Vai Latvijā kucēni un kaķēni tiks nolemti nenovēršamai nāvei?

Daļu no nāvei nolemtajiem dzīvniekiem glābj labi cilvēki un patversmes. Bet dzīvnieku patversmes ir pārpildītas, un sociālos tīklus regulāri papildina ziņas par pamestiem un klaiņojošiem suņiem, kaķiem, trušiem un citiem dzīvniekiem. Patversmes lūdz naudu dzīvnieku ārstēšanai, un cilvēki arī ziedo.

“Dzīvnieki nav tāda “prece”, ko, ja nav noieta - var nolikt noliktavā “līdz nākamajai sezonai”. Katrs dzīvnieks ir dzīva un just spējīga būtne, kas radīta, lai dzīvotu savā ģimenē. Mazajā Latvijā nav tik daudz ņēmēju, cik šie dzīvnieki tiek “saražoti” (pavairoti). Pārprodukcija ir milzīga, nedrīkst būt tā, ka pavairotāji turpina “ražot” vēl vairāk kucēnu un kaķēnu. Bezatbildīga vairošana noved pie likvidācijas,” situāciju komentē Ilze Džonsone, lielākās dzīvnieku patversmes “Ulubele” vadītāja.

Tomēr Zemkopības ministrija gadiem ilgi ir ignorējusi problēmas mājdzīvnieku turēšanas, labturības un aizsardzības jomā. Rezultāts: milzīgā dzīvnieku pārprodukcija. Jau 23 gadus ir spēkā Dzīvnieku aizsardzības likums, un šajā laikā tā arī nav izstrādāta uzraudzības un kontroles kārtība mājas (istabas) dzīvnieku audzētājiem un pavairotājiem. Dzīvnieki tiek pavairoti bez jebkādas kontroles un uzraudzības.

Saistībā ar likumprojektu “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” (reģ. Nr. 148/Lp14) Zemkopības ministrija rīkojusies ļoti haotiski, pirms darba grupu tikšanās reizēm nenosūtot apspriežamās tēmas, dodot dzīvnieku aizsardzības organizācijām nesamērīgi īsus termiņus iesniegt priekšlikumus (diennakts laikā), kā arī aicinot iesaistītās puses un nevalstiskās organizācijas iesniegt kopēju un saskaņotu redakciju. Viss notiek kā parasti: gala redakcijā darba grupās panāktās vienošanās un komisijā izteiktie iebildumi tika ignorēti.

Par spīti sabiedrības sašutumam par jauno Dzīvnieku aizsardzības likuma 39.1. panta redakciju, kas ikvienam, kurš glābj nelaimē nonākušos dzīvniekus, liek reģistrēties par patversmi Pārtikas un veterinārajā dienestā, Zemkopības ministrija turpina neatlaidīgi virzīt šādu redakciju, pamatojoties uz Latvijas Veterinārārstu biedrību, ko pārstāv Lita Konopore, biedrību “Juglas dzīvnieku aizsardzības grupa”, ko pārstāv patversmes “Labās mājas” vadītāja Astrīda Kārkliņa, un Latvijas Kinoloģisko federāciju, kuras intereses lobē Vija Klučniece.

Dzīvnieku aizsardzības biedrībām piemēro kārtējo jauno regulējumu, ko par atbalstu nosaukt nav iespējams. Tā, piemēram, regulējums attiecībā uz dzīvnieku pavairošanu tiek pārveidots, nosakot, ka kaķenei var būt divi metieni gadā (līdz šim pieļaujamais bija viens). Melnā tirgus lobijs veiksmīgi ir ticis galā ar visiem dzīvnieku aizstāvju ierosinājumiem, tādēļ var sagaidīt dzīvnieku pārprodukcijas pieaugumu. Rezultāts: arvien vairāk nepieprasīto kucēnu un kaķēnu tiks nonāvēti.

Paklausoties, ko runā Vija Klučniece, aizstāvot divus kaķeņu metienus viena vietā, mati ceļas stāvus: “Tas ir saskaņots ar veterinārārstiem. Kaķenēm ir cita fizioloģija nekā cilvēkiem un suņiem. Kaķenes meklējas nepārtraukti, viņām nav cikliskuma, un kamēr viņas netiks sapārotas… Ja ir temperamentīga kaķene, viņai rodas veselības problēmas. Tas ir pret dzīvnieku labturību.”

Acīmredzot kinoloģe Klučniece nekad un neko nav dzirdējusi par dzīvnieku sterilizāciju, kas likvidē viņu vairošanās “temperamentu”. Šādi bezatbildīgi paziņojumi, kādus sabiedrībā raida pavairotāju aizstāvji, atraisa rokas neliešiem, kuri ne tikai nopelna asinsnaudu, bet - un tas ir pats galvenais - vairo ciešanas un sāpes.

Tāpēc dzīvnieku aizstāvji atkārtoti lūdz deputātus: neatbalstiet aplamos grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, kuri degradē dzīvnieku aizsardzības jomu un veicina pārprodukciju. Neatbalstiet priekšlikumus nr. 34 un nr. 33 un 32, kas paredz ierobežot dzīvnieku aizsardzības pasākumus, kādēļ pamestie un bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušie dzīvnieki paliek bez aizsardzības. Arī priekšlikums nr. 35 ir aplams: tas ierobežo dzīvnieku aizsardzības organizācijas un brīvprātīgos dzīvnieku glābējus, kuri joprojām cīnās ar situāciju, ko valsts pārvalde gadiem ilgi ir ignorējusi, to nerisinot.

Padomājiet par saviem mazajiem brāļiem, kuri simtprocentīgi ir atkarīgi no cilvēkiem - no viņu labestības vai nežēlības.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā