Eiropas Savienība nespēj tikt galā ar Ukrainas graudu dempingu

Eiropas Savienībai (ES) nav viegli palīdzēt Ukrainai pārvietot savus graudus un sameklēt jaunus eksporta maršrutus pēc tam, kad Krievija pārtrauca Melnās jūras graudu darījumu. Tas viss ir loģistikas izaicinājums, un par to ir jāmaksā. Nav izdevies arī eksperiments Ukrainas graudu kravas novirzīt caur Baltijas valstu ostām.
©Depositphotos.com

“Brisele paziņojusi, ka ES ir lieliski spējīga eksportēt visus graudus un citus lauksaimniecības produktus, kas tiek atbalstīti Ukrainā saistībā ar 17 mēnešus ilgušo Krievijas agresijas karu un pagājušās nedēļas lēmumu izbeigt Melnās jūras graudu darījumu,” raksta Bartošs Bžezinskis no “Politico.eu”. "Mēs esam gatavi eksportēt pa solidaritātes ceļiem gandrīz visu, ko Ukrainai nepieciešams eksportēt," šonedēļ Briselē notikušās ES lauksaimniecības ministru sanāksmes kuluāros sacījis ES lauksaimniecības komisārs Janušs Vojcehovskis.

Neskatoties uz šo pārliecinošo paziņojumu, ES solidaritātes joslas - sauszemes koridori, kas izveidoti, lai atvieglotu tranzītu pa autoceļiem, dzelzceļu un iekšējiem ūdensceļiem - ir noslogoti. ES valstu blokam ir bijis grūti palielināt savu kapacitāti. Visdaudzsološākais maršruts caur Donavas grīvu ir apdraudēts pēc Krievijas gaisa triecieniem šīs nedēļas sākumā Ukrainas upes ostā Reni, kas atrodas tikai dažus simtus metru no robežas ar Rumāniju, kas ir gan ES, gan NATO dalībvalsts.

NATO ģenerālsekretārs nosoda Krievijas darbības

Atbildot uz to, NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs nosodīja Krievijas "bīstamās un eskalējošās darbības" un aicināja Maskavu pārtraukt “bada ieroču žvadzināšanu”.

Zināms, ka daudzas valstis Āfrikā, Tuvajos Austrumos un Āzijā ir ļoti atkarīgas no tā, vai saņems graudus no Ukrainas. Eiropas Komisija, pamatojoties uz Ukrainas datiem, lēš, ka vairāk nekā 65 procenti graudu, kas tika eksportēti pa solidaritātes ceļiem, jūnijā ceļojuši pa Donavas koridoru. No Ukrainas upju ostām Reni un Izmailas, Džurdžulešti Moldovā un Galati Rumānijā kravas var sasniegt Melno jūru vai nu caur Sulinas kanālu, vai Rumānijas Melnās jūras mezglu Konstancā. Lietuva ir ierosinājusi palielināt Ukrainas graudu eksportu caur Poliju uz savu Baltijas ostu Klaipēdu un četrām citām ostām Igaunijā un Latvijā. Visas piecas ostas kopā spēj pārkraut 25 miljonus tonnu graudu gadā, teikts Viļņas vēstulē Eiropas Komisijai. Plāns balstās uz tā sauktajiem zaļajiem koridoriem, kas muitas kontroles, fitosanitārās un veterinārās pārbaudes pārvietotu projām no Polijas un Ukrainas robežas.

Vēstule Dombrovskim

Ukraina ir paudusi atbalstu šai pieejai, lauksaimniecības ministrs Mikola Solskis vēstulē ES tirdzniecības komisāram Valdim Dombrovskim atbalstīja Viļņas priekšlikumu, taču papildus Baltijas ostām viņš īpaši minēja Hamburgu un Rostoku Vācijā, Roterdamu Nīderlandē, Rijeku Horvātijā, Triesti Itālijā un Slovēnijas Kopera ostu.

“Kamēr Melno jūru kontrolēs naidīga Krievijas flote, ES teritorijas šķērsošana joprojām būs uzticamākais veids, kā Ukraina varēs eksportēt savas preces,” raksta “Politico”. Solidaritātes joslās ir iekļauta arvien lielāka Ukrainas graudu eksporta daļa: laika posmā no 2022. gada maija līdz 2023. gada jūnijam 41 miljons tonnu Ukrainas graudu eksporta gāja pa koridoriem, bet 32 miljoni tonnu tika eksportēti, izmantojot nu jau pārtraukto Melnās jūras graudu darījumu, sacīja komisijas pārstāvis Adalberts Jahncs. Taču graudu transportēšana no Ukrainas pa dzelzceļu un autoceļiem ir dārga un neefektīva, padarot valsts produkciju - tās galveno eksporta līdzekli un būtisku ekonomikas glābšanas riņķi - mazāk konkurētspējīgu pasaules tirgū. Tas prasa arī ieguldījumus infrastruktūrā, jo īpaši, lai pielāgotos atšķirīgajiem sliežu platumiem ES un Ukrainā. Pat tad, kad Ukraina akceptēja alternatīvus tranzīta maršrutus uz ES ostām, tā atzina, ka šie maršruti ir "maz izmantoti loģistikas sarežģītības un izmaksu dēļ salīdzinājumā ar citiem maršrutiem", aplēšot izmaksu atšķirību no 30 līdz 40 eiro par tonnu. Gan Lietuva, gan Ukraina ir lūgušas subsīdijas, lai kompensētu šo starpību. Tādas valstis kā Polija, Ungārija un Rumānija, caur kurām joprojām būtu jātiek cauri graudiem, principā piekrīt priekšlikumiem, taču nevēlas vienas pašas segt izmaksas.

"Ideja ir lieliska, bet kurš maksās par transportēšanu?" diplomāts no kādas ES austrumu valsts aģentūrai “Politico” pastāstījis par Lietuvas ierosinājumu. Polija ir ieguldījusi aptuveni 100 miljonus eiro projektos, lai palielinātu savu dzelzceļa jaudu un izveidotu jaunu robežšķērsošanas vietu ar Ukrainu. Tomēr kopējās investīcijas, kas nepieciešamas, lai pilnībā realizētu solidaritātes joslu potenciālu, tiek lēstas miljardos eiro.

Briselei naudas neesot

Visas acis ir vērstas uz Briseli, taču komisijas amatpersonas ir vairākkārt brīdinājušas, ka ES infrastruktūras budžets ir nepietiekami finansēts. Jau paredzot 250 miljonus eiro konkrētiem solidaritātes joslu projektiem un paziņojot par viena miljarda eiro kopīgu finansējumu, ES kase izsīkst.

Pat ja naudu tomēr izdosies atrast, solidaritātes joslas jau ir maksājušas augstu politisko cenu. Pēc Krievijas iebrukuma pagājušajā gadā plašais Ukrainas graudu dempings Polijas tirgos saniknoja vietējos lauksaimniekus, un tūkstošiem ukraiņu kravas automašīnu vadītāju klātbūtne ir radījusi sasprindzinājumu vietējiem transporta uzņēmumiem gan Polijā, gan Rumānijā. Jūnijā Eiropas Komisija vismaz līdz 15. septembrim pagarināja Ukrainas graudu eksporta aizliegumu uz abām valstīm, kā arī uz Bulgāriju, Ungāriju un Slovākiju. Ukrainas graudus drīkst ievest ES, taču tikai tad, ja šie graudi neiestrēgst kādā no piecām valstīm. Polijas vadībā piecas valstis apgalvo, ka ierobežojumi jāpagarina vismaz līdz gada beigām. Ierobežojumi, pēc šo valstu valdību teiktā, ir ļāvuši Ukrainas graudiem brīvi plūst uz citiem galamērķiem. "Kopš Eiropas Komisija ieviesa aizliegumu, tranzīts caur Poliju ir vairāk nekā pat dubultojies," šonedēļ notikušajā sanāksmē Briselē sacīja Polijas lauksaimniecības ministrs Roberts Teluss. "Mēs esam gatavi turpināt palīdzēt šajā tranzītā."

Baltijas ostas “nerullē”

Ukraina savukārt liek domāt, ka Polijas varas iestādes, iespējams, apzināti palēnina pārbaudes uz robežas. Sūtījumu apjoms, kas šķērsoja robežu, maijā samazinājies līdz tikai 336 000 tonnu, kas ir mazāk nekā uz pusi mazāk nekā pagājušā gada novembrī.

Ukrainas plašsaziņas līdzeklis “nv.ua” apgalvo, ka arī plāns ar Klaipēdu un Latvijas ostām nedarbojas. Tā paziņojis stividorkompānijas “Bega” (kas darbojas Klaipēdas ostā) ģenerāldirektors Laimonis Rimkus, vēsta “Interfax-Ukraine”. “Bega” iepriekš izmēģinājumam nosūtīja nelielu daudzumu Ukrainas graudu. Pēc Rimkus teiktā, pēc graudu cenas krituma biržā par aptuveni 200 eiro par tonnu pārdevēji tos pārstāja vest uz Klaipēdu, jo pārāk dārga bijusi transportēšana. “Lauksaimniecības produkcijas cena tajā laikā, kad bija izdevīgi pārvadāt caur Poliju (tranzītā uz Lietuvu), bija ļoti augsta, graudi biržā maksāja 350-400 eiro par tonnu, bet tagad cena ir 200-250. Tas nozīmē, ka tirgotāji vai ražotāji nevar atļauties tērēt ievērojamas summas pārvadājumiem, viņiem tas nav izdevīgi,” sacīja Rimkus. Pēc viņa teiktā, ievērojama daļa eksportēto Ukrainas graudu tagad nonāk Donavas grīvas termināļos, tāpēc Rimkum ir maz cerību, ka lauksaimniecības produkti atkal tiks vesti caur Klaipēdu. Rimkus domā, ka izrāvienu var sagaidīt tikai tad, ja ES palīdzēs Ukrainai eksportēt graudus caur Eiropu, kompensējot daļu no transporta izmaksām.

Klaipēdas ostas pārvaldnieks Aļģis Lataks pagājušajā nedēļā sacīja, ka Klaipēda pēc tam, kad Krievija būs pārtraukusi dalību graudu līgumā, var saņemt vairāk nekā 10 miljonus tonnu graudu, taču, pēc viņa teiktā, lielākā problēma ir to nokļūšana ostā.

Problēma nav tikai Ukrainas graudi

Pēdējā laikā Latvijas tirgu ir pārplūdinājušas Ukrainas vistu olas, kas vietējiem ražotājiem rada milzu problēmas. Kamēr ES ir ļoti stingras putnu labturības prasības, Ukraina nav ES valsts un var šīs prasības neievērot. Līdz ar to arī olu pašizmaksa ir zemāka. Par Ukrainas kviešu kvalitāti nav jautājumu, jo tā tik tiešām ir visaugstākā, taču arī poļiem, slovākiem un rumāņiem tā nav zema.

Ar graudiem, kā “Neatkarīgajai” pastāstīja zemkopības eksperts Augusts Brigmanis, nav tā, ka Latvijā lielā daudzumā ienāktu lētie ukraiņu graudi. Taču šie graudi Polijā, Slovākijā un Rumānijā bojā kopējo pasaules tirgu. Latvijas zemkopjiem šis ir smags gads - sākumā bija sausums, tagad ir lietavas. Ir milzīgi sadārdzinājušās minerālmēslu cenas. Tāpēc būs diezgan problemātiski šogad gūt iepriekš cerēto peļņu.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā