Valsts kontrolieris Rolands Irklis neievēro Valsts prezidenta rosināto "mutes disciplīnu"

Administratīvā rajona tiesa 18. maijā noraidīja Valsts kontroles (VK) bijušās darbinieces Līgas Krapānes prasību pret bijušo darbavietu saistībā ar viņas darba zaudēšanu. Pērn augustā VK vadība Krapānei izteica rājienu par to, ka viņa parakstīja vēstuli valsts augstākajām amatpersonām par informācijas nesniegšanu kovidvakcinācijas jautājumos. Parakstītāju bija 150. Par to informējām sabiedrību 31. maijā.

Šajā publikācijā bija citēts Rolanda Irkļa teiktais par Lato Lapsu, un tas - cik neparasti, vai ne? - aizvainoja tieši to cilvēku, uz ko šie vārdi bija vērsti. Žurnālists vērsās Valsts kontrolē - lai ētikas soģi izvērtē galvenā kontroliera teikto.

Lūk, atbilde.

„Godātais Lapsas kungs!

Valsts kontrole ir saņēmusi Jūsu 2022. gada 31. maija elektroniskā pasta vēstuli. Vēstulē norādīts uz 2022. gada 31. maijā interneta vietnē neatkariga.nra.lv publicētu rakstu „Valsts kontrolieris Rolands Irklis nekontrolē sevi”, kurā pausts valsts kontroliera sarunā ar tā brīža Valsts kontroles darbinieci Līgu Krapāni teiktais par Jums. Vēstulē Jūs aicināt šo gadījumu izskatīt iestādes ētikas komisijā.

Pēc vēstules saņemšanas Valsts kontroles Ētikas komisijas locekļi 2022. gada 14. jūnijā pārrunāja vēstulē norādīto un uzaicināja valsts kontrolieri Rolandu Irkli uz sarunu 2022. gada 17. jūnijā. Sarunā valsts kontrolieris apliecināja, ka rakstā citētais viņa viedoklis tika pausts pārnestā nozīmē - sarunā ar darbinieci Līgu Krapāni, atbildot viņas sacītajam, valsts kontrolieris bija lietojis metaforu. Valsts kontrolieris sarunā ar Ētikas komisijas locekļiem atzina savu kļūdu, šādi izsakoties. Valsts kontrolieris informēja Ētikas komisiju, ka 2022. gada 31. maijā arī viņš ir saņēmis Lato Lapsas elektroniskā pasta vēstuli un 2022. gada 17. jūnijā ir nosūtījis atbildi Lato Lapsam, kurā personīgi atvainojies par radušos situāciju.

Ētikas komisijas locekļi ar valsts kontrolieri apsprieda konkrēto gadījumu kopsakarā ar ētikas normām.

Valsts kontroliera p.i.,

Valsts kontroles padomes loceklis Edgars Korčagins”

Šeit arī Rolanda Irkļa atbilde Lato Lapsam.

„A.god. Lapsas kungs!

Esmu saņēmis Jūsu vēstuli, kurā Jūs, atsaucoties uz publikāciju interneta vietnē neatkarīga.nra.lv, pieprasiet man atsaukt publicēto informāciju un publiski Jums atvainoties.

Izvērtējot publicēto informāciju un ar to saistītos apstākļus, uzskatu, ka man nav pamata un iespēju atsaukt Jūsu norādīto neatkariga.nra.lv publicēto informāciju turpmāk minēto apsvērumu dēļ:

1) valsts kontrolieris vai Valsts kontrole informāciju nav publiski izplatījuši. Jūsu vēstulē norādītais teksts izteikts individuāli trešajai personai un nevar tikt kvalificēts kā ziņu izplatīšana, bet gan kā personīgs ne - publisks viedoklis, un tas nav atzīstams par ziņu izplatīšanu un tādēļ to nevar atsaukt;^[1]

2) informācija ir pausta privātā sarunā, kas ierakstīta prettiesiski, neievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 13. pantu (bez visu ierakstā dzirdamo personu piekrišanas);

Vienlaikus vēlos darīt Jums zināmu, ka man nav bijis nolūka Jūs aizvainot, tādēļ personīgi Jums atvainojos par šo situāciju, kas radusies trešās personas prettiesiski veikta un publiskota audioieraksta rezultātā.

Ar cieņu

valsts kontrolieris Rolands Irklis”

Savādi, ka valsts kontrolieris Rolands Irklis nebija pamanījis, ka šīs sarunas ieraksts tika iesniegts tiesai, tā pieņēma šo ierakstu, līdz ar ko tā neatzina to par prettiesisku. Savukārt publiskot tiesas analizētos materiālus, ja vien tie nav atzīti par slepeniem, ir žurnālista pienākums. Zvērināta advokāte Viktorija Jarkina par to izsakās šādi: „Darba strīdos, mobinga vai ģimenes vardarbības gadījumos šādi ieraksti izņēmuma gadījumos ir pieņemami kā pierādījums. Tos drīkst izmantot. Svarīgākais ir tas, ka tiesa pieņēma šo ierakstu kā pierādījumu un analizēja to. Turklāt Rolands Irklis apstiprināja gan rakstveidā, gan mutiski: viss, kas dzirdams šajā ierakstā, patiešām ir teikts.” Tad par ko runā godājamais valsts kontrolieris? Par to, ka viņš kā īstens literāts izmanto metaforas, hiperbolas, aliterācijas un asonanses, lai paspilgtinātu savas neparastās atziņas?

Visai šai „metaforu putrai” varētu arī nepievērst uzmanību, ja vien galvenajā lomā nebūtu nonākusi augsta valsts amatpersona - valsts kontrolieris Rolands Irklis. Tagad mēģinājumi norobežoties no augšminētās putras ar fizisku personu datu aizsardzības paragrāfiem izskatās komiski.

Šis notikums tikai atgādina par to, ka valsts pārvalde diemžēl ir pilna ar „speciālistiem”, kuru augstprātība iet pa priekšu viņu profesionālismam. Un kā lai neatceras Valsts prezidenta Levita 2020. gadā jaunradīto jēdzienu - „mutes disciplīna”? Varbūt derētu ieviest Mutes disciplīnas reģistru, kurā precīzi tiktu atrunāts, ko drīkst un ko nedrīkst atļauties augstas amatpersonas?

^[1] Senāta 2013. gada 31. maija spriedums lietā Nr. SKC‑250/2013 (C11050911), 8. punkts.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā