Bauska izlabos šausmīgu kļūdu
Savulaik Bauskas vecpilsētas demolēšanu pilsētai uzspieda padomju valsts. To nevar nosaukt par apzinātu ļaundarību, jo pirms gadiem piecdesmit cilvēki visā pasaulē bija pārliecināti, ka platas ielas ir labākas par šaurām ielām tieši tāpat, kā plati ceļi ir labāki par šauriem ceļiem. Ne tikai autobraucēji, bet arī pilsētnieki būšot ieguvēji no automašīnu kustības ātruma palielināšanas. Jo ātrāk mašīnas brauks, jo ātrāk aizbrauks un vairs netraucēs ar savu dzinēju radīto troksni, vibrācijām un izplūdes gāzēm ielu malās dzīvojošos vai pa ielu malām ejošos cilvēkus. Šādus uzskatus bija grūti mainīt arī pēc Baltijas valstu neatkarības atjaunošanas, kad automašīnu skaita palielinājums aizsniedzās līdz simbolu līmenim, kurā šoseju pagodināja ar “Via Baltica” titulu. Aizvien uzskatāmāk kļuva redzams tas, ka mašīnu daudzums pieaug ātrāk par iespējām ar jebkuriem līdzekļiem paātrināt satiksmi, lai tik tiešām veidotos pārrāvumi satiksmē, kad viena braucēju porcija aizbraukusi un nākamā vēl nav piebraukusi. Tieši otrādi, iespējas braukt ātrāk palielināja braucēju daudzumu un aizvēra satiksmes pārtraukumus ātrāk, nekā tie paguva atvērties.
Braucēju skaita pieaugums spieda valsts iestādes ar viņiem rēķināties un viņu prasības ievērot. Tā tas sākās jau padomju laikos, kad varas aparāts arī bez reālām vēlēšanām centās uzturēt sociālo mieru ar izdabāšanu iedzīvotāju vairākuma prasībām, ja tās nešķita vērstas pret padomju valsti vai komunistisko ideoloģiju. Kādreiz uz 1980. gadu solītā komunisma vietā tika sarīkotas olimpiskās spēles Maskavā ar jahtu sacensībām Tallinā. Viļņas-Tallinas šosejas paplašināšana ietilpa olimpisko spēļu sagatavošanā, nodrošinot arī to, lai Bauskā neiesprūst jahta, ja kāds to vestu no Rietumeiropas uz Tallinu ar automašīnu.
Tomēr jau visai drīz, 1984. gada 17. martā ne cilvēku sarunās, bet Bauskas amatpersonu izteikumos, ko publicēja vietējā avīze ar toreizējo nosaukumu “Komunisma Ceļš”, izskanēja žēlošanās par to, kā automašīnu plūsma cauri pilsētai bojā gaisu un traucē pilsētu “kopt un labiekārtot”. Proti, ka “Bauskai ārkārtīgi nepieciešams apvedceļš”.
Pēc Baltijas valstu neatkarības atgūšanas “Via Baltija” mantoja padomju laikā izbūvēto ceļu platumu, ļaujot pārcelt uz automobiļiem daudzas no tādām kravām, kas padomju laikā tika vestas pa dzelzceļu. Tieši smagsvara auto plūsma cauri Bauskai ir iemesls, kāpēc pilsētnieki un pašvaldība par to ceļ tračus. Proti, skaļi un aizvien skaļāk prasa pilsētai apvedceļu, ko tai sāka solīt padomju laikā un turpina solīt joprojām.
Tagadējā atļauja Bauskai eksperimentēt ar Kalna ielas platuma samazināšanu Latvijas valsts atpirkšanās par nespēju piešķirt apvedceļa solījumiem kaut cik reālu saturu, termiņus, ticamību.
Bauskas domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis Neatkarīgajai pauda, ka pašreizējie apvedceļa solījumi, pirmkārt, nevar dot apvedceļu ātrāk par 2030. gadu un, otrkārt, var tikt jebkurā brīdī atcelti kaut vai ar atsauci uz Ukrainā notiekošā kara sekām. Toties eksperimentiem ar ielas sašaurināšanu pašvaldībai ļauta pilna vaļa. Satiksmes ministrija un tās pārvaldītais uzņēmums “Latvijas valsts ceļi” nevis atrunā, bet mudina pašvaldību pārņemt Rīgas stabiņlicēju pieredzi. Vienlaicīgi tas nozīmē uzkraut pašvaldībai atbildību par to, kas īsti notiks, kad iespējas izbraukt cauri Bauskai mainīsies.
Pēc tagadējiem uzskatiem par satiksmes organizēšanu, kuri pilnīgi pretēji pagājušā gadsimta 50.-70. gados izstrādātajiem un līdz pavisam neseniem laikiem valdošajiem priekšstatiem, ielas sašaurināšana komplektā ar satiksmes ātruma ierobežošanu satiksmi nebūt neapgrūtinās. Šādiem apgalvojumiem attāla līdzība ar vidusskolas līmeņa fizikas kursā mācīto, ka šķidruma plūsmu pa cauruli nesamazina tas, ja platā caurulē iemontē posmu ar daudz tievāku caurulīti. Tad plūsmas ātrums pieaug proporcionāli caurules sašaurinājumam. Satiksmes plūsma spēšot saglabāties pat vēl skarbākos apstākļos, kad vienlaicīgi tiks sašaurināts gan brauktuves platums, gan atļautais automašīnu kustība ātrums.
Visticamāk, ka pirmajā piegājienā brauktuvei atņemtā josla tiks pasludināta par automašīnu stāvlaukumu starp atlikušo brauktuvi un gājēju ietvi. Ja dzīve neapgāzīs tagadējos priekšstatus par satiksmes organizāciju - ja fūres neiesprūdīs vai neuzgāzīsies kādam virsū vai neizveidos rindu, kuras astesgals kļūs saskatāms Rīgā pa Satiksmes ministrijas logiem, tad stāvlaukuma joslu varētu apzaļumot un pavisam neskaidrā nākotnē atkal apbūvēt.
Bauskai tiek novēlēts arī tagad par satiksmes organizācijas brīnumlīdzekli uzskatītais rotācijas aplis. Entuziasti ir aizrunājušies līdz trijiem apļiem, bet visticamāk, ka iztiks ar vienu apli pirms tilta pāri Mēmelei, raugoties no Rīgas.
Pašvaldība rēķinās ar valsts iestāžu atbalstu un sola rīkoties tik sparīgi, lai jau šovasar padarītu ielas sašaurināšanu par faktu, ar ko rēķināties visiem, kuri no tuvām un tālām vietā gribēs izbraukt cauri Bauskai.
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā
