Liekulīgas paslēpes aiz Staķa muguras

Būtu interesanti uzzināt, kurš un kāpēc uzbrūk nabaga „Attīstībai/Par!” Saeimas frakcijai? Varbūt uzbrukumi notiek uz ielas vai kādā tumšā parciņā? Bail pat domāt, bet, iespējams, kāds nelietīgs nacionālists ir norāvis kādam atparistam varavīksnes karodziņu no bikšu krūškabatiņas? Bet varbūt tā ir mājas vardarbība, no kuras cieš Pavļuts, Rukšāne vai, nedod, dies, Bondars? „Aizsargāti un neapdraudēti savā valstī! Tā justies vēlamies mēs visi,” tā ar lielu cerības piešprici sociālos tīklus raudulīgi pārplūdina atparisti.
10.08.2020. Elita Veidemane
 
©F64

Par laimi - zilumu zem acs neviens atparistu varonis nav dabūjis, tomēr morālais zilums, iespējams, sāp vēl vairāk. Lūk, bravūrīgais nacionālistu jauneklis Jānis Iesalnieks (NA) pirms dažām dienām paziņoja: „Šodien Saeimas Ētikas komisija izbeidza pret mani ierosināto lietu, nesaskatot pārkāpumu tajā, ka iesaistījos diskusijā par Polijas konservatīvo izmantotas emblēmas tulkojumu latviešu valodā. „Attīstībai/Par!” iesniegumu atbalstīja tikai „Saskaņa”. Latvija neies Krievijas ceļu.”

Tas nav nekas neparasts, ka „Attīstībai/Par!” cenšas ieviest domu, viedokļu un diskusiju cenzūru, jo atparistu svēta pārliecība ir: neierobežota izplatība atļauta vienīgi dženderisma, LGBT un citām varavīkšņainās mozaīkas perversās propagandas izpausmēm. Citi viedokļi ir aizliegti. Pat skatīties uz citu viedokļu pusi nedrīkst. Nu, tāda vietējo kultūrmarksisma ideologu uzspiestā ikdiena. Dzeltenie raksta: „Aizsargāti un neapdraudēti savā valstī! Tā justies vēlamies mēs visi. AP! Saeimas frakcija deputāta Jāņa Iesalnieka rīcībā, sociālajā tīklā Twitter, daloties ar ierakstu “NO LGBT BRĪVA ZONA”, joprojām saskata ētikas pārkāpumu un naida runas pazīmes.” Raugi, vērsties pret tradicionāli domājošajiem drīkst un pat vajag, savukārt - ja kāds mēģina par to diskutēt, ‒ muti ciet!

Lai partiju apvienības „Attīstībai/Par!” taisnais sašutums par Jāņa Iesalnieka kaut arī nelielo, tomēr uzvaru būtu nozīmīgāks, minētās politkopas garīgā sastāvdaļa - „LGBT un viņu draugu apvienība Mozaīka”, būdama „dziļi satraukta” par to, ka Iesalnieks retvītojis kaut kādu mozaīkistiem netīkamu tekstu, bet Saeimas komisija noraidījusi šo „satraukumu”, ‒ aizrakstīja sūdzību saviem Briseles draugiem, sak, atgādiniet Saeimai par „mūsu vērtībām”! Nu, īsti komjaunieši tie mozaīkisti! Malacīši! Kādreiz mazie komjauniešu mūdzīši skrēja sūdzēties uz Maskavu, tagad Brisele tuvāka. Kādreiz dažiem neprāšiem varēja ienākt prātā „no komunistiskās ideoloģijas brīva zona”, tagad nedrīkst būt „no LGBT ideoloģijas brīva zona”. Vai nav jauki, ko? Progress acīmredzams!

Principā šī Saeimas atparistu uzspiestā retorika varētu arī paplūst garām kā pīļu mēsli tuvīnajā dīķī, tomēr jāņem vērā, ka tuvojas Rīgas domes vēlēšanas, un, secinot no dažu socioloģisko aptauju datiem, atparistu un progresistu kopīgajam sarakstam ir lielas iespējas iekļūt galvaspilsētas domē ar gana lielu deputātu skaitu.

Protams, ja atparisti ar savu zilgano dzīves uztveri startētu uz provinciālo un neattīstīto Bambaļnieku vai Mazpisānu pilsētas domi, viņus tur izsvilptu pirmajās divās sekundēs, taču pasaules pilsētā Rīgā ir pietiekami daudz liberastisku savādnieku, kuri sajūtas stilīgi, ja kopā ar atparistiem atbalsta, piemēram, praidus - gan varavīksnes, gan sarkanos. Lai dzīvo, kā smejies, līdztiesība, atvērtība, dažādība, divvalodība un viendzimuma laulības!

Atparisti savai eventuālajai iekļūšanai Rīgas domē izvēlējušies principā ļoti pareizu līderkandidātu - smaidīgo un bezgalpozitīvo Mārtiņu Staķi, kurš faktiski ir pilnīgs pretstats viņa pārstāvētā politpulciņa ideāliem. Kāpēc? Tāpēc, ka šos „ideālus” vajag paslēpt aiz politiski absolūti nepieredzējušā un pilsētsaimniecību nepārzinošā, toties ģimeniskā un patriotiskā zemessarga Staķa izkārtnes. Kāpēc pats Staķis ir sasējies ar šo politpulciņu - nav skaidrs. Visticamāk - atparistu vadoņi viņu vienkārši izmanto.

Bet atparistu spēle priekšvēlēšanu laukumā - lai arī cik atbaidoši būtu šā politpulciņa „ideāli” ‒ ir atzīstama. Sāk ar ilgošanos būt neapdraudētiem, turpina ar nepiekāpību, vērtējot deputāta Iesalnieka „homofobiskos” tvītus, beidz ar ģimenisko Staķi. Kuru vēlētāju tad vairs interesē Rīgas ielu katastrofa, rindas uz bērnudārziem, transporta haoss vai kaut kas cits tikpat ikdienišķs? Galvenais - vērsties pie rīdzinieka personiski, iejūtīgi, mīļi... Tādas liekulīgas paslēpes aiz Staķa izkārtnes.