Silva Jeromanova-Maura no skolotājas līdz daudznozaru koncernam

Par plašo darbības lauku un sievieti biznesā saruna ar koncerna “SilJa” īpašnieci Silvu Jeromanovu-Mauru.

Jūsu darbības lauks ir ļoti plašs un daudzveidīgs. Kāpēc strādājat vairākās savstarpēji nesaistītās jomās vienlaikus?

Jo vairāk galdam kāju, jo tas ir stabilāks, tāpat arī biznesā - jo vairākos virzienos darbojamies, jo varam būt pasargātāki no dažādiem riskiem - ja kādā jomā neveicas, varam koncentrēt spēkus citā. Šādi strādājot, pat pandēmijas laikā, kad liela daļa uzņēmumu saņēma dažādus atbalsta veidus, mūsu uzņēmumi tiem nekvalificējās - mēs spējām noturēt pietiekamu ieņēmumu līmeni, neprasot valsts atbalstu.

Kura no jomām ir visplašākā?

“SilJa” sākums ir 1995. gads. Galvenais biznesa virziens saistīts ar meža, lauksaimniecības un komunālās tehnikas tirdzniecību. Lai sekmīgi virzītos tirgū, klientiem piedāvājam augstas kvalitātes tehniku, tostarp pasaulē atzīto “Deutz Fahr” un “Kuhn”. “SilJa” sadarbojas arī ar Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju centru, Latvijas Lauksaimniecības universitāti, selekcijas un izmēģinājumu stacijām, lauksaimniecības mācību iestādēm, Zemnieku saeimu, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi, kā arī ar Somijas un Latvijas zemkopības ministrijām.

Esam izveidojuši filiāles Preiļos un Kuldīgā, “Agrosilja” darbojas Priekuļos, tādējādi esam pieejami ļoti plašam klientu lokam.

“Biznesa vēstniecība” pirms dažiem gadiem tika atklāta ar mērķi piedāvāt mārupiešiem kopdarba telpas, kā arī vietu, kur aizvadīt seminārus un cita veida pasākumus. Kā sokas šim namam pēc pandēmijas?

Ļoti labi - praktiski visas telpas tiek regulāri izmantotas. Sākotnējam plānam par plašu pasākumu norisi gan svītru pārvilka Covid-19 pandēmija. Ar prieku atceros pirms pandēmijas organizētos pasākumus, tajā skaitā vakarēšanas, kurās uz sarunām aicinājām sabiedrībā cienītus cilvēkus - dziedātājus, rakstniekus, režisorus, aktierus, veiksmīgus uzņēmējus. Tā bija iespēja klātesošajiem uzzināt vairāk par šo cilvēku dzīvi un ikdienu. Tāpat arī “Cita skola” pulcināja skolniekus un deva viņiem iespēju tirgoties ar pašu gatavotām lietām. Šobrīd “Biznesa vēstniecības” telpās pastāvīgi kabinetus nomā vairāku jomu speciālisti, tostarp fizioterapeits. Aktīvi telpas uz stundām nomā arī uzņēmēji, ne tikai vietējie, bet arī no citām pilsētām, kā arī no citām valstīm, jo esam blakus lidostai, kuri pamatā strādā mājās, bet viņiem nepieciešamas piemērotas telpas biznesa tikšanās organizēšanai, sapulcēm vai citiem notikumiem. Piedāvājam telpas ļoti dažādu pasākumu organizēšanai - semināriem, sapulcēm, mācībām, komandu stiprināšanas pasākumiem.

Tiešā “Biznesa vēstniecības” tuvumā ir uzbūvēti trīs atsevišķi namiņi, ko apsaimnieko mūsu koncerna uzņēmums “SilJa invest”. Namiņi ir iznomāti dažādu jomu pārstāvjiem, piemēram, saules enerģijas tehnoloģiju speciālistiem un kosmetologiem. Vieta klientiem ir ļoti piemērota - viņu rīcībā ir plaša autostāvvieta, kā arī iekārtots bērnu stūrītis ar šūpolēm un slīdkalniņu.

Tepat blakus “Biznesa vēstniecībai” ir atvērta pašapkalpošanās automazgātava un neliela kafejnīca…

Jā! Mūsu teritorija nebija pilnvērtīgi izmantota, tāpēc meklējām papildu biznesa variantus, lai veidotu vienotu biznesa parku. Pašapkalpošanās automazgātavas ir ļoti pieprasītas, un šeit tai ir ļoti piemērota vieta. Savukārt kafejnīca ir labs papildinājums jau esošajai infrastruktūrai. Tajā piedāvājam lielisku kafiju un pašceptas maizītes, ko var baudīt tepat vai pa ceļam uz darbu, paņemt līdzi, kā arī pasūtīt banketus līdzņemšanai.

Spriežot pēc uzņēmumu daudzveidības un to sekmīgās darbības, jūs esat ļoti daudzpusīga un spējīga sieviete. Kā kļūt par cilvēku, kam viss padodas?

Ar lielu darbu, gribasspēku un mērķtiecību. Mana pirmā izglītība ir skolotāja. Vēlāk apguvu arī psiholoģiju un uzņēmējdarbības vadību. Man ir interesanti strādāt vairākos virzienos - grūti iedomāties, ja es visus 30 gadus, kopš esmu biznesā, strādātu tikai vienā nišā - tas kļūtu garlaicīgi. Man visu laiku gribas mācīties un kaut ko darīt - citādi, nekā dara citi. Būvējot biznesu, es domāju arī par pēctecību.

Vēl padomju laikos, kad atļāva veidot kooperatīvus, es šuvu mēteļus, adīju cepures. Man piedāvāja mācīt latviešu valodu arī pieaugušajiem - lielu uzņēmumu vadītājiem. Saņemot atalgojumu par šo darbu, es sapratu, ka pāris stundās nopelnu vairāk nekā mēnesī, strādājot skolā. Skolā bija daudz pozitīva, piemēram, ar prieku atceros tos laikus, kad skolā pasniedzu stundas arī “Prāta vētras” puišiem un kopā mēs darījām lietas, ko parasti skolotājs ar skolēniem nedara - komunicējām kā līdzīgs ar līdzīgu, braucām ekskursijās. Taču zemais atalgojums un citi negatīvie aspekti man nepatika - aizgāju no skolas un uzsāku savu biznesu. Sākumā man bija tikai automašīna un mobilais telefons - vairāk nekā nebija.

Pirms intervijas runājām, ka jūs esat ļoti aizņemta un darbojaties ne tikai biznesā, bet iesaistāties arī dažādos sociālos projektos un procesos…

Jā, es nupat kā atgriezos no sociālās uzņēmējdarbības asociācijas kopsapulces. Sociālā uzņēmējdarbības man ir tuva tēma, tāpēc tajā esmu iesaistījusies jau vairākus gadus. Patiesībā viss bizness strādā kā sociāli atbildīgs uzņēmums, kurā katrs darbinieks tiek augstu vērtēts. Esam saņēmuši arī vairākas atzinības, tostarp kā ģimenei draudzīgs uzņēmums. Atzinības un apbalvojumi nekad nav bijis pašmērķis, bet es vienmēr esmu centusies pret darbiniekiem izturēties tā, kā gribētu, lai izturas pret mani. Es vienkārši gribu, lai cilvēki justos labi! Nesen paskaitīju, un sanāk, ka gandrīz trešajai daļai savu darbinieku esmu palīdzējusi tikt pie saviem mājokļiem un nostāties uz kājām. Labā sajūta, ja ir izdevies palīdzēt - tā ir mana alga! Es visu darbinieku bērniem zinu vārdus un vecumu, esmu uz raudzībām mazuļiem glezniņas pati ar savām rokām šuvusi un vēl arvien katram Ziemassvētku dāvanu izvēlos ļoti personīgi.

Jūs uzbūrāt ļoti idillisku ainu, kas valda jūsu biznesā. Runājot ar citiem biznesa cilvēkiem, visbiežāk dzirdu, ka bizness ir ļoti nežēlīga vide, kurā jācīnās ar zobiem un nagiem. Kā jums ir izdevies sevī saglabāt tik daudz cilvēcības un sapratnes?

Taisnība - bizness ir ļoti smags darbs. Es ticu liktenim un karmai - pārbaudījumus uzliek tiem, kuri ir spējīgi tos panest. Ja esmu šeit sūtīta nest, tad man ir jānes. Jā, reizēm ir ļoti grūti, it īpaši tad, ja cilvēka priekšā esi sirdi nolicis, bet saņem dunci mugurā. Sākumā es šādas situācijas ļoti smagi pārdzīvoju, bet tagad esmu norūdījusies. Psihologs man reiz teica: “Priecājies, ka esi saņēmusi šādu mācību. Nekad negaidi, ka vienmēr visi pateiks “paldies”.” Jā, ne vienmēr man pasaka “paldies”, taču tas “paldies” atnāk kaut kā savādāk, kā veiksme pašai vai bērniem, kā cits pozitīvs notikums. Nu kas var būt labāks par to, ja pašam un bērniem viss ir labi?!

Jūs esat mamma diviem dēliem. Kā varējāt savienot biznesa veidošanu un kopābūšanu?

Jā, man ir divi dēli, kas dzimuši katrs savā gadsimtā. Vecākais dēls piedzima, kad es vēl strādāju skolā, un redzēja, ka es ļoti smagi un daudz strādāju. Kad uzsāku savu biznesu, dēlam bija jau deviņi gadi. Protams, ritms bija nežēlīgs, bet īpaši neatšķīrās no laika skolā, kur strādāju divas ar pusi slodzes un bija tikai viena brīvdiena, kurā bija jāpaspēj veļu izmazgāt, māju uzkopt un veikt citus darbus. Salīdzinot ar to, biznesa laikos es ar bērniem biju pat vairāk kopā - esmu sapratusi, ka svarīga ir ne tikai atrašanās vienā vietā, bet pats svarīgākais ir kopābūšanas laiku kvalitatīvi aizpildīt - visu šo laiku pilnībā veltīt bērnam, nevis pa starpām vārīt ēst vai uzkopt māju. Dēls profesionāli spēlēja basketbolu, un, lai cik man pietrūka laika, es vienmēr biju uz viņa spēlēm - ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs. Biznesa vadībā ir ļoti laba opcija - tu pats vari plānot savu laiku. Tagad vecākais dēls vada “SilJa” sadaļu, kas attiecas uz tehniku un dārza precēm - uzņēmuma vīrišķīgo daļu. Jaunākais dēls šobrīd studē. Kā mazulis viņš visur bija klātesošs - arī restorānā savā gultiņā uz galda gulēja laikā, kad es ar sadarbības partneriem parakstīju līgumus. Man jau ir mazdēls un mazmeitiņa, un es cenšos ar viņiem kopā pavadīt daudz laika - zināmā mērā kompensēju to laiku, ko nevarēju pavadīt ar saviem dēliem.

Arī savu doktora disertāciju rakstu par paaudžu maiņu uzņēmumu vadībā.

Jūs rakstāt doktora disertāciju. Piedodiet - jums vairs nav 18, un arī bizness sokas labi. Kamdēļ atkal mācīties?

Lai nesaslimtu ar Alcheimeru! Tā mēs ar doktorantūras biedriem nospriedām. Turklāt es iepriekšējo studiju laikā nevarēju izbaudīt studentu dzīvi un tusiņus - sākumā bija mazs bērns, bet maģistrantūras laikā bija bizness uz kājām jānoliek! Viena no manām augstākajām izglītībām ir psiholoģijā, ko apguvu Pēterburgā. Arī tas bija aizraujošs process, bet jāteic gan, ka uz izlaidumu man palūdza neierasties, jo tie bija deviņdesmitie gadi un visi latvieši tika uzskatīti par fašistiem. Diplomu man pasniedzējs personīgi uz mājām atveda. Tagad izbaudīju studiju procesu pilnā apjomā un pēc pilnas programmas.

Es uzskatu, ka visiem uzņēmējiem vajag nemitīgi mācīties, jo pasaule mainās - ienāk cilvēki ar citādu domāšanu un citādām prasmēm - man ir jābūt spējīgai pielāgoties un pārņemt labāko, ko sniedz jaunā paaudze. Kā es varētu veiksmīgi vadīt uzņēmumu, kurā strādā piecu paaudžu cilvēki, ja nebūtu mācījusies?!

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā