Stambulas konvencija draud pavērt durvis migrantu pūļiem

Par “Jauno vienotību” (JV) un “progresistiem” viss tāpat skaidrs, taču joprojām fascinē “zaļzemnieku” nožēlojamā pārmešanās uz kriminālmarksisma pozīcijām. Ceturtdien - balsojums par Stambulas konvencijas (SK) ratifikāciju.

Nesen kāds politikas vērotājs man uzdeva jautājumu: “Kāpēc JV tik kaislīgi turas pie Stambulas konvencijas ratifikācijas? Nu, tā, ka dzirksteles šķiļas, ne soli atpakaļ un bārdas taisnas! Vai nevar būt tā, ka šī partija cer uz lielu finansējumu savām uzticamajām NVO? Varbūt partijai JAU ir samaksāts par lielo centību stambuliādes atbalstīšanā?”

Atbildēju, ka klāt neesmu stāvējusi, tomēr JV un PRO uzkrītošo darbošanos SK labā nevar nepamanīt. Bet kas un kam ir piesolīts - to varbūt atklās nākamība. Pagaidām - skaidrs tikai tas, ka politiskā pirkšana/pārdošana notikusi “zaļzemnieku” arumos un dārza mājiņās.

Mazliet vēstures. Ministru kabinets, par spīti dažu ministru, nevalstisko organizāciju un sabiedrības noraidošajam viedoklim, nolēma pilnvarot labklājības ministru Jāni Reiru (JV) parakstīt Stambulas konvenciju. Tas notika 2016. gadā.

Jau tad bija skaidrs, ka Stambulas konvencija nepiedāvā kvalitatīvi būtiskus un jaunus pasākumus vardarbības novēršanai, jo Latvijā cīņu pret vardarbību nodrošina esošā likumdošana. Taču konvencijas ratifikācija radīs valstij smagus finansiālus, organizatoriskus un ideoloģiskus apgrūtinājumus, turklāt tā atradīsies virs valsts likumiem, proti, tā būs svarīgāka par tiem. Konvencija pieprasīs pārveidot sabiedrības struktūru itin visās jomās, sākot ar kultūru un izglītību, beidzot ar sociālajām normām, paradumiem un tradīcijām. Respektīvi, konvencija kontrolēs cilvēku privāto dzīvi. Un tam visam ar konvencijas virsmērķi - it kā lai aizstāvētu sievietes pret vardarbību, - nav nekāda sakara.

Tieši tāpēc 2013. gadā Lietuvas Seima Etniskās kultūras aizsardzības padome iesniedza aicinājumu Lietuvas valdībai un prezidentei neparakstīt un neratificēt Stambulas konvenciju. Pret konvencijas ratifikāciju iestājas arī Bulgārija, Ungārija, Čehija un Slovākija. Viens no pretošanās iemesliem ir Stambulas konvencijā iekļautie punkti par jēdziena “gender” jeb “sociālais dzimums” interpretācijām, kas apdraud ne tikai nacionālo valstu tradicionālo kultūru un ģimeniskās vērtības, bet arī veselīgas, normālas sabiedrības esību ilgtermiņā.

Turcija bija pirmā valsts, kas parakstīja un ratificēja konvenciju, bet 2021. gadā Turcija paziņoja par izstāšanos no konvencijas, jo uzskatīja, ka tā tiek izmantota homoseksuāla dzīvesveida attaisnošanai un legalizācijai, bet tas nav savienojams ar Turcijas sociālajām un ģimenes vērtībām.

Vēl nedrīkst aizmirst, ka, ratificējot konvenciju, Latvija atvērs vārtus migrantiem no trešajām valstīm. Par piemēru ņemot Izraēlu, Ģirts Brūders tīmekļa vietnē “Telos” raksta: “Migrantu jautājums ir būtiski svarīgs Izraēlai, kura 2022. gadā atteicās pievienoties Stambulas konvencijai, kā iemeslu minot 60. un 61. panta patvēruma noteikumu bīstamību. Tika norādīts, ka šie noteikumi prasītu Izraēlai izskatīt patvēruma pieprasījumus ne tikai tiem ārzemniekiem, kuri bēg no politiskās vai etniskās vajāšanas, bet arī visiem tiem, kuri apgalvo, ka cietuši no seksuālās vai ar dzimuma identitāti saistītās vardarbības. Papildus noteikumi, kas atvieglo patvēruma pieprasīšanu, var būt nelabvēlīgi arī Latvijai, ņemot vērā migrantu plūsmas pieaugumu un ar to saistīto hibrīdapdraudējumu uz Latvijas - Baltkrievijas robežas. Stambulas konvenciju, visticamāk, arī izmantos kā argumentu, ar kuru migrāciju atbalstošās NVO ekonomisko migrantu prasības ienākt Latvijas teritorijā pasniegs kā cilvēktiesību prasības.”

Patiesību sakot, labējas un konservatīvas valdības un parlamenti ir mēģinājuši atturēties no SK ratifikācijas, toties to atbalsta “progresīvās”, kreisās valdības. Un tāda ir arī esošā valdība un parlamenta vārgais vairākums. Tas nozīmē cīņu par vērtībām, kādas nu katram tās ir. Kreisā, pret Latviju un mūsu tradicionālo kultūru vērstā noziedzīgā konvencija, kam nav nekāda sakara ar sieviešu aizstāvību pret vardarbību, nu parāda Saeimā iebalsoto, patlaban valdošo politpulciņu patieso orientāciju.

Ņemot vērā to, ka Stambulas konvencija nevienā valstī nav mazinājusi vardarbību (tieši otrādi - tā visās konvenciju ratificējušajās valstīs ir augusi), varbūt deputāti, kuriem vēl ir palikušas sirdsapziņas druskas, tomēr balsos pret SK ratifikāciju vai arī nebalsos vispār.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā