Spridzāns: Dobeles novada stabilitāte balstīta uzņēmējdarbības nozaru daudzveidībā

Intervija ar Dobeles novada domes priekšsēdētāju Andreju Spridzānu.
04.02.2021. Marija JASINSKA
 
SAREŽĢĪTI. Ieviešot dzīvē teritoriālo reformu, sarunas par sadarbību ar pievienojamo novadu vadītājiem un iedzīvotājiem, kā arī vēlētāju uzrunāšana pirms pašvaldību vēlēšanām Covid pandēmijas ierobežojumu laikā ir ļoti ierobežota, teic Andrejs Spridzāns ©Vladislavs PROŠKINS, F64 Photo Agency

Lai arī par ko mēs šodien runātu, mēs nevaram nerunāt par Covid-19. Kādā noskaņojumā šis gads ir sācies Dobeles novadā?

Gads ir sācies ar plašiem ierobežojumiem, jo Covid-19 pandēmija ir pārņēmusi visu pasauli, tai skaitā Latviju. Pēdējie mēneši parāda, ka mūsu valstī šī vīrusa izplatība ir kļuvusi nekontrolējama, tāpēc, kamēr nav notikusi plaša mēroga vakcinācija, ierobežojumi ir vienīgais instruments, ko varam izmantot pandēmijas ierobežošanai. Jautājums ir tikai par to, vai visi ierobežojumi sabiedrībai un arī pašvaldībām ir pietiekami izskaidroti un cik konkrētais ierobežojums ir pamatots. Nav pieļaujams, ka dažs labs sevi iedomājas gudrāku esam par Covid, par speciālistiem, par valdību un rīkojas bezatbildīgi. Jo ātrāk mēs ierobežosim vīrusa nekontrolētu izplatību, jo ātrāk varēsim atgriezties pie normālas dzīves ritma. Ir ļoti svarīgi, lai mēs varētu tikties klātienē - tas attiecas gan uz ģimenēm, gan valdību un deputātiem, jo tikai klātienē var noritēt kvalitatīva un īsta domu apmaiņa.

Protams, sabiedrībā pieaug spriedze. Īsu laiku, kad skaidri redzams sākuma punkts un noslēgums, ierobežojumus ievērot ir vieglāk, bet tagad, kad ārkārtējais stāvoklis un ierobežojumu periods tiek atkal un atkal pagarināts, rodas zināms pesimisms un depresija.

Prieku rada fakts, ka lielākie Dobeles uzņēmumi ar lielu skaitu nodarbināto turpina strādāt, tātad lielākā daļa iedzīvotāju ir saglabājuši darbavietas un turpina gūt ienākumus - šajā situācijā arī šis fakts ir ļoti nozīmīgs. Atsevišķos gadījumos dažas iestādes un uzņēmumi uz laiku ir apturējuši darbību, bet kopumā situācija ir stabila. Saprotams, ka tirgotājiem, tūrisma industrijai, ēdinātājiem un citiem pakalpojumu sniedzējiem šis ir īpaši sarežģīts periods.

Dobeles novadā nav viena izteikta profila nodarbinātības, kas šajā brīdī ir risku diversifikācija ar pozitīvu efektu un kopumā rada stabilitāti ģimenēs un novadā kopumā.

Dobele bija viena no pirmajām slimnīcām, kas pieņēma lēmumu atvērt gultas Covid-19 pacientiem. Vai tas bija piespiedu vai brīvprātīgs lēmums?

Apzinoties situāciju Latvijas slimnīcās un uzklausot Veselības ministrijas aicinājumu, Dobeles un apkārtnes slimnīcā tika izvērtēta iespēja ārstēt arī Covid-19 pacientus. Protams, ja būtu alternatīvas, mēs šādu lēmumu nepieņemtu, taču šobrīd katra gulta slimnīcā ir zelta cenā, jo gan lielās universitāšu slimnīcas, gan reģionālās slimnīcas ir pārpildītas, tāpēc ir jāizmanto visi valstī pieejamie resursi, tostarp 2. līmeņa slimnīcu kapacitāte. Zināmā mērā tā ir misija, kas jāizpilda pēc labākās sirdsapziņas. Nevar noliegt, ka šo pacientu ārstēšana Dobeles slimnīcā palielina risku saslimt arī lielākam skaitam dobelnieku, jo pat ar visu personīgo aizsardzības līdzekļu izmantošanu nav garantijas, ka nesaslims ārsti un medicīnas personāls, kurš šo slimību var aiznest uz mājām, veikalu vai citu publisku vietu. Vēlreiz uzsvēršu, ka šo pandēmiju mēs varam uzvarēt, tikai apvienojot spēkus, tāpēc cilvēkiem ir jārūpējas par sevi un saviem tuvajiem, bet slimnīcām un mediķiem jāārstē pacienti - mēs nedrīkstam domāt tikai un vienīgi par sevi.

Vai Dobeles novadā ir sākusies vakcinācija?

Jā, Dobeles slimnīcas ārstiem un personālam bija iespēja vakcinēties, ir uzsākta arī ģimenes ārstu vakcinācija. Visas pieejamās vakcīnas ir izmantotas un, tāpat kā visā valstī, arī Dobelē šobrīd vakcīnu vairs nav. Ceram, ka sakārtosies situācija ar ražotājiem, kuri nepilda savas saistības, un visā Latvijā varēs uzsākt masveida vakcinēšanu. Šobrīd apzinām pašvaldības iestāžu un uzņēmumu darbiniekus, kuri ir gatavi saņemt vakcīnas, lai laikus varētu informēt vakcinācijas koordinatorus un, līdz ko vakcīnas būs pieejamas, lai tās nekavējoties tiktu izmantotas. Īpaši svarīgi tas ir ar vakcīnām, kas prasa ļoti zemas uzglabāšanas temperatūras. Ģimenes ārstiem norādījumus, kā organizēt vakcināciju, sniedz Veselības ministrija un Nacionālais veselības dienests

- domāju, ka jaunizveidotais vakcinācijas štābs dos labu ieguldījumu procesa nodrošināšanā.

Es kā pašvaldības vadītājs un ārsts aicinu cilvēkus nebaidīties no vakcīnām un izmantot šo iespēju, kas mums dod cerību atgriezties normālā dzīves ritmā.

Šis gads sācies arī ar izmaiņām IIN sadalē, samazinot procentuālo pašvaldībām novirzāmo daļu par 5%. Kā tas atsaucas uz Dobeles novada budžetu?

Visiem ir skaidrs, ja kādam kaut ko atņem, tad tieši tik daudz arī viņam pietrūkst. Arī pašvaldības, plānojot savu ilgtermiņa attīstību, nebija rēķinājušās, ka ienākumi no IIN, kas sastāda lielāko budžeta ieņēmumu daļu, tiks samazināti par 5%. Dobeles novada gadījumā tie ir mīnus 1 miljons eiro. Līdz ar to ir jāpārskata iezīmētie mērķi ne tikai 2021., bet arī nākamajam gadam. Vienlaikus valdība pieņēma lēmumu par minimālās algas paaugstināšanu līdz 500 eiro mēnesī, un tas nozīmē, ka pašvaldībām jārēķinās ar lielākām algu izmaksām, jo daudzu pašvaldības amatu atalgojums ir saistīts ar minimālās algas likmi. Tātad proporcionāli jāpalielina atalgojums ne tikai minimālās algas saņēmējiem, bet arī virknei citu darbinieku. Tāpat pieaug arī minimālais garantētais ienākums. Protams, atalgojuma un pabalstu maksājumi bija pārāk mazi, taču tas uzliek papildu slogu pašvaldību budžetiem. Vai to visu vajadzēja darīt vienlaikus, turklāt pandēmijas laikā? Par to mēs varētu diskutēt!

Es domāju, ka trūka diskusijas starp valdības ministriem un pašvaldībām, turklāt iepriekš teiktais ir sakritis arī ar administratīvi teritoriālās reformas (ATR) ieviešanu. Atceramies, ka tika solīts, ka līdz ar reformu naudas pašvaldībām būs vairāk, taču redzam, ka patiesībā naudas ir mazāk. Es domāju, ka vairāku jaunu likumu stāšanās spēkā, tai skaitā nodokļu politikā, minimālās algas kontekstā, IIN sadalījumā un ATR ieviešana dzīvē ārkārtas stāvokļa laikā ir pārsteidzīgs solis. Valsts kontekstā nauda problēmu risināšanai ir, bet pašvaldībām nekādas tā sauktās Covid naudas nav pieejamas. Arī Covid ierobežošanai veiktie pasākumi, tostarp personīgo aizsardzības līdzekļu iegāde, bieži vien ir uz pašvaldību budžeta rēķina.

Kariņa kungs vairākkārt atkārto, ka nauda ir, ir izstrādāti arī mehānismi, kā atbalstīt uzņēmējus, bet izmaksu aile atpaliek no plānotajiem apjomiem. Kur jūsu ieskatā ir problēma?

Manuprāt, ir izveidota pārāk liela birokrātija, kas traucē uzņēmējiem saņemt dažāda veida atbalstu krīzes pārvarēšanai. Nepildās arī prognozes par izmaksām darbaspēkam, kurš šobrīd ir dīkstāvē vai zaudējis darbu, un nauda līdz cilvēkiem nenonāk. Ir jārunā par naudas apjomu, kas tiešām dotu iespēju saglabāt uzņēmuma darbspēju arī pēc pandēmijas beigām un ierobežojumu atcelšanas, lai tie uzreiz būtu konkurētspējīgi tirgū. Ir svarīgi, lai darbaspēks netiktu atlaists un kolektīvu pēc darbības atsākšanas nevajadzētu komplektēt no jauna. Ja mēs no krīzes iziesim ļoti novārdzināti, tad būsim ļoti sliktās starta pozīcijās. Tās valstis, kuras būs spējušas veiksmīgi izmantot Eiropas Savienības piešķirto dažāda veida finansējumu ekonomikas atveseļošanai, noteikti būs labākās pozīcijās un gatavas jaunam uzrāvienam.

Jūs jau pieminējāt, ka ārkārtas situācijas laikā tika pieņemts likums par Administratīvi teritoriālo reformu. Kas sagaida Dobeles novadu?

Esošajam Dobeles novadam tiek pievienoti Tērvetes un Auces novadi. Tas nozīmē, ka Dobeles novads atgriežas savās vēsturiskajās robežās. Esam tikušies ar Auces un Tērvetes novada pašvaldību pārstāvjiem un pārrunājuši jaunveidojamā novada iespējamo modeli. Tāpat atbilstoši likumam ir izveidota pašvaldību vēlēšanu komisija, jo jau jūnijā tiks vēlētas jauno novadu pašvaldības. Ir ļoti grūti bez tiešas klātbūtnes diskutēt par konkrētiem darbiem un uzdevumiem, kas jāveic, lai apvienošanās un turpmākais darbs būtu jēgpilns un rezultatīvs.

Arī attiecībā uz vēlēšanām atkal jau jārunā par pandēmiju, jo nav īstas pārliecības, ka šādā situācijā vēlēšanas ir pirmā nepieciešamība. Atceramies, ka Lietuvā straujo Covid-19 saslimšanas pieaugumu zināmā mērā saista ar Lietuvas pašvaldību vēlēšanām. Vienīgā cerība, ka līdz jūnijam liela daļa sabiedrības jau būs vakcinēta. Arī sarunas ar vēlētājiem ir ļoti ierobežotas - kā saziņas un viedokļu paušanas vieta ir tikai sociālie tīkli, drukātie izdevumi un vides reklāma. Katrā gadījumā deputātu kandidātu ideju un nodomu nodošana vēlētājiem ir ierobežota. Tas nozīmē, ka sabiedrībai būs grūti pieņemt lēmumu, par ko balsot. Pastāv riski, ka atraktīvākie interneta vides lietotāji var gūt nepamatoti daudz balsu - ne visi solījumi, kā to rāda mūsu pieredze, tiek izpildīti. Šis ir brīdis, kad visas durvis vaļā populismam, bez iespējas oponēt citādāk domājošajiem - tas ir bīstami tālākai novadu attīstībai.

Zināmas priekšrocības ir esošajiem domes sastāviem, jo cilvēki realitātē var novērtēt, kas ir izdarīts iepriekšējo četru gadu laikā. Vai šim domes sastāvam ir izdevies īstenot visus solījumus?

To, lai vērtē iedzīvotāji. Manuprāt, pēdējie četri un arī iepriekšējie gadi Dobelē ir bijuši pozitīvu pārmaiņu pilni, un Dobeles infrastruktūra ir būtiski mainījusies, kaut vai lai pieminam tikai dažus no pēdējo gadu objektiem - kultūras nama atjaunošanu, Pils kapelas projekta īstenošanu, skolēnu dienesta viesnīcas būvniecību, mūzikas skolas atjaunošanu un koncertzāles celtniecību, Pļavas ielas pastaigu vietas izbūvi Bērzes krastā, Skolas ielas pārbūvi. Līdz nepazīšanai ir mainījusies teritorija, kur tagad ir veikali “Rimi” un “Mājai un dārzam”, kā arī mūsdienīgs automašīnu serviss. Protams, ir arī projekti, kurus realizēt neizdevās, piemēram, stadiona lielo pārbūvi un piegulošās teritorijas infrastruktūras izbūvi. Labā ziņa ir tā, ka arī šis projekts ir izkustējies no nulles punkta un ir sākusies tā realizācija dabā. Diemžēl pilnā apjomā ieceri mums neizdosies īstenot. Pēdējā pusotra gada laikā projektu realizāciju ietekmē aizņēmumu ierobežojumi pašvaldībām no Valsts kases. Šis valdības lēmums liek pārskatīt plānotos darbus praktiski visās Latvijas pašvaldībās.

Vai jums ir ieceres nākamajai četrgadei?

Protams, bet par lieliem plāniem šodien runāt ir visai riskanti un sarežģīti. Ir skaidrs, ka jāturpina ielu atjaunošanas darbi, jāaktivizē daudzdzīvokļu māju siltināšana. Taču domājam arī par lielākiem projektiem. Lai gan daudziem šķiet, ka šobrīd nav īstais laiks runāt par kultūru un izklaidēm, tomēr mēs nedrīkstam domāt, ka ierobežojumos dzīvosim mūžīgi. Viens no iecerētajiem projektiem ir Ķestermeža estrādes atjaunošana. Kā viena no prioritātēm ir izvirzīta dzīvojamo māju iekšpagalmu sakārtošana, tostarp bērnu rotaļu laukumu iekārtošana un autostāvvietu izveidošana. Piebildīšu, ka ieplānots ir arī lielais bērnu aktīvās atpūtas laukums teritorijā pie jaunās dienesta viesnīcas starp veikalu “Rimi” un “Maxima”, tiešā kultūras nama un Katoļu baznīcas tuvumā. Tā būs atraktīva vide dažāda vecuma bērniem. Gribam izbūvēt gājēju tiltiņu pāri Bērzes upei no Pļavas ielas pastaigu vietas aiz mūzikas skolas uz Livonijas ordeņa pili, kas cilvēkiem dotu iespēju šķērsot upi, neejot pāri noslogotajam autotransporta tiltam. Nākotnē, protams, ne mazāk svarīgi ir domāt par Auces un Tērvetes novadu attīstību. Tuvākie gadi nav gaidāmi vienkārši un mierīgi - darba būs daudz, tāpēc nāksies atrotīt piedurknes, stiprināt komandu un strādāt vienoti kopēju mērķu sasniegšanai.