Piena lopkopībai nepieciešama izpratne un atbalsts

Svaigpiena cena turpina kristies

Lielās saimniecībās, kur iegūst tonnām piena dienā, piemēram, agrofirmā Tērvete dienā vidēji tiek izslaukts 60 000 litru piena, šāds cenu kritums veido ievērojamu summu, kura tiek izmantota ritmiskas darbības nodrošināšanai, tostarp kredītsaistību segšanai un nākotnes projektu realizācijai. Piena un gaļas lopkopība ir nozares, kuru attīstībā tiek ieguldīts ne tikai liels finanšu apjoms, bet arī laiks - piena un gaļas lopi neizaug vienā dienā, un nevar vienā dienā pārtraukt slaukt govis. Tērvetē šobrīd ir 2300 slaucamu govju, 2000 ataudzējamo jaunlopu ganāmpulks ar vidējo izslaukumu 10 000 litru no govs gadā. Tik liela slaucamo govju ganāmpulka izveidošanā ir ieguldīti daudzi gadi un daudzi miljoni eiro infrastruktūras izveidošanai. Šī brīža situācija nopietni apdraud uzņēmuma turpmāko attīstību, jo līdz ar pieprasījuma kritumu ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē daudz piena paliek pāri, kas rada spiedienu uz cenu biržā. Agrofirmas Tērvete valdes priekšsēdētājs Dainis Dominieks stāsta:

«Satraukumu rada svaigpiena iepirkuma cenas samazināšanās - pagājušajā nedēļā jau par 11%! Arī ilgtermiņa prognozes nav iepriecinošas. Šajā sakarā mēs tuvākajā laikā ceram uz valsts nodokļu iesaldēšanas vai daļējas samazināšanas atbalstu ekonomiskās krīzes apstākļos, kā arī atbildīgās Zemkopības ministrijas aktīvu darbību EU atbalsta maksājumu piesaistei piena lopkopības nozarei Latvijā.»

Jāpiebilst, ka uzņēmums kopā ar alus ražošanu nodrošina darbu 200 vietējiem cilvēkiem. 2019. gadā nomaksāti nodokļi 6,7 miljonu eiro apmērā, tajā skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ir 1,05 miljoni eiro, bet iedzīvotāju ienākuma nodokļa veidā samaksāti 500 tūkstoši eiro.

Vaicāts, vai Tērvete pretendēs uz valsts atbalstu, D. Dominieks skaidro: «Tērvete tāpat kā visi citi piena lopkopībā strādājošie uzņēmumi pretendē uz valsts maksājumiem, taču kritēriji, kādi iestrādāti noteikumos, nav īsti korekti. Šobrīd tie paredz maksājumu atbilstoši saimniecībā esošo slaucamo govju skaitam, taču, mūsuprāt, pareizāk būtu atbalsta apmēru saistīt ar tirgū pārdotā piena apjomu, kas ir objektīvs parametrs. Piemēram, agrofirma Tērvete pārdod 95% no saražotā piena, kas dokumentāli ir pārbaudāms. Ir saimniecības, kuru pārdotais piens ir stipri zem šiem 95% no saražotā. Jāvērtē arī vidējā izslaukuma rādītāji - vai slaucamas govis ar 3000 līdz 5000 litriem gadā ir salīdzināmas ar govīm ar daudz augstāku izslaukumu - virs 10 000 litriem no govs gadā, jo ieguldītais darbs un finanšu resursi korelē ar vidējo izslaukumu. Kritērijos jābūt vietai arī par samaksātajiem nodokļiem. Jautājums: vai Zemkopības ministrijas uzdevums ir īstermiņa sociālo jautājumu risināšana vai piena lopkopības ilgtspējīga konkurētspēja?» Piemēram, nosakot griestus atbalsta maksājumam krīzes apstākļu iestāšanās gadījumā, ne vairāk kā 100 000 eiro vienai piena lopkopības saimniecībai, rezultātā AS Agrofirma «Tērvete» neiegūtais maksājums ir 90 000 eiro. Ar ko AS Agrofirma «Tērvete» 2300 govju atšķiras no citas saimniecības ar 100 vai 1000 govīm?

Maksimāla piesardzība attiecībā pret koronavīrusu

Vīrusa krīze uzņēmumam radījusi lielus izaicinājumus un riskus. Izvērtējot iespējamos riskus, uzņēmuma darba kārtībā ir ieviestas būtiskas izmaiņas, pastiprinot darbinieku un cilvēku plūsmas kontroli ražošanas objektos. Uz laiku ir pārtraukti visi publiskie pasākumi, piemēram, ekskursija uzņēmumā, izjādes ar zirgiem un tamlīdzīgi. Īpaša uzmanība tiek pievērsta piena lopkopības nozarei, veicot pastiprinātu darbinieku veselības stāvokļa kontroli. Vienlaikus norit darbinieku informēšana, apmācība par riskiem un ko noteikumu neievērošana var radīt piena lopkopības nozarei, ja kāds no darbiniekiem saslimst.

***

Agrofirmas Tērvete secinājumi:

1. Kas godīgi maksā pilnā apjomā nodokļus, ir prioritāte valsts atbalsta saņemšanai.

2. Ļoti svarīga ir sadarbība ar pašvaldības institūcijām.

3. Cilvēki, kas strādā lauksaimniecībā, it īpaši piena lopkopībā, ir jāturpina motivēt un integrēt uzņēmuma saimnieciskajā darbībā (labāki dzīves apstākļi - dzīvesvieta, ģimenes ārsta tuvums, zobārstniecības pakalpojumi, aptieka utt.)

4. Uzņēmumiem straujāk jāstrādā pie SEG emisiju un iekšējo resursu efektīvākas izmantošanas projektiem. Piemēram, kvalitatīvas meža audzes izveide, lauksaimniecības darbos izmantojamās fosilās degvielas aizvietošana ar biodegvielu - biometānu, elektroenerģijas un siltuma pašpatēriņa nodrošinājums sadarbībā ar valsts atbildīgajām institūcijām.

5. Uzņēmumiem jākļūst maksimāli pašpietiekamiem savas darbības nodrošināšanai, un tikai tā mēs varam kļūt par spēcīgu nozari valsts tautsaimniecībā.

Publicitātes foto