Vai patiesi Glorija Grevcova strādās Brīvdabas muzejā?

Okupācijas muzejam uzbrūk ne tikai ar degmaisījuma pudelēm un plintēm, bet arī vārdiski. Publikācijā jau aprakstījām zvērināta advokāta Renāra Brieža vēršanos tiesā par to, ka Okupācijas muzeja ekspozīcija saturot melus, tāpēc viņš prasa kompensēt piecus eiro par ieejas biļeti. Pirmajā tiesas instancē viņš zaudēja, taču spriedumu advokāts ir pārsūdzējis. Savukārt Grevcova publiski klāstīja, ka muzejā tiekot atspoguļota izdomāta vēsture.

Grevcova ir pērn ir atzīta par vainīgu nepatiesu ziņu sniegšanā Centrālajai vēlēšanu komisijai, līdz ar to viņa zaudējusi Saeimas deputātes mandātu. Taču par publiskajiem apvainojumiem, ko viņa vērsa pret Okupācijas muzeju, ir ierosināts kriminālprocess.

Grevcovai piesprieda 160 sabiedriskā darba stundas. Okupācijas muzeja direktore Solvita Vība pieļāva iespēju, ka Grevcova šīs stundas atstrādāšot Brīvdabas muzejā. Zanda Ķergalve, Brīvdabas muzeja direktore, sarunā ar “Neatkarīgo” noliedza šo varbūtību: par Grevcovas strādāšanu Brīvdabas muzejā pagaidām nekas neesot dzirdēts. “Bet darba mums ir ļoti daudz,” smejoties turpināja direktore, “tā ka - laipni lūdzam.”

Tas tiešām būtu vareni, ja Grevcova strādātu, piemēram, par gidi un stāstītu apmeklētājiem, ka latvieši vēl pavisam nesen dzīvoja kokos, bet koka mājas viņiem iemācīja būvēt no Kislodrisčinskas ienākušie mongoļi/tatāri.

Probācijas dienests ir tas, kas piedāvā dažādas sabiedriskā darba iespējas. Taču - vai Grevcova varētu doties uz Brīvdabas muzeju, bijušās deputātes fani neuzzinās. Valsts probācijas dienesta (VPD) runasvīrs Imants Mozers paskaidroja, ka dienestam nav tiesību konkretizēt savu klientu lietas, proti, plašākai publikai būs liegta informācija par to, kur savas sabiedriskā darba stundas atstrādā sodītās personas. “Ja klients pats vēlēsies to izpaust, tad viņš to darīs,” tā Mozers.

Ir daži nosacījumi, ko VPD ievēro, piemērojot darba iespējas saviem klientiem. Pirmkārt, sabiedriskajam darbam jānotiek ārpus mācību laika vai pamatdarbavietas darba stundām. Otrkārt, sabiedriskā darba vietai jāatrodas samērīgā attālumā no dzīvesvietas. Treškārt, jāņem vērā sodītās personas iemaņas: ir tomēr atšķirība starp, piemēram, IT speciālista, metinātāja vai vispār mazkvalificētas personas darba iemaņām.

Tā ka mums atliek gaidīt Grevcovas kriminālprocesa iznākumu: ja lieta nonāks līdz tiesai (un mēs patiesi ceram, ka tā notiks), tad, iespējams, tiks piespriestas nākamās 160 stundas, kurās nopelniem bagātā sabiedriskā darba veicēja Grevcova, apgūstot muzeja darbinieces profesionālās iemaņas, piestrādātu par krājumu glabātāju vai vismaz par putekļu slaucītāju no eksponātiem.

Savukārt pret piektdien notverto “Molotova kokteiļa” “oficiantu” ir sākts kriminālprocess, pamatojoties uz Krimināllikuma 185. panta 2. daļu, kas paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem. Šis pants gan ir par svešas mantas tīšu iznīcināšanu vai bojāšanu - tas skan visai nenopietni. Ja piemājas bodītei izdauzītu logu vai “pa lielam” nokārtotos veikala vitrīnā, kur jāsmaržo tikai desai un sieram, tad varētu runāt par mantas tīšu bojāšanu… Taču nopietnība sākas ar brīvības atņemšanu līdz desmit gadiem. Tāpēc jācer uz pasaulē humānākās tiesas godprātību.

To gaida arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV): “Šis noziedzīgais nodarījums ir jāvērtē kopsakarā ar hibrīdkara apstākļiem, kuros patlaban dzīvojam, un šādi noziegumi ir nopietns apdraudējums nacionālajai drošībai. Ceru, ka šis noziegums tiks vērtēts ar visu likuma bardzību un sods būs atbilstošs nodarījumam.” Kozlovskis uzskata, ka ir būtiski noskaidrot aizturētās personas rīcības motīvus. Tad ir cerība, ka, lietai nonākot līdz tiesai, neizplēnēs soda bardzība un dedzinātāju, kurš pacēlis roku pret vienu no valsts simboliem, vienkārši nepalaidīs mājās - pārdomāt savu “sīko huligānismu”.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā