Kas patiesībā notiek Aizsardzības ministrijā?
Pavasarī uzmilza skandāls par 220 miljonu eiro vērto pārtikas iepirkumu NBS vajadzībām, par ko tika uzsākta dienesta izmeklēšana. Tika apzināti vairāki iepirkumu komisijas amatpersonu iespējamie pārkāpumi, un saistībā ar šo līgumu tika nodoti dokumenti tiesībsargājošajām iestādēm.
Tolaik Jānis Garisons norādījis, ka šādām lietām netiekot pievērsta padziļināta uzmanība, jo tā esot iepirkumu komisijas atbildība. “Tur jau tā problēma, ka es šo summu - 220 miljonus - ieraudzīju tikai no medijiem. Iepirkumu plāns paredzēja uz nākamajiem pieciem gadiem astoņus miljonus. Man nav kristāla bumbas, lai es to uzzinātu. Jo kopumā sistēmā ir aptuveni 200 iepirkumu, un mēs nevaram katram izsekot līdzi.”
No Garisona teiktā var noprast, ka skaitlis - 220 miljoni eiro - neatbilst patiesībai, bet bijis līgums tikai par astoņiem miljoniem eiro. To apliecina arī kāds bijušais ministrijas darbinieks, kurš vēlējās palikt anonīms. Saistībā ar šo iepirkumu, kurā pārkāpumi esot bijuši visos iepirkuma posmos, sodītas vairākas amatpersonas, taču disciplinārlieta pret valsts sekretāru Jāni Garisonu un viņa vietnieku tika izbeigta.
No drošticamiem avotiem zināms, ka Garisonam esot bijušas ļoti lielas darbaspējas, viņš vienmēr bijis ideju pilns, ministrijas struktūrvienības par viņu atsaukušās labi, Garisons arī aktīvi darbojies Zemessardzē un mudinājis to darīt arī citus ministrijas darbiniekus. Savukārt mīklaino situāciju par ministra un valsts sekretāra “dažādajiem viedokļiem” avoti skaidro ar to, ka Andrim Sprūdam nav politiskās vadības pieredzes, kas jau rada sekas: ministrijā darbu uzteikusi arī viena no ministra biroja darbiniecēm, vairāki cilvēki ir pārdomās par aiziešanu.
Avoti arī pauž, ka viens no Garisona aiziešanas iemesliem ir bijis tas, ka Sprūds esot regulāri pieprasījis rakstīt paskaidrojumus gan Garisonam, gan dažiem citiem darbiniekiem. Tā kā valsts sekretārs nebūt nejutās kā skolnieks, kuram jāraksta paskaidrojumi skolotājam, kurš pats tikai dažus mēnešus sēž “kancelē” un daudz ko vēl neizprot, Garisons izlēma, ka šie pazemojumi nav jācieš, bet jādodas prom. Ministrijas aktivitāšu pētnieki arī izteikuši pieņēmumu, ka Sprūds esot nezinošs un sīkumains personāžs, kurš nespēj pieņemt lēmumus. Turklāt no AM nenākot jaunas iniciatīvas, nav aktīva darba - gluži kā tas bijis visu iepriekšējo gadu.
Taču to visu var labot ar pieredzi un iedziļināšanos aizsardzības problemātikā. Ja vien blakus būtu zinoši padomdevēji. No janvāra valsts sekretāra pienākumu izpildītājs (p.i.) būs Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Rolands Heniņš. Taču - kā atkal pauda avoti - Heniņš neesot gatavs ilgstoši palikt šajā amatā: tikai līdz brīdim, kad tiks atrasts “īstais” valsts sekretārs. Bez visādiem “p.i.”.
Protams, būs grūti pārspēt Garisonu, kurš AM valsts sekretāra amatā ir nostrādājis astoņus gadus (bet valsts sekretārs, kā zināms, vada ministriju), vadījis četru militāro poligonu izveidi - neskaitot Sēlijas poligonu, kas vēl izveides sākumstadijā, izveidojis valsts kapitālsabiedrību “Valsts aizsardzības korporācija”. Taču censties sasniegt vēl augstākus mērķus - tas būs nepieciešams tieši šajā ārkārtīgi trauksmainajā laikā, kad jākāpina Latvijas militārās industrijas kapacitāte, lai varētu laikus sagatavoties, lai pretnostātos nacistiskās Krievijas agresīvajām izpausmēm.
Katrā ziņā - lai arī kādas būtu bijušas ministra Sprūda un valsts sekretāra Garisona attiecības - tomēr vajadzēja saprast, ka Garisona aiziešana no amata radīs bažas un jautājumus. Politologs
Filips Rajevskis izteicās, ka Garisona aiziešana aizsardzības nozarei par labu nenāks. Viņam var piekrist: ja ir viedokļu nesaskaņas, kas veido dialogu, un rezultātā abas puses strādā valsts aizsardzības stiprināšanā, tad tas ir pareizi. Bet Garisons iet prom. Tad kas patiesībā notiek Aizsardzības ministrijā?
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā
