Vai Levits un Kariņš atbalsta bandītu ieplūšanu valstī?

„Mēs ceram, ka pratīsim būt atvērti pret citādo, tādējādi kļūstot bagātāki savās kultūras pieredzēs un plašāki savā redzeslokā. Mēs lūdzam nenovērtēt par zemu iespēju, ka, uzņemot bēgļus un nodrošinot tiem labvēlīgus apstākļus, Latvijas valsts varētu iegūt izcilus mūziķus, arhitektus, zinātniekus un biznesa līderus,” teikts 2015. gadā publicētajā un 160 personu parakstītajā vēstulē valsts augstākajām amatpersonām, aicinot atvērt „bēgļiem” valsts un personīgās attieksmes robežas. Kas notiek ar dažādu jomu „izcilniekiem” Lietuvā, redzams jau šobrīd.
©Mārtiņš ZILGALVIS, F64 Photo Agency

Kādu postu un sajukumu spēj izraisīt pāris tūkstoši „zinātnieku” un „arhitektu”, var nojaust, izlasot Lietuvas mediju publicētās ziņas.

Kādas lauku ēdnīcas pavāre, kas organizēja migrantu ēdināšanu, žurnālistiem pastāstīja, ka termosos, kuros migrantiem gādāja karsto ēdienu, pavāri atpakaļ dabūja urīnu un fekālijas. Vai domājat, ka „bēgļi” ar gardu muti vispirms apēda cienastu? Visbiežāk vedēju acu priekšā tas tika izliets uz zemes vai tualetes podos, paralēli pieprasot hamburgerus, kokakolu, čipsus un žāvētus vistu spārniņus.

„Mūs brīdināja: nekādu cūkgaļu, turklāt mums jāievēro pilnvērtīgas ēdināšanas standarti,” stāsta pavāre. Tāpēc piedāvājumā bija liellopa ragū ar dārzeņiem, jūras līdaka ar rīsiem, dārzeņu zupa, omlete, makaroni ar dārzeņiem, maize, pīrāgi, tēja, piens, biezpiens, jogurts, saldie sieriņi, augļi utt. „Četras reizes dienā vajadzēja vest ēdienu, bet tie ir 60 kilometri, degviela arī maksā naudu, maksā arī vienreizlietojamie trauki, termosi ēdiena transportēšanai,” turpina pavāre.

Ēdināšana tika apmaksāta pašvaldības sociālā projekta ietvaros, izmantojot arī ES fondu līdzekļus. „Tu viņiem dod ēdienu un pajumti, mūsu sievietes viņu bērniem mantiņas savāca, apģērbu, mēs viņiem to visu aizvedām, bet viņi mums dvēselē iespļāva,” tā kāda lietuviete. Ar to vien nekas nav beidzies: Lietuvā jau sākušies protesti pret nelegālo imigrantu izvietošanu provinces skolās un citviet. „Mums ir bail iziet ārā no mājām, mums ir bail par saviem bērniem, jo „bēgļi” ir neprognozējami,” tā vietējie.

Kad Lietuvā sākās „bēgļu” krīze, uz brīdi sarosījās arī mūsu politikāņi, sak, kas nu būs un ko mums darīt? Bet tā bija tāda iekšēja sarosīšanās, un ārējas - tautai saredzamas - izpausmes bija mazpamanāmas. Tā, piemēram, iekšlietu ministre Marija Golubeva (Kustība „Par”) 23. jūlijā atklāja, ka „Latvija sniegs atbalstu Lietuvai migrācijas krīzes risināšanā”, un palīdzība izpaudīsies, nogādājot Lietuvā teltis, segas, ģeneratorus. „Baltijas valstu vienotībā ir spēks!” - pacilāti iesaucās iekšlietu Marija. Ka tik ar tām segām nenotiek tāpat kā ar lietuviešu ēdiena termosiem, kas dziļā pateicībā pildījās ar „bēgļu” ekskrementiem...

Savu nenovērtējamo artavu deva arī sabiedriskās politikas centrs „Providus” un biedrība „Gribu palīdzēt bēgļiem”, aicinot izmantot starptautiski pieņemtu apzīmējumu personām, kuras šķērso valstu robežas nelikumīgā veidā. Izrādās, valsts iestāžu komunikācijā un plašsaziņas līdzekļos bieži esot sastopams apzīmējums „nelegāls migrants”. Raugi, pareizāk būtu izmantot „Providus” ieteikto terminu „neatbilstīgs migrants”, kas angliski esot „irregular migrant”. Man gan šķita, ka „irregular” nozīmē „neregulārs”, bet nu labi...

„Providus” skaidro savu nepārejošo mīlu uz „bēgļiem”: ar vārdu „nelegāls” saistoties kaut kas krimināls, taču nelikumīga robežšķērsošana vai uzturēšanās valstī bez likumīga pamata citās ES valstīs esot administratīvs, nevis krimināls „pasākums”. „Neviena persona nav nelegāla,” karsti apgalvo „Providus”. Tam nepiekrīt ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV): „Ņemot vērā to, ka mūsu reģionā migrācija tiek izmantota kā hibrīdkara elements, manuprāt, atbilstošāks apzīmējums tomēr ir „nelegāls vai nelikumīgs migrants”.”

Tieši par „hibrīdkara elementu” šodien ir runa. Ja dažādi paristi un providusisti atbalsta nelegālo (nelikumīgo) migrāciju, dalot sedziņas un piemērojot eifēmiskus jaunvārdiņus nekaunīgu noziedznieku bandām, tas nozīmē, ka „160 velkamistu vēstule” nav velti rakstīta, un tagad tās autori un idejiskie mantinieki var turpināt ne tikai atbalstīt vēstules retoriku, bet arī veidot jaunas ideoloģiskās konstrukcijas, kuru pamatā ir gan atbalsts Baltkrievijas tirāna Lukašenko teroristiskajiem cīņas paņēmieniem pret Lietuvu, gan turpmākie mēģinājumi pazemot arī mūsu valsti.

Vēl niansētāk pret to izturas „Providus”. „Zinot, ka šāda veida migrācija tiek izmantota no Baltkrievijas režīma puses kā ārpolitikas rīks, ir nepiemēroti personas, kuras kļuvušas par instrumentiem diktatora rokās, dēvēt noniecinošā veidā. Vienlaikus tādējādi sabiedrībā tiek veicināta neiecietība.” Redz, kā! Baltkrievijas režīms izmanto nabaga bandītus savās interesēs, tie neko nesaprot un piekakā termosus, tāpēc nevajag viņus, nabadziņus, „dēvēt noniecinošā veidā”. Tas, raugi, veicinot neiecietību! Un nevis pretīgās „bēgļu” izdarības un viņu nekaunība!

Varbūt providusa aktīvistēm aizbraukt uz Lietuvu un nolasīt kādu iekļaujošu lekciju pavārēm, kuras gatavoja ēdienu un pateicības vietā saņēma piegānītus termosus? Varbūt vecākiem, kuri Lietuvas pierobežas ciematos baidās laist ārā no mājām savus bērnus, sarīkot izglītojošu spēli „Mīliet neatbilstīgos migrantus!”?

Protams, nekas tāds nenotiks. Bet loģikai vajadzētu būt šādai: tiklīdz ir noskaidrota nelikumīgā robežpārkāpēja identitāte, pieteikums par patvērumu tiek noraidīts, visi tiek sasēdināti lidmašīnā un nosūtīti atpakaļ uz valsti, no kuras nākuši. Vācijā līdzīgi darīts daudzkārt, un ir arī pieredze „nabadziņu” izmitināšanā: nicinājuma izrādīšana pret ēdienu ir tikai sākums, pēc tam „bēgļu” dzīvesvietās sākas kautiņi, slepkavības, dedzināšanas.

Bet par to providusisti un citi velkamisti nedomā. Un nav dzirdēts, ka jel viens no „160 velkamistu” vēstuli parakstījušajiem būtu nožēlojis savu piederību šai apkaunojošajai paskvilai. Tur ir Olga Procevska, Gustavs Strenga, Kaspars Zellis, Lolita Tomsone, Edgars Engīzers, Arvis Kolmanis, Veiko Spolītis, Ilmārs Šlāpins, Baiba Rubess, Ivars Neiders, Juris Pūce, Mārtiņš Kossovičs. Un, protams, iekšlietu ministre Marija Golubeva un „Providus” direktrise Iveta Kažoka. Un vēl daudzi citi.

Skaidrs, ka 160 velkamistiem ir savi iemesli atbalstīt nelegālo migrāciju, bet kādi tie ir mūsu mīļotajam Ministru kabinetam, kas faktiski nav paudis savu attieksmi pret šo noziedzīgo padarīšanu? Attieksmes nav nedz Valsts prezidentam, nedz Saeimai, nedz kādai no partijām, nevienam. Kaut ko pačaukstēja Marija un Edgars. Tad kā to visu saprast? Ka mūsu premjers Kariņš un prezidents Levits klusējot atbalsta bandītu ieplūšanu valstī?

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā