Vilipsona dzīvoklis pienākas VID

Mākslinieks Aivars Vilipsons 2017. gadā nopirka dzīvokli Rīgā, Zirņu ielā. Kā televīzijas Rīga TV24 raidījumā «Nacionālo interešu klubs» stāstīja Vilipsona sieva Indra, pirms dzīvokļa iegādes visa iespējamā informācija tika pārbaudīta, nekur neparādījās brīdinājumi, ka ar šo īpašumu saistītos kaut kas krimināls. Arī Zemesgrāmatā ne. Taču 2019. gadā ar īpašnieku sazinājās policija – atsūtīja vēstuli, kurā bija rakstīts, ka dzīvoklis ir arestēts kādas izmeklēšanas gaitā.
27.02.2021. Antra Gabre , Vakara Ziņas
 
©F64 Photo Agency

«Esmu atņēmusi jau astoņus dzīvokļus!»

«Es biju šokā un nezināju, kā rīkoties,» neslēpj Indra Vilipsone. Viņai nācās pašai meklēt šīs lietas izmeklētāju, kura pavēstījusi: «Sēdiet un gaidiet savu kārtu, es esmu atņēmusi jau astoņus dzīvokļus!» Indra rakstīja vēstules ministriem, izklāstīja situāciju, norādīja faktus... Pēc diviem gadiem, kad jau tūlīt bija jābeidzas arestam uz šo īpašumu, nedēļas laikā tika saorganizēts tiesas process. Indra ar rūgtumu noteic, ka par dzīvokļa likumīgo īpašnieku atzīta Latvijas valsts Valsts ieņēmumu dienesta personā.

Noziedzīgi iegūts?!

Vilipsoni noskaidrojuši, ka iegādātais dzīvoklis pirms gandrīz 10 gadiem izkrāpts, viltojot testamentu. Pēc tam tas divas reizes tika pārdots tālāk, kamēr dzīvokli nopirka Vilipsons. Viņš ir labticīgais ieguvējs, taču Latvijas likumdošana ir tik humāna, ka šādā situācijā labticīgam ieguvējam atņem īpašumu, ja tas atzīts par noziedzīgi iegūtu mantu. Vilipsona «noziedzīgi iegūtā manta» ir jāatdod pēc piederības, proti, Latvijas valstij, kas, izrādās, ir cietusī puse.

Vispār jau kriminālprocess šajā dzīvokļu afērā (cietuši ir ne tikai Vilipsoni) sākts 2014. gadā, bet 2017. gadā, kad Vilipsons dzīvokli nopirka, Zemesgrāmatā nebija nevienas atzīmes, ka tas ir saistīts ar izmeklēšanu. Policija taisnojas, ka pierādījumus izdevies savākt tikai vēlāk. Piecus gadus pēc izmeklēšanas uzsākšanas - 2019. gadā - ekspertīzē secināja, ka testaments ir viltots. Ja Vilipsoni to būtu zinājuši, viņi dzīvokli nebūtu pirkuši.

Paldies likumiem

No likuma viedokļa viss ir pareizi. Nesen Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa konstatēja, ka dzīvoklis, kura īpašniece bija mirusi un uz kuras atstāto mantojumu neviens mantinieks nebija pieteicies, 2011. gadā tika izkrāpts, viltojot mantošanas dokumentus, pēc tam nelikumīgi atsavinot dzīvokli par labu personām, kurām uz dzīvokli nebija nekādu tiesību. Kādas šai krāpšanas shēmai ir sekas? Cietušajai, proti, valstij 2011. gadā tika liegtas tiesības rīkoties ar tai piekritīgo dzīvokli kā bezsaimnieka mantu. Valsts šo dzīvokli nesaņēma, lai pārdotu tālāk, bet ar to «šeptējās» un materiālo labumu guva citi. Savukārt tagadējais dzīvokļa īpašnieks dzīvokli iegādājies jau pēc krāpšanas pabeigšanas, kad tas bija nelikumīgi atsavināts un reģistrēts Zemesgrāmatā par labu citām trešajām personām.

Tagad Vilipsonam un citiem labticīgas mantas ieguvējiem ir tiesības civilprocesa kārtībā iesniegt prasību par zaudējuma atlīdzināšanu. Lietā izmeklētas vēl 10 citas epizodes. Indra saka - tie ir vēl 10 cilvēki, vēl 10 likteņi.

Sarosījās Bordāns

Tikai pēc tam, kad tiesa jau bija lēmusi atņemt Vilipsonam dzīvokli, sarosījās tieslietu ministrs Jānis Bordāns un nosūtīja Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijai priekšlikumus likuma labojumiem, lai līdzīgos gadījumos neciestu labticīgais ieguvējs. Bordāns piedāvā normatīvajos aktos nostiprināt divus pamatprincipus: pirmkārt, ja krāpšanas vai cita nozieguma rezultātā ir nodarīts kaitējums nekustamā īpašuma labticīgajam ieguvējam, to kompensētu valsts. Otrkārt, ja sākotnēji noziedzīgi iegūtā dzīvokļa lietā cietušais ir valsts, tad nekustamais īpašums netiktu atņemts labticīgajam ieguvējam.

Jā, Vilipsonam tiek piedāvāts vērsties tiesā un piedzīt naudu no personām, kuras īstenoja šo krāpniecisko shēmu. Tie ir atkal ilgi tiesvedības gadi, turklāt viņš ir bez vainas vainīgais. Diemžēl šobrīd īpašniekam pašam civilprocesa kārtībā nepieciešams vērsties tiesā ar civilprasību pret nozieguma izdarītājiem. Tieslietu ministrs «post factum» atzīst acīm redzamo: likumā paredzētās tiesības celt prasību Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā nav uzskatāmas par pilnvērtīgu labticīgās personas aizsardzības mehānismu.