"Zaļā" kursa īstenošana draud ar strauju degvielas cenu kāpumu

Degvielas cenas strauji pieauga 2022. gadā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Savukārt šā gada laikā cenas kritās: tas bija atkarīgs no nepilnībām naftas sankcijās pret Krieviju, no ekonomiskās izaugsmes bremzēšanās, turklāt vairākās valstīs bija novērojama pat recesija.

Pēc 2022. gada degvielas cenu kāpuma, kas ķēdes reakcijā palielināja pārējās izmaksas, valdība tā paša gada jūlijā atcēla obligāto biopiejaukumu degvielai, un šis rīkojums bija spēkā līdz pagājušā gada 31. decembrim. Nu pienācis jaunais gads ar “zaļo” degvielu, tāpēc gaidām cenas pieaugumu.

Publikācijā portālā “la.lv” Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis skaidro: “Latvijā ar 2024. gadu atgriežas biopiejaukums, taču benzīns ar šo piejaukumu degvielas uzpildes stacijās tirdzniecībā atgriezīsies pakāpeniski. Proti, no 1. janvāra tam benzīnam, kurš tiks izvests no vairumtirdzniecības noliktavām uz degvielas uzpildes stacijām Latvijā, jau būs pievienots bioetanols 10% apmērā.” Kad tieši “atnāks” cenas pieaugums, precīzi nevar pateikt, jo vēl jāizpārdod “vecā” degviela.

ES jau ir noteikusi minimālo akcīzes nodokļa likmi degvielai, bet šīs likmes lielumu katra valsts noteiks pati. Tā kā esam īpaši bagāta valsts, mums ir visaugstākā akcīzes nodokļa likme dīzeļdegvielai: no mums atpaliek Igaunija, Lietuva un Polija. Pie mums dīzeļdegvielas nodokļa likme ir par pieciem centiem augstāka nekā Igaunijā un Lietuvā.

Bezgalīgi iepriecina arī gaidāmā emisiju kvotu tirdzniecība, kā arī Klimata likums, kas gan vēl tikai top, un tad, protams, iestāsies klimatneitrālā un ilgtspējīgā ekonomika - lai ko tas arī nozīmētu.

Šis jaunais nodoklis, ko var nodēvēt par kārtējo laupīšanu, stāsies spēkā 2026./2027. gadā un skars gan mājokļus, gan transportu. Ja ņemam vērā esošās emisijas kvotu cenas, litrs degvielas varētu maksāt par 15 centiem vairāk, tomēr daži speciālisti apgalvo, ka cena varētu kāpt pat par 40 centiem par degvielas litru.

Šāds cenu kāpums tiks uzspiests, lai mudinātu gan privātpersonas, gan uzņēmējus pāriet uz tādu transportu, ko darbina tā dēvētie atjaunojamie enerģijas veidi: biometāns, ūdeņradis, elektrība. Cits jautājums: cik daudziem būs līdzekļi, lai iegādātos šādu transportu, kas darbojas nevis ar fosilajiem, bet ar t.s. atjaunojamajiem enerģijas nesējiem.

Transporta jomas eksperts un Saeimas deputāts Andris Kulbergs (AS) sarunā ar “Neatkarīgo” saka: “Jautājums par biopiedevu izmantošanu degvielā vienmēr ir bijis strīdīgs. Autoražotāji ir pateikuši, ka benzīnam nedrīkst būt šo piedevu vairāk par 10%, bet dīzelim - ne vairāk par septiņiem procentiem. Tā kā ES ir nolēmusi, mēs nevaram izvēlēties nelikt šo biopiedevu.”

Kulbergs atzīst, ka šī biopiedeva, kas sadārdzinās degvielu, automātiski “iejauksies” pārtikas ražošanā - tā arī kļūs dārgāka. Tad kāpēc vispār bija vajadzīga šī māžošanās ar piejaukumiem? “Tāpēc, ka biopiedevas ir atjaunojams resurss,” tā Kulbergs, “un šīs domas autori tādā veidā cer samazināt fosilās degvielas apjomu. Jāteic, ka mūsdienās ražoto automašīnu dzinējus jau sāk pielāgot biodegvielai, taču vecākām mašīnām var klāties bēdīgi… Turklāt ziemas dīzeļdegvielai nedrīkst likt klāt šo biopiedevu: aukstumā degviela saiet putrā.”

Kulbergs arī atgādina, ka no 2027. gada visām degvielām - benzīnam, dīzelim un gāzei - tiks pievienots karbona nodoklis, ko ieviesīs centralizēti visām ES dalībvalstīm. Tas fosilo degvielu padarīs krietni dārgāku. “Galvenais mērķis ir padarīt elektroauto interesantākus,” tā Kulbergs, “tas viss kopā izveidos situāciju, ka pārvietošanās kļūst dārgāka. Šis “pasākums” ļoti daudziem

cilvēkiem kļūs finansiāli nepaceļams, visu mobilitāti padarot dārgāku un pat neiespējamu. Lielā doma ir piespiest cilvēkus no privātmašīnām pārsēsties uz sabiedrisko transportu.”

Kulbergs piekrīt, ka daba jāsaudzē, bet šādi “karbona lēmumi” ir visai absurdi. “Mēs te strīdamies par to, kādam jābūt mašīnas sānu spogulim, lai tas par daudz neaizturētu vēju,” ironizē Kulbergs, “cīnāmies pret katru CO2 miligramu, bet austrumu kaimiņš drīkst nospiest podziņu, uzsākt kariņu, raidīt raķetes, lai tās iznīcina tūkstošiem ēku. Tad kādi resursi būs vajadzīgi, lai visu atjaunotu? Kā tas iet kopā ar Eiropas “zaļo” kursu? Varbūt tomēr lētāk ir apturēt Putinu, nevis cīnīties pret kaut kādām emisijām?”

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā