Artis Pabriks: Lai EK pat necer, ka mēs mainīsim savu nacionālo politiku

Eiropas Komisija (EK), iespējams, pieprasīs Polijai, Latvijai un Lietuvai grozīt likumus, pamatojoties uz kuriem nelegālie imigranti, kas cenšas nelikumīgi šķērsot robežu, tiek atstumti atpakaļ Baltkrievijā. To pavēstījusi Eiropas Savienības (ES) iekšlietu komisāre Ilva Jūhansone. Viņa jau agrāk ir izteikusies, ka nelegālo imigrantu atstumšanu nedrīkstot padarīt par normu. Vai tas nozīmē, ka Latvijai, Lietuvai un Polijai nāksies ielaist savā teritorijā šos austrumu klaidoņus?
12.11.2021. Elita Veidemane
 
©Ģirts Ozoliņš/F64

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks komentēja šo situāciju: “Pirmām kārtām mums ir jāņem vērā, kur šis viedoklis tika pausts. Un tas tika izteikts, eirokomisārei Ilvai Jūhansonei runājot ar attiecīgo komisiju, kas lielā mērā sastāv no kreisi noskaņotiem eirodeputātiem.

Bet šāda saruna nebūt nenozīmē, ka attiecīgais lēmums varētu tikt pieņemts. Protams, tas ir sarūgtinājums, ka Eiropas Komisijā ir komisāri, kuri joprojām neizprot ģeopolitiku un to, kas notiek uz ES ārējām robežām. Tāpēc nedomāju, ka Eiropas Padome, kurā ir valstu vadītāji, šāda veida aicinājumu esošajos apstākļos varētu atbalstīt. Un būtu savādi, ja EK nāktu klajā ar šādiem piedāvājumiem.

Otrkārt, ja arī parādītos šāda veida aicinājumi vai prasības no EK pret Poliju, Lietuvu un Latviju, tad mēs varētu droši apgalvot: ja šāda veida hibrīdoperācijas pret mums turpināsies, lai EK pat necer, ka mēs mainīsim savu nacionālo politiku. Ja grib - lai sūdz mūs tiesā. Lai pamēģina pie mums kaut ko mainīt. Eiropas Komisija mums nav piešķīrusi ne centa, lai mēs varētu stiprināt drošību uz robežas, tāpēc lai patur pie sevis savas idejas un komentārus. Kad EK sāks atbalstīt mūsu robežas būvniecību, tad arī parunāsim par kopējo migrācijas politiku.

Eiropas Komisijai vismaz nedaudz vajadzētu kaut ko saprast no ģeopolitikas: tādi autoritāri režīmi, kādi valda Baltkrievijā un Krievijā, gaida tieši šādus paziņojumus, jo ar tiem ES šķeļ sevi iekšēji, samazina ES pilsoņu uzticēšanos ES institūcijām, un šādi paziņojumi strādā tieši tiem mērķiem, kādus autoritārie režīmi sev ir izvirzījuši. Vai Jūhansones kundze strādā Krievijas labā?"

Izskatās, ka jā. Bet tādus “politiķus” nereti dēvē par “noderīgajiem idiotiem”, kas politiskajā žargonā ir nievājošs apzīmējums cilvēkam, kurš propagandē ideju, nesaprotot tās mērķi un ļaujot sevi izmantot šīs idejas patiesajiem īstenotājiem. Terminu lieto vismaz kopš pagājušā gadsimta 40. gadiem, un tas kļūst arvien aktuālāks mūsdienās. Bet nav brīnums, ka biedrene Jūhansone tā mēģina izkalpoties Krievijai un Baltkrievijai: viņa savulaik ir pārstāvējusi komunistu partiju.

Politiskie jokdari runā, ka tādiem kā Jūhansone varētu ieteikt dažas labas idejas: var izveidot transporta koridoru, piemēram, caur Poliju un sūtīt austrumu “tūristus” pa tiešo uz Vāciju. Vai arī: Sīrijā vai kādā citā austrumvalstī sasēdināt viņus Baltkrievijas lidsabiedrības “Belavia” lidmašīnās un lidināt nevis uz Minsku, bet pa taisno uz Vāciju... Vai uz Briseli. Nenāksies piedāvāt nevajadzīgus starpposmus.

Interesanti būtu uzzināt, kādas diskusijas par “bēgļu” tēmu notiek EK prezidentes Urzulas fon der Leienas vadītajā komisijā un kādās pozīcijās un uzskatos atrodas mūsu tautietis - EK viceprezidents Valdis Dombrovskis. Ko tieši viņš ir darījis Latvijas labā? Kā viņš ir mēģinājis pārliecināt fon der Leienu par to, ka jāpalīdz ES robežvalstīm - Latvijai, Lietuvai un Polijai? Varbūt viņam gar to visu nav nekādas darīšanas un pat teikšanas nav? Tad jau savu algu - vairāk nekā 20 000 eiro mēnesī - viņš saņem par citiem ļoti nozīmīgiem pienākumiem? Bet iespējams, ka mēs visi maldāmies, jo EK mērķis ir gluži cits - demontēt Eiropas Savienību?...

Lai arī kā būtu, izskatās, ka mēs varam cerēt vienīgi paši uz sevi un uz savu politiķu stāju, stiprināt solidaritāti ar citām robežvalstīm, jo gaidīt palīdzību no dombrovskiem, leienām, jūhansonēm un citiem leftistiem būtu diezgan nejēdzīgi. Bet tas atklājums, ka Baltkrievijas un Krievijas režīmi acīmredzami sadarbojas ar ES struktūrām, sāk kļūt caurspīdīgāks par Glāžšķūņa stikliņu. Savukārt Polija un Baltijas valstis - kā jau tas ne reizi vien ir noticis - paliek par buferi starp naidīgām varām, mēģinot saglabāt savu patību.