"Tas ir pārpratums," dievojas amatpersonas par naida izpausmēm pret AZOV kareivi

Par to, ka sociālā darbiniece vārdiski uzbrukusi Marijai Čehai, uzzināju no viņas pašas - no Marijas. Viņa to izstāstīja arī Zemessardzes štāba virsniekam Jānim Slaidiņam, kas šo ziņu publicēja TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā”.

Skaidrojumu no SIVA vadības saņēmām piektdien. To bija parakstījusi SIVA sabiedrisko attiecību speciāliste Santa Glušina. Vēstulē teikts: “Atsaucoties uz TV24 publicēto sižetu “Aktuālais par karadarbību Ukrainā”, kas tika pārraidīts 14. 02. 2024. plkst. 19. 00 un kurā tika pieminēts, ka Sociālās integrācijas valsts aģentūras (SIVA) sociālā darbiniece naidīgi izturējusies pret Ukrainas kareivi, kura atrodas SIVA psihoemocionālās rehabilitācijas saņemšanas nolūkā, esam pārliecināti, ka tas ir pārpratums, jo esam droši par mūsu sniegto pakalpojumu kvalitāti un darbinieku pārliecību.”

Sazvanoties ar Santu Glušinu, tā arī neguvu skaidrību par to, ko nozīmē “pārpratums”: vai sociālā darbiniece neteica tekstus par naida sēšanu? Vai viņas - darbiniece un kliente - viena otru nesaprata? Un kā var izmērīt darbinieku pārliecību?

Tālāk: “Šobrīd pieejamā informācija par publiskajā telpā izskanējušo gadījumu liecina par to, ka ir noticis pārpratums un sarunas interpretācija, kur sociālā darbiniece un kliente nav sapratušas viena otru līdz galam. Turklāt saruna notika telpā, kurā atradās arī otra sociālā darbiniece, kura apliecina, kā notikusi informācijas apmaiņa.”

Nav saprotams, ko apliecināja otra darbiniece. To, ka saruna notika? Un kādā veidā notikusi informācijas apmaiņa? Santa Glušina nedz apstiprināja, nedz noliedza pieņēmumu, ka sociālo darbinieci, kura vārdiski apvainoja Mariju Čehu, sauc Maija Vāciete.

Turpinājumā: “Ir svarīgi uzsvērt, ka šajā gadījumā katrai no sarunā iesaistītajām pusēm ir sava realitāte, savi uzdevumi, kā arī atšķirīga informācijas uztvere. Jautājumu par uzturēšanās pagarinājumu Sociālās integrācijas valsts aģentūrā kliente risinājusi sev saprotamā veidā, nekomunicējot ar SIVA vadību. Šobrīd visas domstarpības un pārpratumi ir izdiskutēti ar abām iesaistītajām pusēm, un tiek risināts jautājums par rehabilitācijas pagarināšanu vēl uz vienu mēnesi.”

Patiešām nesapratu, ko nozīmē “sava realitāte”. Vai tas bija no sērijas “viss nav tik viennozīmīgi”? Un kā var atšķirīgi uztvert informāciju, kas, piedodiet, patiešām ir viennozīmīga - Krievijas karš Ukrainā, uzturēšanās gūstā, nāve un dzīvība, brīvības atgūšana un ārstēšanās no fiziskām un morālām traumām?

Tas, ka SIVA jau kopš 2022. gada sniedz psihoemocionālu atbalstu un rehabilitāciju ukraiņu civiliedzīvotājiem, karavīriem, tajā skaitā karagūstekņiem, protams, ir labs un atbalstāms darbs. “Par sniegto rehabilitāciju esam saņēmuši tikai labas atsauksmes,” teikts vēstules turpinājumā, “līdz šim SIVA ir nodrošinājusi rehabilitāciju vairāk kā 70 Ukrainas karavīriem, tai skaitā 10 karagūstekņiem, kuri līdz šim ir bijuši apmierināti ar mūsu sniegto pakalpojumu. Tāpat esam uz sešiem mēnešiem izmitinājuši vairāk kā 100 Ukrainas civiliedzīvotāju ar dažādām veselības problēmām, sniedzot gan sociālu, gan emocionālu atbalstu. Ukrainas civiliedzīvotāju un karavīru rehabilitācija mums ir ļoti svarīga, tāpēc SIVA vadība dara visu iespējamo, lai darbinieki būtu lojāli un profesionāli arī savā komunikācijā.”

Tā kā Santa Glušina atzina, ka nav “stāvējusi klāt” darbinieces un klientes sarunām, tāpēc neko dziļāk nevarēs komentēt. Un kā būtu parunāt ar SIVA direktori Ilonu Jurševsku? “Viņa jau ir komentējusi šo situāciju Latvijas Televīzijā, es nedomāju, ka viņa vēlēsies to darīt atkārtoti,” šaubījās Glušina. Izrādās, ierēdņiem ir dota iespēja izvēlēties - cik reizes komentēt (vai vispār nekomentēt) nepatīkamus notikumus…

Acīmredzot pakonsultējoties ar vadību, Glušina piezvanīja vēlreiz. “Mēs nevarēsim neko vairāk komentēt, jo šī ir sensitīva situācija: mums jāaizsargā klientes un mūsu darbinieces intereses. Nevarēsim iedziļināties šajos jautājumos. Galvenais, ka situācija ir mūsu iekšienē izskatīta un pārrunāta gan ar klienti, gan darbinieci. Esam nonākuši pie risinājuma.” Pie kāda? “Šobrīd šis jautājums tiek risināts. Nepateikšu, vai ir jau pieņemts gala lēmums,” tā Glušina.

“Rehabilitācijas periods, kas tiek piešķirts valsts budžeta iestādē, ir ierobežots. Kad rehabilitācija ir izieta, periods ir noslēdzies. Papildu rehabilitācijas laiks parasti netiek piešķirts,” skaidro Glušina. Bet cilvēku veselības stāvoklis droši vien visiem nav vienāds, tāpēc rehabilitācijas periodu ilgums var atšķirties, vai ne?

Mums atliek vien cerēt, ka ukraiņu kareives Marijas Čehas rehabilitācija netiks pārtraukta tāpēc, ka sociālajai darbiniecei ienāca prātā pārmest Marijai to, ka viņa skolēniem stāsta par karu un gūstu. Ja pareizi saprotu, Latvija arvien vēl ir Ukrainas pusē, bet ja sociālā darbiniece to ir piemirsusi, varbūt Ilonai Jurševskai vajadzētu viņai to atgādināt? Bet, ja viņa to nesaprot joprojām, tad šķirties kā draudzenēm - bez liekiem pārmetumiem?

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā