Gulbene – mūsdienīgi domājošs novads

Gulbenes novads ir viens no retajiem, ja ne vienīgais, kurā ir saglabājusies un nostiprinājusies 2. līmeņa pašvaldība – bijušais rajons ar tolaik funkcionējošajām pagastu padomēm, šobrīd – novada pašvaldība ar pilsētu un 13 pagastu pārvaldēm, kam secen ir gājusi gan 2009. gada, gan 2021. gada administratīvi teritoriālā reforma.
16.09.2021. DSDaiga Stokenberga
 
UZŅĒMĒJI ir mūsu vislielākā vērtība, jo viņi ir tie, kuri rada darba vietas, maksā algas un nodokļus, uzsver Andis Caunītis ©Vladislavs PROŠKINS, F64 Photo Agency

Kā Gulbenes novadam ir izdevies “izbēgt” no dalīšanas un apvienošanas, kā arī par novada šodienu un nākotni saruna ar novada domes priekšsēdētāju Andi Caunīti.

Kā jūs skaidrojat faktu, ka Gulbenes novads nesadalījās 2009. gada reformas laikā?

Tam pamatā ir divi nosacījumi: pirmkārt, bijušais rajons un tagadējais novads jau vēsturiski ir bijis ar vienu izteiktu centru, kas ir Gulbenes pilsēta. Jāteic gan, ka šajā teritorijā ir vēl divi izteikti ekonomiskie centri - Lejasciems un Lizums, kuri savstarpēji ir konkurējuši jau kopš padomju gadiem, tāpēc pat nemēģināja vienoties par kopēju novadu, savukārt Ranka vienmēr ir turējusies pati par sevi un lielākas draudzības saites veidojusi ar Jaunpiebalgu. Līdz ar to nebija priekšnoteikumu, kas mudinātu pagastus veidot savus atsevišķus novadus. Liela loma bija arī Gulbenes novada personībai Nikolajam Stepanovam, ilggadējam Gulbenes pilsētas un rajona vadītājam. Tieši viņš kā politiķis pirmās reformas laikā spēja sarunāties ar pagastu priekšsēdētājiem un pārliecināt viņus, ka teritorijas sadalīšana ilgtermiņā neko labu nevienam nedos. Sarunas bija konstruktīvas - visi saprata: ja rajonā ir viena mākslas skola, viena sporta skola, vienota izglītības un veselības aprūpes sistēma, tad, sadalot visu saimniecību sīkās daļās, katram pagastam nāksies maksāt otram pagastam par iedzīvotājiem sniegtajiem pakalpojumiem blakus pagasta teritorijā. Šis gadījums spilgti parāda, ka spēcīgs līderis spēj apvienot dažādus viedokļus un cilvēkus.

Vai var teikt, ka vispār neizjutāt 2009. gada reformu?

Tā gan nav, jo pagastiem tolaik bija lielāka pašnoteikšanās un praktiski katrā vietā tika sniegti visi pašvaldības pakalpojumi. Veidojot novadu, nācās saskarties ar vairākiem izaicinājumiem, jo pamatmērķis bija saglabāt pakalpojumu pieejamību pagastos, bet izdarīt to racionālākā un efektīvākā veidā. Piemēram, sākumā atteicāmies no bāriņtiesas katrā pagasta un veidojām vienu bāriņtiesu uz trim pagastiem. Arī tas nebija efektīvi, tāpēc izveidojām vienu bāriņtiesu visam novadam. Esam gājuši centralizācijas ceļu, izveidojot vienotas novada pārvaldes attiecīgajās jomās, piemēram, Sporta pārvaldi, Izglītības pārvaldi, Kultūras pārvaldi. Tas nebija viegls uzdevums.

Vēl arvien turpinām meklēt labākos risinājumus un sagaidām no sabiedrības atgriezenisko saiti, kas mums dos pārliecību, ka esam uz pareizā ceļa. Es uzskatu, ka katrai sistēmai ir savas priekšrocības un savi trūkumi - nekad nav tikai melns un tikai balts. Tāpēc bieži ir jāspēj atrast vidusceļu, kas dod iespējami labāko rezultātu ar iespējami mazākajiem zaudējumiem.

Jau ilgus gadus strādājot liela novada ietvarā, mēs vienmēr esam gatavi kolēģiem pastāstīt par savu pieredzi, bet tajā pašā laikā sekojam procesiem, kā veidojas jaunie apvienotie novadi, jo arī viņu pieredze var būt mums noderīga. Pieredzes apmaiņa ir ļoti svarīga, jo pasaule mainās, nāk jaunas vēsmas, idejas un sabiedrības vajadzības. Mums ir jāspēj mainīties līdzi, vislabāk būt pussolīti priekšā.

Cik lielā mērā jauno novadu veidošanās Gulbenes apkārtnē ietekmē arī jūsu novada dzīvi?

Mēs neesam uz salas, un likumsakarīgi, ka jauno novadu veidošanās process atsaucas arī uz Gulbenes novadu - mums ir jāpārskata vēsturiskās vienošanās ar novadiem, kuri vairs nepastāv, jāslēdz jauni sadarbības līgumi. Ir milzums lietu, kuras mainās. Piemēram, pēc jaunās reformas atkritumu apsaimniekošanas jomā būs lielas izmaiņas. Savulaik kopā ar Alūksnes, Balvu, Cesvaines un Lubānas novadu bija izveidota kapitālsabiedrība, kas apsaimniekoja atkritumu apsaimniekošanas poligonu “Kaudzītes”. Tagad vairs nav nedz Cesvaines, nedz Lubānas novada, turklāt valstiskais uzstādījums ir samazināt atkritumu poligonu skaitu un pāriet uz pieciem reģionālajiem atkritumu apsaimniekošanas centriem. Tas nozīmē, ka mums ir jāskatās, vai uzturēt savu poligonu, vai apvienoties ar citiem atkritumu apsaimniekošanas centriem. Izmaiņas sagaidāmas arī sabiedriskā transporta jomā. Ar šiem piemēriem gribēju pateikt: “Kaut arī uz mūsu kuģa viss ir mierīgi, apkārt esošā vētra mūsu kuģi šūpo un ietekmē tā kustību.”

VARAM ir solījusi apvienotajām pašvaldībām papildu finansējumu. Gulbenes novada teritorijā izmaiņu nav, tātad jums finansējums nepienākas?

Par šo jautājumu esam jau diskutējuši. Vai tāpēc, ka esam bijuši tālredzīgāki un daudzas lietas mājasdarba ietvaros izdarījuši par saviem līdzekļiem, mums nepienākas finansējums, ko apvienotajām pašvaldībām piešķir efektīvas pašvaldības pārvaldības sistēmas izveidošanai? Mēs tāpat esam daudz ieguldījuši, lai lielā novada ietvarā izveidotu efektīvu pārvaldības sistēmu visās jomās. Mēs domājam, ka mums pienāks vairāk par “paldies”!

Tikko ir sācies jaunais mācību gads. Visi runā par skolēnu atgriešanos skolu solos, bet pastāv jau arī citi ar izglītību saistīti jautājumi. Kāds bija 1. septembris Gulbenē?

1. septembris Gulbenē ir ieviesis konkrētas izmaiņas novada izglītības sistēmā. Ar šo mācību gadu mācības 10. klasē uzsāka audzēkņi tikai vienā izglītības iestādē novadā - Gulbenes novada vidusskolā. Lejasciema un Lizuma vidusskolas statusu saglabā pēdējo gadu, ļaujot to absolvēt pēdējai 12. klasei. Mācības šogad Gulbenes novada skolās ir uzsākuši 1882 skolēni, tajā skaitā 198 pirmklasnieki.

Kāpēc tik krasas pārmaiņas?

Lēmumi nenāca viegli, bet mēs ļoti rūpīgi vērtējām skolu tīklu un bērnu skaitu vidējo vispārizglītojošo skolu klasēs. Mēs saprotam, ka vidusskolu klašu slēgšana ir sāpīga gan skolotājiem, gan skolēniem un bērnu vecākiem, taču pēc rūpīgas izvērtēšanas ne tikai pašā Gulbenes novada teritorijā, bet arī blakus esošajos novados, šāds lēmums ir pieņemts - sapratām, ka kvalitatīvu vidējo izglītību, kas atbilst mūsdienu tendencēm un pieprasa spēcīgu materiāli tehnisko bāzi, spējam nodrošināt tikai vienā mācību iestādē, turklāt demogrāfiskie dati parāda, ka bērnu skaita pieaugums tuvākajā pārskatāmajā periodā nav gaidāms. Arī, runājot par valsts ģimnāzijas slēgšanu, gribu piebilst, ka šajā gadījumā noteicošais bija nepietiekamais bērnu skaits - par to jau vairākus gadus IZM mums aizrādīja un draudēja ar statusa atņemšanu, lai gan mācību kvalitāte bija atbilstoša ģimnāzijas statusam.

Lai gan IZM daudzus gadus mudina slēgt mazās skolas, tās apvienot un veidot lielas, spēcīgas mācību iestādes, šis “kovida” laiks parāda, ka mazās skolas ir epidemioloģiski drošākas. Taču tas nenozīmē, ka atgriezīsimies pie mazajām lauku skolām - dzīve iet uz priekšu, un Covid-19 nebūs mūžīgi. Tāpēc jau savlaicīgi ir jādomā par nākotni. Saka, ka šahā ir ļoti svarīgi domāt vairākus gājienus uz priekšu - arī mēs cenšamies domāt ilgtermiņā vairākus soļus uz priekšu.

Ja novada teritorijā paliek tikai viena vidusskola, vai tas nav jauns izaicinājums to pieejamībā, tostarp dienesta viesnīcu nodrošinājumā?

Mēs esam rēķinājušies, ka bērni no lauku teritorijām katru dienu nebraukās uz mājām, bet paliks dienesta viesnīcās, kuru kapacitāte ir pietiekama un to kvalitāte ir labā līmenī. Pieļaujam, ka rudens pusē un pavasarī uz mājām ik dienu dosies lielāka daļa bērnu, bet ziemā saprātīgāk būs palikt internātā. Otra priekšrocība dzīvošanai internātā ir iespēja apmeklēt dažādus interešu izglītības pulciņus, sporta skolu, mākslas un mūzikas skolu, kas ir Gulbenē. Protams, vienmēr ir stāsts par mazajiem bērniem, kuri nespēj vieni paši tikt galā. Tāpēc esam pagastos saglabājuši sākumskolas, kas atrodas tuvāk mājām. Savukārt lielie bērni, sākot no sestās septītās klases jau ir pietiekami patstāvīgi, lai dzīvotu atsevišķi, protams, pedagoģiskā personāla uzraudzībā.

Noprotams, ka demogrāfiskā situācija, kā arī migrācija uz lielpilsētām Gulbenē ir ar mīnusa zīmi. Vai pašvaldības rokās ir kāds instruments, lai piesaistītu novadam izglītotus un aktīvus cilvēkus?

Savu iespēju robežās mēs to darām. Piemēram, maksājam topošajiem ģimenes ārstiem stipendijas, lai tie atgrieztos Gulbenē. Tajā pašā laikā saprotam, ka cilvēkam, kurš Stradiņos mācās kardioloģiju, mēs nevaram piedāvāt karjeras izaugsmi. Sekojot situācijai skolās, redzam, ka vairākos mācību priekšmetos drīzumā būs nepieciešama kadru nomaiņa, jo pieredzējušie pedagogi dosies pelnītā atpūtā, tāpēc jau laikus runājam ar topošajiem konkrētās specialitātes skolotājiem, maksājam viņiem stipendiju un sagaidām, ka viņi strādās mūsu novada skolās. Lai turpinātu kvalificētu speciālistu piesaisti Gulbenes novadam un nodrošinātu pašvaldību un tās iestādes ar augsti kvalificētiem speciālistiem nākotnē, Gulbenes novada pašvaldība jau otro gadu sniedz atbalstu atsevišķu profesionālo studiju specialitāšu studentiem, piešķirot ikmēneša stipendiju 80% apmērā no vidējās algas valstī. Izvērtējot esošo darba tirgus situāciju novadā, 2021./2022. mācību gadā uz atbalstu var pretendēt šādās specialitātēs studējošie: matemātikas skolotājs, svešvalodu skolotājs, mūzikas skolotājs, medicīnas māsa, fizioterapeits, sociālais darbinieks un sporta pedagogs/sporta treneris.

Kas ir Gulbenes novada stiprā puse?

Es varu teikt, ka mūsu lielākā vērtība ir mūsu cilvēki - uzņēmēji, kuri mērķtiecīgi strādā, nepadodas un turpina attīstīties. Visa novada attīstība balstās tieši uz uzņēmējiem - viņi ir tie, kuri rada darbavietas, maksā algas un nodokļus. Priecājamies, ka vairāki novada uzņēmēji ir apvienojušies biedrībā un ir gatavi strādāt ne tikai biznesa vārdā, bet iesaistīties arī sociālos procesos, tostarp attiecībā uz mājokļu pieejamību un infrastruktūras attīstību.

Vai Gulbenes novada pašvaldība ir izmantojusi iespēju startēt ES fondu projektos par degradēto teritoriju sakārtošanu un infrastruktūras uzlabošanu uzņēmējdarbības vides pilnveidošanai?

ES fondu uzņēmējdarbības atbalsta programmas ietvaros esam jau pabeiguši trīs projektus, kuru darbības laikā tika sakārtota vairāku ielu un ceļu infrastruktūra gan Gulbenes pilsētā, gan piecos novada pagastos. Šobrīd esam uzsākuši vērienīgu projektu “Ražošanas un noliktavas ēkas ar biroja telpām izveide Lizumā”.

Vienlaikus Stradu pagasta Šķieneros ir uzsākta ceļa sakārtošana posmā, kas ved uz ražošanas teritoriju. Piebildīšu, ka minētajā vietā savu ražošanu attīstīt plāno vairāki uzņēmumi. Tāpat pašvaldībā ir notikušas sarunas par lokālplānojuma izmaiņām, lai arī pilsētas teritorijā - vietā, kas šobrīd nav izmantota, veiktu infrastruktūras pilnveidošanu, kas ļautu šo vietu izmantot uzņēmējiem. Mēs uzskatām, ka zemei, kas ir jebkuras uzņēmējdarbības pamatkapitāls, ir jāstrādā un to nedrīkst atstāt neizmantotu - tas ir tāpat, kā naudai ir jāpelna nauda.

Jāpiebilst, ka uzņēmējdarbības attīstība iet soli solī ar elektroenerģijas pieejamību. Pēdējos gados arvien biežāk redzam situācijas, ka uzņēmējs no ieceres atsakās tāpēc, ka “Sadales tīkli” nespēj konkrētajā vietā nodrošināt pietiekamu elektroenerģijas jaudu. Sāk šķist, ka VAS “Latvenergo” un AS “Sadales tīkls” ne vienmēr savus attīstības un valsts plānošanas dokumentus saskaņo ar pašvaldībām un to dokumentiem.

Protams, ar “zaļās domāšanas” ietvaros radīto enerģiju netiek atrisinātas ražotāju vajadzības, kam nepieciešami lielas jaudas pieslēgumi, taču arī Gulbenes novada pašvaldība domā par ekoloģiju un enerģijas ilgtspēju, tāpēc pakāpeniski vairākās pašvaldības iestādēs uzstādām saules paneļus, lai būtu pašpietiekami un ar elektroenerģiju maksimāli iespējamā apjomā nodrošinātu savas vajadzības. Viens no piemēriem ir saules bateriju uzstādīšana pilsētas bērnudārzos un sociālās aprūpes centros, kur siltā ūdens patēriņš ir ievērojams. Tāpat saules paneļi enerģiju ražo arī uz pašvaldības ēkas jumta. Mēs it visā vēlamies būt efektīvākie, radošākie un tālredzīgākie.