Pastaiga pa Preses namu ‒ iekštelpu baisie skati un nākotnes ieceres
Kad esošie un bijušie kolēģi uzzināja, ka žurnālistiem ļauj izstaigāt Preses namu tagadējā izskatā pēdējo reizi, viņu galvenās bažas bija ‒ vai ēku nolīdzinās līdz ar zemi, lai tās vietā būvētu četrdesmitstāvīgu monstru. Ēku nost nejauks, tāpat arī nepaplatinās un nepaaugstinās. Tā saglabās savu esošo ārējo veidolu. Iekšpuse gan pārvērtīsies līdz nepazīšanai. Agrāko kabinetu vietā būs viesnīcu numuriņi ar skatu uz kādu no četrām debespusēm. Šobrīd ēkas iekšpusē brīžiem gan paveras baisi skati.
Logi bez rokturiem
Pirmie Preses namā ievācās laikraksta “Cīņa” darbinieki - 1978. gada 4. oktobrī. Pēc vairākiem gadiem tā kļuva arī par manu pirmo darba vietu. Atradu kādreizējā kolēģa Egona Strautiņa “Cīņas” slejās rakstīto: “Jurģu dienu gaidot, pārlūkojām savu saimniecību, un tad atklājās, ka žurnālista bagāžā ir ne vien skrotzīmulis un bloknots, bet arī kaudze uzziņu literatūras, ķīpa grāmatu, par līmi, šķērēm un citiem sīkumiem nemaz nerunājot. Atradās pat gluži jauna piena kāstuve un divas pudu smagas svara bumbas. Preses nama augstceltne sagaidīja ar majestātisku mieru: “Laipni lūdzu. Dodieties uz ceturto un piekto stāvu un jūtieties kā mājās. Jūsu rīcībā ātri lifti, bet pašu veselības un možuma labad iesaku kāpt kājām!» Mmm. Labi, ka nav jākāpj augstāk! Aiz lielajiem, gaišajiem logiem ‒ Daugava, pilsēta. Vecrīgas siluets pat no šāda pieticīga augstuma šķiet neparasti mīļš un pievilcīgs. Gribas atvērt logu, ieelpot rudens spirgtumu, bet ‒ rokturīšu nav!”
Laikraksts “Cīņa”, kas bija neatņemama visu iestāžu lasāmviela, pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu beigās iznāca 214 800 eksemplāru metienā. Šobrīd tā šķiet ļoti liela tirāža. Elektronikas laikmets tomēr iespēju iegūt jaunāko informāciju ir krietni paplašinājis. Salīdzināšanai ‒ portālam nra.lv skatījumu skaits vasarā ir par trešdaļu lielāks, ziemā - pat uz pusi lielās nekā “Cīņas” tirāža.
Novatorisks un pamatīgs
Pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu beigām Preses nama augstceltne bija ārkārtīgi moderna ēka. Tās celtniecība izmaksāja aptuveni 23,9 miljonus rubļu. Tobrīd laikraksta “Cīņa” numurs maksāja 5 kapeikas, “Rīgas Balss” - 3 kapeikas.
Preses namu būvēja vairākos posmos, un katru no tiem pēc izpildīto darbu apjoma varēja pielīdzināt atsevišķai lielai jaunceltnei. Piemēram, tikai tipogrāfijas pamatos vien ielikti apmēram 3000 kubikmetru betona. Vairāk nekā mēnesi notika gatavošanās redakciju korpusa pamatu betonēšanai. Betonēšanas darbi notika trijās maiņās, elpu neatvelkot. “Daudz pūliņu, fizisku un radošu, prasīja 75 metrus augstā monolītā kodola betonēšana. Tas bija vissarežģītākais, visgrūtākais, tātad arī visinteresantākais. Viss bija pirmo reizi. Būvējām monolītu slīdošā ieveidnī. Agrāk republikā neviens to nebija darījis,” laikrakstam “Rīgas Balss” 1978. gadā atzina Rīgas rūpniecības uzņēmumu celtniecības tresta 55. pārvaldes brigadieris Jānis Gintauts.
Arī ar šodienas skatu vērtējot, Preses nams tiešām tika būvēts ļoti pamatīgi un uz palikšanu. Joprojām turas marmora flīzes, kas klāj kāpnes uz aktu zāli. Vandaļi tās nebija varējušo noraut. Daudz kas cits gan ir izpostīts.
Šobrīd vairs nekas nav saglabājies no pneimopasta sistēmas. Tā savienoja redakcijas telpas ar tipogrāfiju, lai darbiniekiem nevajadzētu ar materiāliem skraidīt starp redakciju un tipogrāfiju. Rakstus un lapu novilkumus ievietoja speciālā kapsulā un pēc tam pa pneimopastu (pa speciāliem cauruļvadiem ar saspiesta gaisa palīdzību) aizsūtīja vajadzīgajam adresātam Preses namā. Gadījās, ka kapsula iesprūda vai aizklīda neceļos. Tāpēc ārkārtīgi svarīgiem materiāliem to neizmantoja, bet aiznesa burtlicim un iedeva rokās.
Taps viesnīca ar 307 numuriņiem
Jūlija beigās tiks uzsākta Preses nama kvartāla 1. kārtas projekta īstenošana. Tas paredz arī vēsturiskās Preses nama ēkas rekonstrukciju. Pirmajā projekta attīstības posmā paredzēts izbūvēt mūsdienīgu A klases biroju centru, tirdzniecības telpas ar Baltijā pirmo futbola laukumu uz ēkas jumta un “Holiday Inn” viesnīcu, kas būs pirmā “InterContinental Hotels Group” (IHG) viesnīca Latvijā.
“Projekta nosaukumā esam saglabājuši vārdus “Preses nams”, ņemot vērā šīs ēkas vēsturisko kontekstu un nozīmi. Preses nama kvartāls būs viens no modernākajiem un inovatīvākajiem biznesa centriem Rīgā. Jūlija beigās uzsākam rekonstrukcijas un būvniecības darbus, kurus plānojam pilnībā pabeigt 2022. gadā,” atklāj “PN Project” pārstāvis Ģedrus Bernots.
Jaunais Preses nama kvartāls atradīsies Zināšanu jūdzes rajonā Pārdaugavā, un tajā līdzās inovatīvam darījumu centram paredzēts izveidot arī kvalitatīvu publisko ārtelpu, kur primāri tiks veidotas zaļās zonas un atpūtas vietas, kas paredzētas gājējiem un velosipēdistiem. Esošā Preses nama augstceltne tiks rekonstruēta, pārtopot par 4 zvaigžņu IHG viesnīcu, savukārt daļēji nojaucamās esošās tipogrāfijas ēkas vietā paredzēts izbūvēt daudzfunkcionālu centru ar tirdzniecības platībām, ēdināšanas zonu un daudzstāvu autostāvvietu kompleksa lietotāju ērtībai, kā arī ir paredzēta unikāla futbola laukuma izbūve uz ēkas jumta, kura tehniskajā izstrādē piedalījusies arī Latvijas Futbola federācija.
Projekta pirmajā kārtā 25 000 m2 paredzēti A klases biroju ierīkošanai, 7000 m2 - mazumtirdzniecības telpām, kā arī daudzstāvu autostāvvieta, bet bijušā Preses nama ēkā tiks izveidota “Holiday Inn” viesnīca ar 307 numuriem.
Projekts paredz īpašu uzmanību veltīt energoefektivitātei, dabai draudzīgu materiālu izvēlei, vides pieejamībai, veselīgas darba vides radīšanai un ilgtspējīgai apsaimniekošanai. Līdzās augstākās klases biroju telpām, kas atbildīs BREEAM sertifikāta “Excellent” standartam un kopā paredzētas 2500 cilvēkiem, te tiks iekārtotas arī vairākas ēdināšanas iestādes, veikali, konferenču telpas, kā arī 200 velosipēdu novietnes, vairāk nekā 970 autostāvvietas, 27 elektroauto uzlādes stacijas, pastaigu vietas un terases ar apstādījumiem.
Bijušā Preses nama teritorijas apbūves koncepta autors ir arhitekts Andris Kronbergs un SIA “ARHIS Arhitekti”.
“Prieks teikt, ka līdz ar būvatļaujas saņemšanu projektā iecerētās idejas un risinājumi ir “izvadīti” cauri visiem procesa līkločiem un tagad ieguvuši likumīgas tiesības tapt īstenotiem. Sevišķs gandarījums par to, ka tās ieceres, kas attiecās uz publiskās ārtelpas veidošanu šajā zonā (ap ēkām un uz ēkām), ir no visiem iesaistītajiem un atbildīgajiem saprastas un atbalstītas. Tagad tikai jāīsteno, un es ticu, ka šī vieta drīz būs pievilcīga, populāra, aktīvi lietota un mīlēta Rīgas centra daļa,” sacīja Andris Kronbergs.
Projekta attīstītājs ir investīciju fonds “Lords LB Special Fund V”. Projekta ieviesējs ir fonda meitasuzņēmums Latvijā - “AS PN Project”. “Lords LB Special Fund V” pārvalda Lietuvas Bankas licencēta ieguldījumu pārvaldības sabiedrība “Lords LB Asset Management”, kas kopš 2008. gada sniedz pakalpojumus gan institucionālajiem, gan privātajiem investoriem.
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā
