Gulbenes pedagogi izstrādā metodiku vielas apgūšanai ārpus skolas

Stājoties spēkā jaunajai izglītības pieejai – kompetencēs balstītam mācību saturam, skolām un skolotājiem ir ieteikts izmantot pieejamos lokālos resursus. Tas nozīmē, ka mācību priekšmetu apguvei jāizvērtē un jāiesaista vietējie uzņēmumi, muzeji, saimniecības un citas struktūras un procesi, kas var kalpot par kompetenču izglītības stūrakmeni.
16.09.2021. DSDaiga Stokenberga
 
KOMPETENCĒS balstītas izglītības ieviešana vēl arvien ir izaicinājums izglītības metodiķiem, skolotājiem, bērniem un viņu vecākiem, tāpēc centieni izstrādāt izglītības standartam atbilstošu, inovatīvu pieeju ir ļoti sarežģīts process, atzīst Dace Kablukova ©Vladislavs PROŠKINS, F64 Photo Agency

Mācās muzejā un dzelzceļa stacijā

Jau otro mācību gadu Gulbenes novada pašvaldības Izglītības pārvalde ir akceptējusi vairāku skolotāju izstrādātos metodiskos materiālus, kas dod iespēju kopā ar skolēniem apgūt kāda priekšmeta tēmu ārpus skolas. Piemēram, izglītojoši interaktīvajā centrā “Dzelzceļš un tvaiks”, kas izvietots Gulbenes dzelzceļa stacijā, atbilstošo pamatskolas mācību programmas sadaļu skolēni apgūst ārpus skolas - vidē, kur teorija tiek izmantota praksē. Novada izglītības pārvaldes vadītāja Edīte Kanaviņa uzsver: “Redzot, kā teorija darbojas praksē, bērniem ir vieglāk uztvert mācību vielu, un nostiprinās viņu zināšanas, tāpēc šāda pieeja ir atbalstāma un veicināma. Mudinot skolotājus iesaistīties kompetenču izglītības procesā, veidojam atbalsta mehānismu, lai katram skolotājam individuāli nebūtu jāiegulda milzīgs darbs stundu sagatavošanā. Nodrošinām, lai skolotājs varētu saņemt jau ieskicētus vai pilnībā sagatavotus metodiskos ieteikumus, kas viņam ļautu sekmīgi novadīt stundu ārpus skolas.”

Šobrīd Gulbenes novadā kompetencēs balstīta izglītības satura apgūšana ārpus skolas norit divās vietās: pirmie metodiskie materiāli tika izstrādāti pamatskolas programmas ietvarā, ko skolotāji izmanto izglītojoši interaktīvajā centrā “Dzelzceļš un tvaiks”. Izglītības pārvaldes metodiķe Dace Kablukova atzīst: “Lai gan procesu esam uzsākuši pirms trim gadiem, vēl arvien redzam, ko uzlabot. Šobrīd ir izstrādāts metodiskais materiāls nodarbībām centrā “Dzelzceļš un tvaiks”. Esam piesaistījuši arī Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja kapacitāti un izstrādājuši sešas nodarbības.

Divas nodarbības radītas tieši pirmo klašu skolēniem: dizaina un tehnoloģiju tēmas “Kā cep maizi? Kā atspoguļo maizes tapšanas ceļu?” apguvei un vizuālajā mākslā portreta kā mākslas žanra apguvei. Trešklasniekiem paredzētas seno profesiju apguves nodarbības sasaistē ar mūsdienu tehnoloģijām un vizuālās mākslas tēmas “Simboli un stilizācija” un “Fantāzijas tēlu zīmēšana” apguvei, bet ceturtās klases audzēkņiem muzejā var noturēt vēstures stundas - bērni iepazīst vēstures jēdzienu caur konkrētiem vidē skatāmiem objektiem - pilsdrupām, kas senāk bija pils un tamlīdzīgi. Radīta arī nodarbība vecāko klašu skolēniem “Gulbenes novada mākslinieku personības”. Turpmāk plānots metodisko materiālu nodot muzejam, kas to iekļaus projektā “Skolas soma”. Tas nozīmē, ka mūsu skolotāju metodiku varēs izmantot visi, kuri dosies uz Gulbenes vēstures un mākslas muzeju.”

Idejas ir - jāstrādā pie realizācijas

“Attīstoties kompetencēs balstītas izglītības saturam, izglītības pārvaldes metodiķi turpina izzināt iespējas iesaistīt šajā procesā uzņēmējus un pat mājsaimniecības. Pagaidām izstrādes procesā ir metodiskie ieteikumi ceturtās klases dabaszinību stundu garšaugiem veltīto tēmu daļēji apgūt vietējā saimniecībā. Viena no pedagoģēm, kas šobrīd ir izvēlējusies pievērsties uzņēmējdarbībai, ir pieteikusies izstrādāt metodisko materiālu, kā arī piedāvāt savas saimniecības iespējas, lai skolēni tiešā veidā - stādot, garšojot un audzējot, varētu iegūt noturīgas zināšanas, kas būtu saskaņā ar apstiprināto izglītības standarta saturu. Strādājot kompetenču izglītības ietvarā, svarīgi ir panākt, lai bērniem sniegtās zināšanas ir saskaņā ar valstī noteikto izglītības standartu. Tāpēc Gulbenē izstrādātos materiālus un ieviestās tradīcijas mēs nevaram dēvēt par metodiskajiem materiāliem, kam burts burtā jāseko, bet gan par metodiskajiem ieteikumiem, kuriem skolotāji var sekot, īstenojot konkrētās vielas mācību procesu,” uzsver Edīte Kanaviņa.

Metodiķe Dace Kablukova ar gandarījumu atzīst, ka arī uzņēmēji ir gatavi iesaistīties kompetencēs balstīta izglītības satura veidošanā un īstenošanā. Viens no tiem ir mēbeļu ražošanas uzņēmums “Avoti SWH”, kas ir viens no lielākajiem mēbeļu ražošanas uzņēmumiem valstī. Uzņēmums ražošanā izmanto inovatīvas tehnoloģijas, tāpēc viņu pienesums var būt īpaši vērtīgs skolēnu izglītošanā mācību priekšmetos gan datorikā, gan dizainā un tehnoloģijās. Šeit paveras iespējas apgūt šo priekšmetu ne tikai pamatskolas, bet arī vidusskolas posmā.

Kompetencēs balstīta izglītība mūsu valstī vēl arvien ir attīstības stadijā, tāpēc katra skolotāja iniciatīva radīt netradicionālus un jēgpilnus metodiskos ieteikumus ir ieguvums izglītības sistēmai kopumā.