Negaidīts un šausminošs karš Izraēlā. Vai tas var skart Ukrainu un mūs?

Izraēlā jau pirmajās stundās gājuši bojā desmitiem cilvēku un gandrīz 800 ir ievainoti, ziņo amatpersonas. Šobrīd upuru skaits tiek lēsts jau daudz lielāks. Teroristi vairākos ciematos Izraēlas dienvidos mērķtiecīgi “medījuši” civiliedzīvotājus nogalinot tos autubusu pieturās un mājās. Daudzi civieidzīvotāji ir saņemti par ķīlniekiem un aizvesti uz teroristu kontrolēto teritoriju.

Satriecoši video no notikumu vietām

Interneta sociālajās vietnēs var redzēt video, kā Gazas sektorā raķete trāpa pa kādu daudzstāvu ēku, kas sižetā tiek dēvēta par “Hamas torni”, liekot domāt, ka tur bijis kāds palestīniešu kaujinieku militārs vadības centrs. Izraēlas aizsardzības spēki paziņoja, ka tās karavīri cīnās vismaz pusducī dažādu vietu. Vēlāk atnāca informācija, ka šādu vietu ir jau 22. Interneta vietnē “YouTube” ir video, kas rāda kā palestīnieši sagūsta jaunu izraēliešu sievieti, kura raud un lūdzas pēc palīdzības.

Par bojā gājušo karavīru un iedzīvotāju skaitu pagaidām trūkst izsmeļošas informācijas.

Fotoattēli un videomateriāli no notikumu vietām atgādina tos, ko esam redzējuši no Krievijas kara Ukrainā - sagrautas ēkas, degošas automašīnas, iedzīvotāju panika. Teroristu plosīšanos vairākos ciematos daudzi jau salīdzinājuši ar Krievijas armijas pastrādāto Bučā.

Izraēlas armija atzinusi, ka grupējums "Hamas" Gazas joslā tur gūstā Izraēlas civiliedzīvotājus un karavīrus.

Uzbrukums zīmīgā gada dienā

Sestdienas uzbrukums notika 50. gadadienā kopš 1973. gada kara, kurā arābu valstis uzbruka Izraēlai Jomkipurā, kas ir svētākā diena ebreju kalendārā.

Izraēla nav bijusi īsti gatava tik spēcīgam uzbrukumam

Spriedze starp Izraēlu un palestīniešiem pastāv jau kopš nācijas dibināšanas 1948. gadā. Tūkstošiem cilvēku abās pusēs ir tikuši nogalināti un vēl daudzi tūkstoši ievainoti ilgstošajā konfliktā starp abām pusēm pēdējo desmitgažu laikā. Vardarbība šogad ir īpaši pastiprinājusies. Izraēlas spēku okupētajā Rietumkrastā nogalināto palestīniešu skaits ir lielākais gandrīz divu desmitgažu laikā. Tas pats attiecas uz izraēliešiem un ārzemniekiem, no kuriem lielākā daļa ir bijuši civiliedzīvotāji un kuri tika nogalināti palestīniešu uzbrukumos. Izraēla un kaujinieku grupējums “Hamas” bruņoti konfliktē jau kopš 1987. gadā, kad notika pirmā palestīniešu “intifada” jeb sacelšanās pret Izraēlas veikto Gazas joslas un Rietumkrasta okupāciju.

Pirmā arābu - Izraēlas kara rezultātā Gazu okupēja Ēģipte, bet 1967. gada Sešu dienu karā - Izraēla.

Kopš 1993. gadā Gaza daļēji ir Palestīnas autonomijas pārvaldē. Izraēlas bruņotie spēki kontrolē Gazas joslas gaisa telpu un pieejamību no jūras puses, kā arī kontrolē tās civilos un ekonomiskos sakarus ar pārējo pasauli.

2006. gadā Palestīnas vēlēšanās uzvarēja “Hamas”, ko Izraēla uzskata par teroristisku organizāciju. 2007. gadā “Hamas” pilnībā uzurpēja varu Gazas joslā, un Izraēla definēja šo teritoriju kā "naidīgu valstisku veidojumu". Kopš tā laika Gazas josla ir dzīvojusi Izraēlas īstenotas militāras blokādes un regulāras apšaudes apstākļos.

Iepriekš nopietna karadarbība starp “Hamas” un Izraēlu notika 2021.gadā, kas ilga 11 dienas, un bojā gāja vismaz 250 cilvēki Gazā un 13 Izraēlā.

Šis ir karš

“Mēs esam karā, nevis operācijā, nevis eskalācijā, bet karā," videouzrunā Izraēlas pilsoņiem pavēstīja Netanjahu, solot, ka “Hamas” par šo uzbrukumu samaksās bargu cenu.

Konflikts ir sens, un Izraēla vienmēr ir rēķinājusies, ka tai var uzbrukt, tomēr sestdienas notikumi rada iespaidu, ka tik ļoti spēcīgam uzbrukumam valsts nav bijusi gatava, militārie izlūki un slepenie dienesti nav gaidījuši ko tādu. Vai varbūt bija gaidījuši, jo gaida vienmēr, bet nav varējušie iedomāties, ka “Hamas” ir spējīga uz tik postošu uzbrukumu un tieši Jomkipura svētku laikā.

Izraēlā tiek mobilizēti rezervisti, un Izraēlas armija tāpat ir daudz spēcīgāka par “Hamas” grupējumu, tāpēc visticamāk palestīnieši atkal tiks sakauti, taču izraēliešiem vēl priekšā ne mazums ciešanu, asaru un asiņu. Daudzi eksperti šobrīd lēš, cik spēcīga būs Izraēlas atbilde, ko tā nozīmēs Palestīnas nākotnei un vai tā var skart Irānu, kas ir Hamas neslēpts atbalstītājs.

Starptautiskā reakcija

"Es nepārprotami nosodu Hamas teroristu uzbrukumu Izraēlai... Izraēlai ir tiesības aizstāvēties pret šādiem šausmīgiem uzbrukumiem," sociālajā vietnē “X” paziņojusi Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena. Francijas prezidents Emanuels Makrons nosodīja "teroristu uzbrukumus" Izraēlai. "Es stingri nosodu teroristu uzbrukumus, kas pašlaik skar Izraēlu. Es izsaku savu pilnīgu solidaritāti ar upuriem, viņu ģimenēm un viņiem tuvajiem,” Makrons raksta vietnē “X”.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis nosodīja terora uzbrukumu Izraēlai un sacīja, ka Izraēlas tiesības aizstāvēties "nevar apšaubīt".

Ziemeļatlantijas līguma organizācija nosodīja "Hamas teroristu uzbrukumus NATO partnerei Izraēlai", paziņoja aizsardzības alianses pārstāvis. "Mēs domājam ar upuriem un visiem cietušajiem. Terorisms ir fundamentāls drauds brīvām sabiedrībām, un Izraēlai ir tiesības sevi aizstāvēt,” sacīja NATO pārstāvis Dilans Vaits.

ASV nosoda "šausmīgos Hamas teroraktus Izraēlā". "Prezidents Džo Baidens turpinās saņemt jaunumus, un Baltā nama amatpersonas saglabās ciešus kontaktus ar Izraēlas partneriem," teikts Baltā nama paziņojumā.

Arī Apvienotā Karaliste kritizēja “Hamas” sestdien notikušo uzbrukumu Izraēlai, sacīja ārlietu ministrs Džeimss Kleverlijs. "Apvienotā Karaliste nepārprotami nosoda šausminošos “Hamas” uzbrukumus Izraēlas civiliedzīvotājiem. Apvienotā Karaliste vienmēr atbalstīs Izraēlas tiesības sevi aizstāvēt," sociālajos tīklos sacīja Klēllija.

Un tāpat arī Latvija stingri nosoda teroristiskā grupējuma "Hamas" uzbrukumus Izraēlā, kas prasījuši civiliedzīvotāju dzīvību, “X” vietnē akcentē Ārlietu ministrija (ĀM).

ĀM norāda, ka šī "nožēlojamā rīcība" kāpina jau tā saspīlēto situāciju Izraēlas un palestīniešu dialogā.

Daži sazinās, bet vēl daži ir pret Izraēlu

Krievija paziņojusi, ka sazinās ar Izraēlu, palestīniešiem un arābu valstīm saistībā ar Izraēlas un palestīniešu konflikta eskalāciju, vēsta aģentūra “Interfax”, atsaucoties uz ārlietu ministra vietnieku Mihailu Bogdanovu. "Ir pats par sevi saprotams, ka mēs vienmēr aicinām uz savaldību," sacījis Bogdanovs.

Ēģipte jau brīdināja par "smagām sekām", ko izraisīs spriedzes eskalācija starp Izraēlu un palestīniešiem, sacīts Ēģiptes Ārlietu ministrijas paziņojumā. Ēģipte aicina "ievērot maksimālu savaldību un izvairīties no civiliedzīvotāju pakļaušanas turpmākām briesmām".

Televīzijas kanāls “Al Jazeera” ziņo, ka Arābu līgas vadītājs Ahmeds Abuls Geits kritizē nevis “Hamas”, bet Izraēlu, mudinot "nekavējoties pārtraukt militārās operācijas Gazā" un "bruņotas konfrontācijas ciklu starp abām pusēm". "Izraēlas īstenotā pastāvīgā vardarbīgā un ekstrēmistiskā politika ir bumba ar laika degli, kas atņem reģionam jebkādu nopietnu iespēju nodrošināt stabilitāti pārskatāmā nākotnē," uzskata Arābu līgas vadītājs.

Latvijai būtisks jautājums ir tas, vai notikumi Izraēlā, un tās atbildes rīcības tuvākajā nākotnē ietekmēs pasaules sabiedrības uzmanību pret Ukrainu. Izraēlas nonākšana pasaules ziņu dienaskartības pirmajās rindās, var mazināt uzmanību Ukrainai un tās vajadzībām.

Hamas pēdējā gada laikā arī ir pastiprinājusi kontaktus ar Maskavu pēdējā gada laikā pat divreiz tās oficiālajiem pārstāvjiem viesojoties Maskavā. Visiem zināma ir arī Krievijas un Irānas ciešā sadarbība militārā jomā. Tas viss raisa bažas par to, ka šoreiz konfliktam Gazas joslā var būt tālejošas sekas arī mūsu reģionā.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā