Deputāti pieprasa Danielam Pavļutam skaidrojumu par 80 miljonu eiro izlietojumu

Premjers bija pikts, ārpuskoalīcijas deputāti – neciešami ziņkārīgi, bet skaidrības tik un tā maz. Bet runa bija par 80 miljoniem eiro, kas Saeimas deputātu pieprasījuma vēstulē Veselības ministrijai skanēja sausi un – es pat teiktu – kategoriski: “Par publiski izskanējušo informāciju par 80 miljonu eiro izlietojumu 120 intensīvās terapijas gultu izveidei Covid-19 pacientu vajadzībām”.
13.10.2021. Elita Veidemane
 
©Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Saeimas deputāti - vismaz daži - bija vieglā neizpratnē par to, ka vienas gultas izmaksas, veicot elementāras matemātiskas darbības, sasniedz kosmosu. Tāpēc deputātu jautājumi bija šādi.

1. Kādas ir vienas intensīvās terapijas gultas Covid-19 pacientu vajadzībām aprīkošanas izmsaksas?

Veselības ministra Daniela Pavļuta parakstītajā vēstulē teikts, ka finansējums ir “piešķirts gan jaunu intensīvās terapijas (IT) gultu izveidošanai, gan esošo gultu pārprofilēšanai un aprīkošanai ar nepieciešamo medicīnisko aprīkojumu”.

“Līdz ar to piešķirto finansējumu,” raksta Pavļuts, “nevar attiecināt tikai jaunu IT gultu izveidei, un vienas IT gultas aprīkošanas izmaksas nav viennozīmīgi aprēķināmas.”

Tālāk Pavļuta kungs piebilst, ka daļā slimnīcu nav noslēdzies iepirkums, ir iespējams tikai indikatīvi ieskicēt izmaksas, kurās ietilpst gan dažāda līmeņa gultu izmaksas, gan nepieciešamība uzlabot slimnīcu tehnoloģisko parku ar diagnostiskajām iekārtām.

2. Kādas ir viena Covid-19 pacienta ārstēšanas izmaksas vienā dienā?

Smagas slimības gaitas gadījumā: apmaksāto gultas dienu skaits - 29 589; hospitalizēto pacientu skaits - 2050; kopējās izmaksas - 8 498 650 eiro; viena gadījuma vidējās izmaksas - 4145 eiro; vienas dienas vidējās izmaksas - 287,22 eiro. Vidējas slimības gaitas gadījumā: apmaksāto gultas dienu skaits - 47 130; hospitalizēto pacientu skaits - 4727; kopējās izmaksas - 7 293 391 eiro; viena gadījuma vidējās izmaksas - 1542,92 eiro; vienas dienas vidējās izmaksas - 154,75 eiro. (Viss attiecas uz periodu no 2021. gada marta līdz augustam.)

3. Lūdzam sniegt piešķirto 80 miljonu eiro izlietojuma detalizētu pārskatu.

“Kopā ar sešiem Ministru kabineta rīkojumiem tika piešķirti 86 593 857 eiro,” atbild Pavļuts. “No tiem 25 460 377 eiro tika novirzīti infrastruktūras uzlabošanas darbiem, tai skaitā epidemioloģisko prasību nodrošināšanai (..), kā arī operatīvā datu paneļa izveidei.” 20 387 830 eiro tiek novirzīti RAKUS - Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikas infekciju bloka izbūvei, tajā skaitā būvniecības, būvuzraudzības, autoruzraudzības, medicīniskā aprīkojuma, inventāra apmaksai. Šobrīd esot apgūti 920 977 eiro.

Un tikpat sīki un smalki par visām slimnīcām, kas piedalās kovidapkarošanā. Veselības ministrija sola līdz 15. oktobrim sagatavot paplašinātu un detalizētāku ziņojumu par līdzekļu faktisko izlietojumu.

Jaunu slimnīcas bloku, aptieku un hospitāļu pievedceļu būvniecība - tas, protams, ir ļoti labi. Taču šobrīd mediķi kliedz nevis par to, ka nav ērtu pievedceļu vai aptieku, bet gan par to, ka drīz nebūs gultu, kur izvietot slimniekus.

Šā gada janvārī finansējums “veselības sistēmas kapacitātes stiprināšanai” bija 11,4 miljoni eiro, tagad - vairāk nekā 86 miljoni eiro. Un savādi, ka rindas uz slimnīcām veidojas tieši tagad, kad jau ir paspēts aprīkot papildu gultas (spriežot pēc Pavļuta vēstules deputātiem), nevis janvārī, kad slimnīcās ievietoto pacientu skaits sasniedza pat 1500, kas ir krietni lielāks skaitlis par šodienas pacientu skaitu slimnīcās.

Tad kas par lietu? Kāpēc atbildīgā ministrija ar Pavļutu priekšgalā visu aktivitāti ieliek vēstuļu rakstīšanā (protams, ļoti vajadzīgu vēstuļu rakstīšanā!), bet nedomā par prioritātēm? Izskanēja arī ideja par lauka hospitāļa veidošanu. Piedodiet, bet par tādu naudu to varēja uzbūvēt jau sen. Taču - no otras puses - zinot mūsu birokrātiju, būvniecības tempus un nedzēšamo vēlmi dabūt kārtīgus “atripinājumus”, lauka hospitālis iegrimtu korupcijas purvā jau idejas stadijā.

“Ko šobrīd dara valdība? Draud, aizliedz, ierobežo. Tā nesarunājas ar cilvēkiem, tā cilvēkus dzen stūrī. Tāpēc arī pret vakcināciju ļoti daudzi attiecas ar skepsi, sak, mēs nedancosim pēc jūsu stabules, mēs jums neticam,” vakar teica kāds vienkāršs cilvēks, skaidrodams savu noraidošo attieksmi pret vakcināciju. Un, ticiet man, viņu neinteresē nedz tie 80 miljoni un slimnīcu aptiekas, nedz premjera piktums un deputātu ziņkāre. Viņš vienkārši grib mierīgi dzīvot un strādāt. Ar paļāvību uz tiem, kuri patlaban ir pie valsts ruļļiem.

Bet šīs paļāvības nav. Par to beidzot vajadzētu padomāt tiem, no kuriem tā tiek gaidīta.