Bankas šausmās un niknumā - Latvija sākšot no tām iekasēt nodokļus

Latvijas Republika ir komercbanku ofšors kopš valsts neatkarības atjaunošanas. Valsts iekasē no bankām simboliskus nodokļus ar pamatojumu, ka tādējādi Latvijā

• saviesīsies šeit tik daudz banku, ka pa visām tās tomēr sametīs valstij kaut cik ievērojamu naudas summu,
• bankas izveidos daudz labi apmaksātu darba vietu,
• no pasaules naudas apgrozījuma bankās nobirs kredīti vietējiem uzņēmējiem,
• bankas izdekorēs Latviju kā uzņēmējdarbībai pievilcīgu teritoriju gan ar labiem vārdiem starptautiskās aprindās, gan ar savām izkārtnēm Rīgas centrā, gan ar pieprasījuma uzturēšanu Vecrīgas krogiem un Pierīgas pirtīm kā lieliskām darījumu taisīšanas vietām.

Medus mēnesis pārvēršas drūmā kopdzīvē

Kaut kādi cerību piepildīšanās gabaliņi ik pa laikam ir uzplaiksnījuši, bet šobrīd visi šie aprēķini izjukuši. Jau gadus četrus līdz piecus amatpersonas vaimanā par konkurences trūkumu banku nozarē un sola, ka tūlīt, tūlīt piesaistīs vēl kādu banku Latvijai, kur bankām taču ir tik labi. Esošās bankas pa to laiku samazina kopējo kredītporfeli jau kopš 2008. gada. Šādā aprēķinā jāatceras no epizodiski manāmā kredītportfeļa nomināla pieauguma atrēķināt aizdotās naudas pirktspējas kritumu. Bankas atlaiž darbiniekus, kuri nav vajadzīgi, jo bankas pelna ar tarifiem par bezskaidrās naudas pārskaitīšanu no uzņēmumu kontiem uz darbinieku kontiem un no darbinieku kontiem uz namu pārvalžu kontiem: naudu taču nepārvieto kasieri, bet datori. Un cerētā prestiža vietā bankas sagādāja valstij naudas atmazgāšanas vietas kaunu.

Valsts un komercbankas pēdējos gados dzīvoja kā sastrīdējušies laulātie, kam jāpaliek vienā dzīvoklī tāpēc, ka citas dzīves vietas viņi nespēj atrast. Šogad valsts pacietības mērs kļuva pilns tāpēc, ka bankas vairākkārt pacēla savu pakalpojumu cenas un attiecīgi arī peļņu. Valsts apvainojās un piedraudēja sākt iekasēt no bankām nodokļus, bet bankas sūdzas Eiropas Centrālajai bankai kā savai mātei (auklei, uzraudzei) un uzdod tiesas par savām labajām tantēm, kuru spriedumi par sliktu Latvijas valstij jau esot skaidrāki par skaidriem.

Brīvprātīgi maksājamais UIN

Uzņēmumu ienākuma nodoklī (UIN) komercbankas pērn maksājušas 321 300 000/831 752=386, tas ir, 386 daļu no tīrajiem ienākumiem. Šādus datus “Neatkarīgajai” sniegušie VID darbinieki uzskatīja par vajadzīgu piebilst, ka šie skaitļi “neliecina par izvairīšanos no nodokļu nomaksas”. VID darbiniekiem taisnība, jo banku maksājumi atbilst Latvijas likumiem. UIN tiek iekasēts tikai tad, ja bankas paziņo par peļņas sadalīšanu starp akcionāriem, bet nemaksā neko, kamēr akcionāri spēj vienoties par to, kā viņi kopīgi izmantos no Latvijas uzņēmumiem un iedzīvotājiem iegūto naudu. Reāli UIN pērn Latvijai maksājušas divas bankas, lai norēķinātos un atvadītos no fiziskām vai juridiskām personām, kas izlēmušas fiksēt šajās bankās nopelnīto un dot šai naudai jaunu pielietojumu.

Banku pozīcijas starp 140 tūkstošiem nodokļu maksātāju

Būtu maldinoši apgalvot, ka bankām jāmaksā tikai UIN un tikai tik daudz, cik bankas grib. Uzņēmumi Latvijā ir apkrāmēti ar dažādiem nodokļiem, nodevām un iemaksām, kuru kopsummas par katru uzņēmumu VID publisko. VID sarindo visus uzņēmumus dilstošā maksājumu secībā. Attiecīgajā sarakstā par 2022. gadu uzrādīti pavisam 138 824 uzņēmumi. No bankām visaugstākajā - 73. vietā - “Swedbank” ar 15,8 miljonu eiro maksājumu. Apkoposim banku nodokļu maksājumus tabulā:

Par tabulu jāpaskaidro ka ar “Swedbank” un “Swenska Enskida Banken” filiālēm domātas nevis Latvijas uzņēmumu, bet Latvijas uzņēmumu Zviedrijas mātes banku filiāles Latvijā, kas tiek attīstītas paralēli Zviedrijas banku meitas uzņēmumiem Latvijā. “Swedbank” vārda atkārtošanās sarakstā akcentē, ka darbojas ne tikai banka, bet finanšu grupa. ABLV Bankas, “Baltic International Bank” un PNB bankas gadījumos darīšana ne vairs ar bankām, bet ar dažādās sadalīšanās (likvidācijas) stadijās esošiem ģindeņiem, no kuriem VID tomēr pamanās kaut ko noskrubināt.

Banku maksājumi šķiet iespaidīgi ne tikai salīdzinājumā ar mājsaimniecībās apgrozāmām naudas summām. Lielākās bankas, lūk, ieņēmušas vietas lielāko nodokļu maksātāju pirmā simta otrajā pusē, praktiski nepazīstamā “Inbank” samaksājusi valstij 1,4 miljonus eiro un noturējusies pirmajā tūkstotī starp gandrīz 140 tūkstošiem uzskaitīto maksātāju, no kuriem vairāk nekā 100 tūkstoši uzņēmumu ir tikai spoki, kas valstij nesamaksā necik; bet bankas maksā pat pēc savas reālās nāves.

Slimnīcas maksā valstij daudz vairāk nekā bankas

Banku prestižs sagrūst tad, ja salīdzina banku maksājumus ar citu uzņēmumu maksājumiem. Kā jau teikts un rādīts, augstajā 73. vietā “Swedbank” ar 15,8 miljoniem eiro, kuriem jāpiepluso vēl vairāki miljoni eiro no “Swedbank” finanšu grupas. Jā, bet 65. vietā ar 17,2 miljonu eiro maksājumu Daugavpils reģionālā slimnīca, kas pēdējās dienās pievērsa sev uzmanību ar to, ka ir praktiski bankrotējusi, nespēj izmaksāt algas darbiniekiem utt. Valsts veselības ministra Hosama Abu Meri personā nupat kā bija spiesta apsolīties, ka slimnīcas parādus samaksāšot. Daudzus desmitus miljonus eiro nodokļos valstij maksājošās Rīgas lielās slimnīcas ir bankām neaizsniedzamā augstumā, lai kā tiktu skaitīti kopā ne tikai finanšu grupu, bet visu banku maksājumi.

Lai piedod “Swedbank”, ka tai kā pēc aktīviem lielākajai komercbankai jākalpo par negatīvo piemēru salīdzinājumā, ka no bankas, kura pērn

iegrāmatojusi 135 miljonus eiro peļņas, valsts ņēmusi mazāk naudas nekā no uzņēmuma, kas novests līdz bankrotam un tagad būs jāglābj uz citu nodokļu maksātāju rēķina. Protams, arī uz banku rēķina, tikai banku īpatsvars nodokļu maksājumos ir neliels, salīdzinot ar slimnīcu, komunālo pakalpojumu sniedzēju un citu cilvēkiem tik tiešām nepieciešamu uzņēmumu maksājumiem. Turpretī “Swedbank” vai jebkura cita banka var izgaist kaut šodien. Cilvēki nepamanīs, ka viņu naudas kursēšanu no algu maksātāja pie preču un pakalpojumu pārdevējiem uztur nākamās finanšu iestādes dators.

Vai valsts izlauzīs zobus, atkožot naudu no bankām?

Šā gada pirmajos deviņos mēnešos (trijos ceturkšnos) “Swedbank” savāca peļņā jau 202 miljonus eiro un Latvijas banku sektors - 564 miljonus eiro, kas par 2,6 reizēm pārsniedz 2022. gada attiecīgajā perioda radītāju. Šādos apstākļos valsts saņēma drosmi mainīt kārtību, kurā UIN bankas maksā, t.i., praktiski nemaksā pēc savas vēlēšanās un arī kopumā samaksā daudz mazāk nekā citi uzņēmumi attiecībā pret to apgrozījumu, ieņēmumiem un peļņu.

Pirmkārt, Latvijas nākamā gada budžets sastādīts ar aprēķinu iekasēt UIN 140 miljonus eiro neatkarīgi no banku lēmumiem par peļņas dalīšanu, t.i., par nedalīšanu. Otrkārt, izveidota sarežģīta shēma 80-90 miljonu eiro vērtībā, kā uz banku rēķina daļēji kompensēt banku hipotekārajiem parādniekiem viņu procentmaksājumu pieaugumu. Valsts interese tāda, ka valsts parādniekiem atdoto naudu visai ātri savāks caur patēriņa nodokļiem pretstatā situācijai, ka bankas šo naudu savāc un aiztransportē uz nezinkurieni. Kā redzams, 140+90=230 ir tikai daļa no banku peļņa pieauguma 2023. gadā. Tomēr bankas izrāda gatavību cīnīties pret precedentu, ka Latvija atļaujas no tām prasīt naudu, kas lielāka par brīvprātīgiem un simboliskiem maksājumiem.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā