Spridzāns: Ilgtermiņa lēmumus krīzes laikā pieņemt būtu bīstami

Visos ziņu portālos un medijos galvenie virsraksti saistās ar Covid-19. Saprotams, ka cilvēki vēlas zināt par notikumiem un to attīstības tendencēm, taču sabiedrība grib zināt arī, kā jautājumi tiek risināti viņu pašvaldībās, bet citas pilsētas un novadi labprāt uzzina kolēģu pieredzi. Šoreiz intervija ar Dobeles novada domes priekšsēdētāju Andreju Spridzānu.
22.04.2020. DSDaiga Stokenberga
 
©Publicitātes foto

- Statistikas dati parāda, ka Dobeles novadā ar Covid-19 inficēto ir pavisam maz. Tajā pašā laikā redzams, ka pilsētas pašvaldības iestādēs, veikalos un uz ielas visi SPKC ieteikumi ir ievēroti. Kāds noskaņojums kopumā valda novadā?

- Es uzskatu, ka valdība un Saeima ir pieņēmušas pareizus lēmumus, nosakot noteikumus par pašizolāciju, distancēšanos un nepieciešamības gadījumā arī karantīnu. Mēs nevēlamies nonākt situācijā, kāda šobrīd valda vairākās Eiropas valstīs un ASV. Mums ir jādomā par katru sabiedrības locekli, it īpaši mūsu demogrāfiskajā situācijā mēs nevaram atļauties zaudēt nevienu cilvēku. Arī domājot par ekonomisko vidi, ir svarīgi saglabāt darba vietas, uzņēmumu dzīvotspēju un cilvēku maksātspēju. Tāpēc šobrīd galvenais ir iespēju robežās nodrošināt uzņēmumu darbības nepārtrauktību un iedzīvotāju ienākumus, lai spētu pildīt savas saistības un izdzīvot. Valdība ir pieņēmusi daudz un dažādus lēmumus, kas atbalsta gan uzņēmējus, gan privātpersonas, bet mēs nevaram cerēt, ka pilnīgi visi saņems atbalstu un varēs turpināt ierasto dzīves ritmu. Esmu novērojis, ka pilsēta ir kļuvusi daudz mierīgāka, jo sabiedriskās aktivitātes nenotiek, taču mūsu lielie uzņēmumi turpina darbu. Turklāt, piemēram, Spodrība strādā vēl aktīvāk, ražojot dezinfekcijas līdzekļus, kā arī Dobeles dzirnavnieks maksimāli izmanto visas ražošanas jaudas, lai nodrošinātu ar nepieciešamajām pārtikas precēm visas Latvijas iedzīvotājus. Protams, skolās, bērnudārzos, sporta bāzēs, kultūras namā un citās sabiedriskās vietās rosība nevalda.

- Pašvaldības iestādēs, kas saistītas ar kultūru, sportu un izglītību, šobrīd cilvēki ja ne pavisam ir dīkstāvē, tad vismaz darba apjoms ir krietni sarucis. Vai saglabāsiet visu iestāžu darbiniekus? Vai prasīsiet no valsts dīkstāves pabalstus vai piemeklēsiet citus risinājumus?

- Attiecībā uz skolām problēmu nav, jo pedagogi turpina strādāt. Arī bērnudārzos darbs nav pārtraukts - jā, bērnu ir mazāk, bet pirmsskolas iestādes ir atvērtas, lai vecāki varētu turpināt savas darba gaitas. Saprotams, ka tas attiecas uz ģimenēm, kurām nav noteikti kādi īpaši ierobežojumi. Attiecībā uz kultūras dzīvi - taisnība, vairāki lielie kultūras pasākumi, kuru sagatavošanā aktīvi strādāja mūsu kultūras dzīves cilvēki, tagad ir pārcelti uz citu laiku vai atcelti pavisam. Piemēram, ieplānotie Kurzemes dziesmu svētki, kuri pirmo reizi notika tieši pirms 155 gadiem Dobelē, nav atcelti, bet gan pārcelti, jo, mūsuprāt, tas ir ļoti nozīmīgs kultūras dzīves notikums visas valsts mērogā. Svinēsim svētkus nākamgad, bet 2020. gada zīmē - līdzīgi kā pārceltās Tokijas olimpiskās spēles. Šogad nāksies izlaist Ceriņu svētku koncertu, kā arī ikgadējos pilsētas svētkus.

Kopumā ņemot, visu iestāžu darbinieki rosās - tagad ir īstais brīdis izdarīt tos darbus, kam ikdienas straujajā ritmā laika nepietika. Ņemot vērā, ka ārkārtas situācija ir pagarināta līdz 12. maijam, piedāvājam darbiniekiem izņemt ikgadējo atvaļinājumu tagad, kad kopumā darba ir mazāk. Nevar noliegt, ka šajā krīzes periodā jāskatās, kā samazināt pašvaldības algu fonda izmaksas, lai mēs no novada budžeta iedzīvotājiem spētu nodrošināt pamatpakalpojumus un nepieciešamo atbalstu un puslīdz droši varētu strādāt arī gada nogalē. No valsts puses mums nav piedāvājuma saņemt dīkstāves pabalstus pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību darbiniekiem. Uzskatu, ka šobrīd visi līdzekļi ir jālieto ļoti saprātīgi.

- Piemēram, sociālais dienests, veselības aprūpes darbinieki, Pašvaldības policija nevar izvairīties no kontakta ar citiem cilvēkiem. Vai viņi ir nodrošināti ar personiskajiem aizsarglīdzekļiem?

- Šodien es varu teikt, ka - jā, bet koronavīrusa izplatības sākumā to trūka ne tikai mūsu pašvaldībā, bet visā valstī un visā pasaulē. Neviens nebija sagatavojies, ka būs nepieciešams tik liels skaits ķirurģisko masku, respiratoru, briļļu un kombinezonu, tāpēc es aicinu valdību turpmāk veidot rezerves neplānotām situācijām, nevis gaidīt, kad sāksies epidēmija. Protams, ka tiem cilvēkiem, kuriem darba dēļ nācās būt ciešā kontaktā ar potenciāli inficētajiem, aizsarglīdzekļi tika nodrošināti prioritārā kārtā. Tagad mums pietiek gan aizsarglīdzekļu, gan dezinfekcijas līdzekļu, lai maksimāli pasargātu savus cilvēkus no inficēšanās. Papildus esam pārtraukuši praktiski visu iestāžu klātienes apmeklējumus, risinot jautājumus attālināti. Priecājamies, ka Dobelē ir rūpnīca Spodrība - esot tuvumā, mums bija vieglāk operatīvi iepirkt dezinfekcijas līdzekļus.

- Kā jūs Dobeles novadā risināt skolēnu ēdināšanas jautājumu?

- Novadā ir ap 1000 bērnudārznieku, skolēnu un jauniešu līdz 24 gadu vecumam, kuriem pienākas bezmaksas ēdienreizes. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem esam pieņēmuši lēmumu, ka trūcīgajām, maznodrošinātajām, daudzbērnu ģimenēm, kā arī bērniem invalīdiem tiek piegādātas pārtikas pakas, kas paredzētas uz divām nedēļām. Pakās ir ap 13 kg dažādu pārtikas produktu - tās tiešām ir bagātīgas. Apzinām arī tos bērnus, kuri krīzes laikā ir atgriezušies no citām izglītības iestādēm citās pašvaldībās, bet ir deklarēti Dobeles novadā.

Pakas var saņemt ar Sociālā dienesta starpniecību, kā arī sadarbībā ar pagasta pārvaldēm. Ja pašiem nav iespējams ierasties pakaļ pārtikas pakai, tad piedāvājam to nogādāt līdz mājas slieksnim.

- Vai Dobeles novada iedzīvotājiem tiek plānoti nodokļu atvieglojumi vai nekustamā īpašuma nodokļa maksājuma pārcelšana?

- Šobrīd esam pieņēmuši lēmumu nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu atlikt uz vienu mēnesi, bet skatīsimies, kā situācija attīstīsies. Ja būs nepieciešams, veiksim korekcijas domes lēmumā. Taču ir svarīgi saprast, ka par gada pirmo ceturksni, kad situācija bija normāla, nav īsta pamatojuma nodokli atcelt vai pārcelt. Ja ir iespējams, tad aicinu samaksāt ne tikai šo nodokli, bet arī komunālos maksājumus neiekrāt, jo vēlāk tāpat nāksies tos samaksāt. Esam vienojušies ar pakalpojumu sniedzējiem, lai maksājumi tiktu pieņemti attālināti. Tiem cilvēkiem, kuri neprot vai arī nav pieejamas tehnoloģijas, lai apmaksātu rēķinus elektroniski, par kavējumu krīzes periodā uzņēmumi soda naudas neaprēķinās.

- Vai Dobeles novada skolēnu nodrošinājums ar tehnoloģijām un internetu ir pietiekams, lai viņi attālināti spētu apgūt mācību vielu?

- Izglītības pārvalde ir ziņojusi, ka mācību process norit pietiekami labi. Sākotnēji bija problēmas ar tehnoloģisko nodrošinājumu, bet sadarbībā ar IZM, pašvaldību un citām iestādēm lielākā daļa problēmu ir atrisinātas. Nevar teikt, ka viss ir ideāli, bet katrā ziņā lielu problēmu nav.

- Vai Dobelē ir vērojams liels bezdarbnieku skaita pieaugums?

- Nevar teikt, ka situācija ir dramatiska, taču nevaram apgalvot, ka bezdarba nav. Dīkstāvē ir gan viesnīca, gan citi pakalpojumu sniedzēji, bet, kā jau teicu, mūsu lielie uzņēmumi turpina darbu. Pagaidām pagājis ir tikai viens mēnesis - skatīsimies, kas notiks tālāk. Mums ir svarīgi nodrošināt, lai cilvēki nepaliek bez iztikas līdzekļiem, ja būs nepieciešams, grozīsim novada budžetu un lielāku daļu novirzīsim sociālajiem pabalstiem. Nevajag nogaidīt un kautrēties, bet gan savlaicīgi lūgt palīdzību - gan to, ko paredz valdība, gan to, ko var sniegt pašvaldība. Jo ātrāk sāk risināt problēmu, jo tā vieglāk atrisināma. Par visiem interesējošajiem jautājumiem aicinām attālināti - pa tālruni vai e-pastā - vērsties Sociālajā dienestā.

- Neskatoties uz izsludināto ārkārtas situāciju valstī, paklusām uz priekšu tiek virzīts administratīvās teritoriālās reformas projekts. Vai, jūsuprāt, šis ir īstais laiks, lai mēs pieņemtu tik nozīmīgus lēmumus?

- Es domāju, ka jūsu minētajam procesam šis nepavisam nav piemērotākais brīdis, jo sabiedrības domu izpausmes ir ierobežotas - ir aizliegta pulcēšanās, tātad praktisku un emocionālu viedokļu apmaiņa klātienē nevar notikt. Ir jāsaprot, ka teritoriālā reforma ir ne tikai praktisks, bet arī emocionāls process, jo cilvēki grib saprast, kur un kā viņi dzīvos pēc koronavīrusa krīzes. Jāņem vērā arī finansiālie aspekti - teritoriālās reformas iedzīvināšana izmaksās diezgan daudz, un jau tagad sagaidāms, ka vīrusa krīze ieviesīs korekcijas gan valsts, gan pašvaldību budžetos. Vienlaikus ir jādomā par 2021. gada budžetu. Skatoties uz priekšu, uzskatu, ka notiekošais īsti labi nesader ar ārkārtas situāciju. Pašreiz administratīvās teritoriālās reformas projektam vajadzētu paņemt pauzi. Vienīgi tad, ja pašvaldības jau vienojušās un vēlas apvienoties, to varētu darīt, bet pārējām pašvaldībām šis jautājums ir jāatliek. Šobrīd, kad valda krīze un neviens nezina, kad un kā tā beigsies, kā arī ņemot vērā diskusiju, kas izvērtās, reformas projektu uzsākot, tik valstiski svarīgus ilgtermiņa lēmumus krīzes laikā pieņemt būtu bīstami.