga valsts, - kodolreaktors un radioaktīvo atkritumu glabātava “Radons”, kuru arī apsaimnieko LVĢMC.
Urānu izveda uz Krieviju
Vēsturiskā secība ir šāda. 2007. gadā Maskavā tika parakstīta Latvijas valdības un Krievijas valdības vienošanās par sadarbību pētnieciskā reaktora apstarotās kodoldegvielas izvešanai uz tās ražotājvalsti - Krievijas Federāciju. Vienošanās paredzēja izvest apstaroto kodoldegvielu no Bīstamo atkritumu pārvaldības valsts aģentūras pētniecības reaktora Salaspilī uz Krieviju, kas tika realizēts 2008. gadā. No Latvijas izvesto kodoldegvielu bija paredzēts pārstrādāt un rezultātā iegūto vāji bagātināto urānu atkārtoti izmantot kodolenerģētikā. Noslēdzoties šim procesam, tika plānots veikt reaktora demontāžu. Sākotnēji bija paredzēts, ka demontāža tiks pabeigta piecu gadu laikā - sākot 2009. gadā un pabeidzot 2013. gadā. Tomēr ekonomiskās krīzes laikā demontāžas sākšana tika atlikta par diviem gadiem, cerot to sākt 2011. gadā un pabeigt 2015. gadā. Līdz 2014. gada nogalei Latvijas iedzīvotājiem bija uzliktas rozā brilles, kuras nokrita, kad sabiedrība uzzināja par Salaspils reaktora teritorijā konstatēto radioaktīvā ūdens noplūdi apkārtējā vidē. Sarosījās arī Ministru kabinets, kurš nāca klajā ar atzinumu, ka situācijas uzlabošana Salaspils kodolreaktora teritorijā ir steidzami risināms jautājums.
Kā "Neatkarīgajai" rakstiski skaidro LVĢMC, no 2010. gada, kad Salaspils reaktors tika iekļauts centra pamatkapitālā, centrs nodrošina kodolreaktora uzturēšanu, kā arī organizē likvidēšanas un demontāžas projekta īstenošanu. Laikā no 2012. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 1. aprīlim reaktors bija nodots apsaimniekošanā Latvijas Universitātei, kura plānoja Salaspils kodolreaktora teritorijā izveidot jaunu zinātnisko centru, tomēr tirgus apstākļu izmaiņu dēļ šīs ieceres realizācija tika pārtraukta.
Nauda aizslīd citos pasākumos
Valsts kontrole (VK) Salaspils kodolreaktora likvidācijas pasākumu īstenošanas gaitu finanšu revīzijas ietvaros vērtē jau no 2016. gada un katru gadu konstatējusi dažādas neatbilstības. Saskaņā ar VK Finanšu revīziju, kas veikta 2020. gadā, piemēram, lai varētu īstenot Ministru kabineta pieņemtos lēmumus par Salaspils kodolreaktora likvidācijas pasākumu īstenošanu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) 2020. gada budžetā tika iezīmēts finansējums 1 128 897 eiro apmērā. Tomēr jau 2018. gada decembrī pēc VARAM ierosinājuma tika veiktas pārdales no iepriekš 2020. gadam iezīmētā finansējuma Salaspils kodolreaktora likvidācijas pasākumiem 250 713 eiro apmērā sākotnēji neplānotiem un ar reaktora likvidēšanu nesaistītiem pasākumiem, tajā skaitā 100 713 eiro Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksa būvniecības procesa kontroles nodrošināšanai, kā arī 150 000 eiro turpmākai kodolreaktora uzturēšanai. Jāpiebilst, ka kodolreaktora uzturēšana līdz tā pilnīgai likvidācijai katru gadu valsts budžetam izmaksā 150 000 eiro.
Arī šogad reaktora naudu novirza citur
2020. gadā no iepriekš 2020.gadam iezīmētā finansējuma Salaspils kodolreaktora likvidācijas pasākumiem tika veiktas budžeta pārdales 684 287 eiro apmērā citiem, ar reaktora likvidēšanu nesaistītiem pasākumiem, tos novirzot citām VARAM “iekšējām vajadzībām” - Dabas aizsardzības pārvaldei normatīvajos aktos noteikto kompensāciju savlaicīgai izmaksai par īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem postījumiem un par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos 2019. gadā, un daļēji - par īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem postījumiem 2020.gadā. Šo budžeta pārdalīšanu toreiz akceptēja Finanšu ministrija. Kā skaidro LVĢMC, saskaņā ar spēkā esošiem normatīvajiem aktiem ar Ministru kabineta rīkojumu valdība kalendārā gada ietvaros var lemt par neapgūto līdzekļu pārdali citiem mērķiem, kā tas notika Salaspils kodolreaktora gadījumā (līdzīgi kā šogad iespējamie neapgūtie līdzekļi tika pārdalīti veselības nozarei).
Informatīvais ziņojums “Jaunas radioaktīvo atkritumu tvertnes, ilgtermiņa glabātavas un pārseguma virs slēgtajām radioaktīvo atkritumu tvertnēm radioaktīvo atkritumu glabātavā “Radons” būvprojekta izstrāde un autoruzraudzība” un “Salaspils kodolreaktora izpēte, būvprojekta izstrāde Salaspils kodolreaktora likvidēšanai un demontāžai un autoruzraudzība” atklāj dažas ļoti interesantas detaļas. Plānots, ka faktiskos būvdarbus radioaktīvo atkritumu glabāšanai glabātavā “Radons” uzsāks 2023. gada 3. ceturksnī. Kodolreaktora demontāžu uzsāks 24 mēnešus no līguma noslēgšanas brīža, bet faktiskos kodolreaktora demontāžas un likvidēšanas darbus uzsāks 2024. gada 3. ceturksnī. Savukārt raugoties pēc Ministru kabineta rīkojuma "Par Vides politikas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam", iespējamā Salaspils kodolreaktora demontāža un likvidēšana plānota no 2025. līdz 2027. gadam.
Plāno un izstrādā…
LVĢMC "Neatkarīgajai" norāda, ka pašlaik tiek realizēti divi lieli projektēšanas projekti. Augstāk minēta jaunas radioaktīvo atkritumu tvertnes, ilgtermiņa glabātavas un pārseguma virs slēgtajām radioaktīvo atkritumu tvertnēm radioaktīvo atkritumu glabātavā ”Radons” būvprojekta izstrāde un autoruzraudzība. Piegādātāji ir SIA "GEO CONSULTANTS"" un SIA "AQUA-BRAMBIS", bet līgumcena - 380 000 eiro. Otrs projekts ir "Salaspils kodolreaktora izpēte, būvprojekta izstrāde Salaspils kodolreaktora likvidēšanai un demontāžai un autoruzraudzība". Darbu veicējs ir SIA "REM PRO". Līgumcena: 2 188 884 eiro. Lai nodrošinātu kvalitatīvu un drošu tāda mēroga objekta likvidēšanu un demontāžu, būvprojekta sagatavošanā tika iesaistīti speciālisti no Ukrainas ar lielu pieredzi. Tādējādi kara Ukrainā ietekmē darbu izpilde kavējas un būvprojekta izstrādi plānots pabeigt 2024. gadā. Kopējais radioaktīvo atkritumu apjoms, kas radīsies likvidēšanas un demontāžas laikā atbilstoši Salaspils kodolreaktora likvidēšanas un demontāžas koncepcijai, varētu sasniegt 1200 kubikmetrus. Gatavojot likvidēšanas un demontāžas plānu, radioaktīvo atkritumu apjoms tiks atkārtoti aprēķināts un precizēts, uzsver LVĢMC.
“Zaļā” mauriņa nebūs
Kā ziņots VK revīzijā, likvidēšana un demontāža netiks veikta līdz “zaļajam mauriņam”. Precīzāk izsakoties, piesārņotajā teritorijā netiks veikta pilna sanācija, kurā ietilpst augsnes noņemšana. Saskaņā ar šā brīža plānu pēc reaktora likvidēšanas teritorijas izmantošana tiks ierobežota un uzraudzīta, kas tiek pamatots ar finansiāliem, saimnieciskiem un praktiskiem apsvērumiem. Jāatgādina, ka šo laiku valdība ir stipri vien aizmirsusi par Ministru kabineta 1999. gada 26. oktobra sēdē apstiprināto Salaspils kodolreaktora likvidēšanas un demontāžas koncepcijas 3. variantu, kurš paredzēja pilnīgu likvidāciju un demontāžu 10 gadu laikā līdz "zaļam mauriņam". Arī LVĢMC apliecina, ka atbilstoši ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumam nav plānota augsnes pārvietošana uz radioaktīvo atkritumu glabātavu “Radons”. Pēc reaktora demontāžas tiks saglabāta objekta teritorijas valsts uzraudzība un nodrošināts vides monitorings.
Saskaņā ar 2004. gada Salaspils kodolreaktora likvidēšanas un demontāžas koncepciju veicot reaktora likvidēšanas un demontāžas ietekmes uz vidi novērtējumu, tika iegūta informācija par reaktora teritorijas radioaktīvo piesārņojumu ar tritiju. Ja tiktu veikta pilnīga objekta sanācija pēc tam, kad demontētas reaktora būves, būtu jāveic augsnes savākšana visā teritorijā un papildus vēl platībā ap to (50 hektāri). Ņemot vērā piesārņojuma dziļumu (4 metri), piesārņotās augsnes daudzums vērtējams 106 kubikmetri. Šī piesārņotā augsne būtu jāuzglabā radioaktīvo atkritumu glabātavā “Radons” 50-60 gadus (ņemot vērā tritija pussabrukšanas periodu). Tritijs jeb pārsmagais ūdeņradis ir nestabils izotops - tā kodola pussabrukšanas periods ir 12,32 gadi. Kopš 2004. gada ir pagājuši 19 gadi. Radiācijas draudi nav mazinājušies. Tajā pašā tālajā 2004. gadā tika veikti izpētes darbi un to rezultātā konstatēja ievērojamu radioaktīvo piesārņojumu laboratorijas ēkā, nelielu piesārņojumu ventilācijas, speckanalizācijas, konvenciālās kanalizācijas sistēmās un atsevišķās vietās objekta teritorijā.
Darbi paveikti daļēji
Reaktora bloks, kurā atrodas gandrīz viss objekta piesārņojums, joprojām nav demontēts. Reaktora bloku veido dzesēšanas baseins, kurā atrodas aktīvā zona, aiztures bāka, ežektors u.c. elementi, reaktora baseinu aptver bioloģiskā aizsardzība, kas veidota no augsta blīvuma betona un metāla armatūras, tajā iebūvēti horizontālie eksperimentālie kanāli, informē LVĢMC. Līdz šim brīdim reaktora un tā palīgiekārtu likvidēšanas un demontāžas procesā ir paveikts: demontēts un aizvests uz RAG “Radons” 2. dzesēšanas kontūrs; 1. dzesēšanas kontūrs un siltummaiņi; reaktora vadības un aizsardzības sistēmas un jonizācijas kameras; vertikālie eksperimentālie kanāli; horizontālo eksperimentālo kanālu bioloģiskā aizsardzība; zinātniski eksperimentālās iekārtas un to bioloģiskā aizsardzība; pilnībā demontēts Rīgas kritiskais stends un radioaktīvie atkritumi aizvesti uz glabātavu.
Šobrīd reaktora uzturēšanā, likvidēšanas un demontāžas projekta ieviešanā iesaistīti seši cilvēki. Salaspils kodolreaktora teritorijā tiek veikts vides monitorings, tajā skaitā gruntsūdeņu monitorings. LVĢMC apliecina, ka pašlaik monitoringa rezultāti neparāda ne ūdeņraža radioaktīvā izotopa tritija, ne citu radioaktīvo izotopu paaugstinātu koncentrāciju gruntsūdenī, tāpēc šobrīd cilvēkiem apdraudējums nepastāv. Praktiski viss piesārņojums atrodas pašā reaktora bloka iekšienē.
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā
