Inta Vanaga: bijām vieni no pirmajiem, kas uzsāka kapitālsabiedrību reorganizāciju

Pēc aizvadītajā gadā īstenotās pašvaldību administratīvās reformas Saldus novads aizņem 2167 kvadrātkilometrus, tajā ir gandrīz 29,6 tūkstoši iedzīvotāju. Saldus novada pašvaldības domē ir 15 deputātu, tostarp četri deputāti ievēlēti no bijušā Brocēnu novada.
"Mēs ļoti pozitīvi skatāmies uz novada turpmāko attīstību, kurā netrūkst nedz aktīvas uzņēmējdarbības, nedz kultūras, sporta, mūzikas un deju," akcentē Inta Vanaga ©Publicitātes foto

Intervija ar Saldus novada domes priekšsēdētāja vietnieci izglītības, sociālajā un kultūras jomā Intu Vanagu.

Ir apritējis gads, kopš noslēgusies pašvaldību administratīvi teritoriālā reforma, pēc kuras Saldus novadam pievienojās Brocēnu novads. Vai šī gada laikā ir izdevies sastrādāties un sakārtot pašvaldības darbu atbilstoši iecerētajam?

Vēsturiski Saldus un Brocēnu novads bija vienots veselums - Saldus rajons. Vēsturiskās saiknes starp abiem novadiem mazināja spriedzi, tāpēc mums bija salīdzinoši vieglāk par tām pašvaldībām, kuras apvienoja bez vēsturiskiem pieturas punktiem. Zinot, ka reforma ir neizbēgama, jau pirms pagājušā gada 1. jūlija, kad reforma stājās spēkā ar likuma spēku, pašvaldības iestādes sāka veidot sadarbību, tikās neformālos pasākumos, kur varēja pārrunāt aktuālās problēmas. Ļoti aktīvi un sekmīgi sadarbību ar Brocēnu novadu uzsāka Saldus novada pašvaldības aģentūra “Sociālais dienests”. Novada domes priekšsēdētājs Māris Zusts parasti saka: “Reforma ir veiksmīga tad, ja iedzīvotāji to praktiski neizjūt.” Arī es un visa vadības komanda viņam piekrītam, tāpēc jaunā novada pašvaldības darbs tiek organizēts tā, lai nedz bijušā Saldus novada, nedz Brocēnu iedzīvotājiem nepasliktinātos pašvaldības pakalpojumu pieejamība un kvalitāte, bet gan kļūtu arvien labāka.

Apvienojoties ar Brocēnu novadu, paši sev izvirzījām mērķi: visus darbus darīt tā, lai Brocēnu iedzīvotājiem nebūtu iemesla justies pamestiem un mazāk vērtīgiem par saldeniekiem. Visi pašvaldības pakalpojumi, kas bija pieejami Brocēnos, ir saglabāti. Piemēram, Brocēnu Sporta skola palika savā vietā, bet administratīvi ir Saldus sporta skolas sastāvdaļa. Aizvien Brocēnos ir pieejams arī bāriņtiesas speciālists un sociālā dienesta sociālie darbinieki, bet šo iestāžu administrācija atrodas Saldū. Arī Būvvaldes speciālisti vairākas reizes nedēļā pieņem Brocēnos. Manuprāt, Brocēnu iedzīvotājiem reforma nav jūtama, turklāt darbinieku noslogojums un atalgojums ir izlīdzināts ar Saldus novada attiecīgo speciālistu atalgojumu. Arī plānojot nākotnes attīstības projektus, domājam par Brocēniem kā būtisku lielā novada sastāvdaļu.

Viens no mērķiem, ko vajadzēja sasniegt ar šo reformu, bija līdzekļu efektīvāka izmantošana novada pārvaldīšanā un pakalpojumu sniegšanā. Vai Saldū šis mērķis tiek sasniegts?

Jā. Saldus novads bija viens no pirmajiem, kas būtiski optimizēja pašvaldības kapitālsabiedrību darbu. Senāk pastāvēja četras kapitālsabiedrības: SIA “Saldus siltums”, SIA “Brocēnu siltums”, SIA “Saldus komunālserviss” un SIA “Saldus namu pārvalde”, bet šobrīd visu šo kapitālsabiedrību funkcijas pilda viena kapitālsabiedrība - SIA “Saldus komunālserviss”. Nepārprotami, ka četru kapitālsabiedrību reorganizācija vienā sniedz iespēju samazināt administratīvos izdevumus. Arī jau pieminēto dienestu un iestāžu apvienošana ļauj ietaupīt, ir pārskatītas darba slodzes un optimizēti pašvaldībā strādājošo saraksti.

Kāds ir kopējais novada budžets, un kā tas tiek sadalīts pa prioritātēm?

Kopējie Saldus novada budžeta ieņēmumi šim gadam ir plānoti 36 miljoni eiro plus no iepriekšējā gada pārejošie pieci miljoni eiro. Līdz ar to izdevumos paredzēts 41 miljons eiro. Novada prioritārajiem darbiem ir paredzēts 1,1 miljoni, tajā skaitā paredzēts finansējums divu pirmsskolas izglītības iestāžu ēku energoefektivitātes uzlabošanas projektu īstenošanai, kā arī stāvlaukuma izbūvei Brocēnu meža parkā, kas ir iemīļota atpūtas vieta. Finansējums novirzīts vēl divu veloceliņu posmu būvniecībai, viens no tiem - Saldus robežas zīme, tautā dēvēta par pasaules malu - Zvejnieku iela - jau ir pabeigts un gaida atklāšanas dienu, bet otrā posmā, no Saldus līdz Draudzības centram, būvdarbi tikko kā sāksies. Šogad pirmo reizi īstenojam iedzīvotāju iniciatīvas projektu, tam atvēlot 30 000 eiro pašvaldības līdzekļu. Ir noslēdzies iedzīvotāju iesniegto projektu konkurss, kurā ar iedzīvotāju balsošanu uzvarējuši trīs projekti - Brocēnos tiks uzstādīts dzeramā ūdens brīvkrāns, Kursīšos uzbūvēta jauna autobusu pieturas vieta, bet Nīgrandē būs jauns bērnu rotaļu laukums.

Izglītības ministre Anita Muižniece pārmet pašvaldībām par nesakārtoto skolu tīklu, kas ir viens no iemesliem, kāpēc pedagogu algu paaugstinājums nav tik liels, cik varētu būt. Kā ir rīkojies Saldus novads?

Pagājušajā gadā pieņēmām lēmumu par būtiskām izmaiņām skolu tīklā - jau pagājušā gada septembrī tika paziņots, ka skolās, kurās audzēkņu skaits ir mazāks par 50, ir jāvērtē skolas uzturēšanas lietderība. Pēc pašvaldības darbinieku, pedagogu un skolu vadības, kā arī vecāku diskusijām tika pieņemts lēmums reorganizēt četras Saldus novada skolas. Pampāļu sākumskola, kurā mācījās devini audzēkņi, ir likvidēta. Jaunlutriņu sākumskola ar 16 audzēkņiem ir pievienota Druvas vidusskolai un beidz pastāvēt. Rubas pamatskola ar 31 audzēkni ir pievienota Ezeres pamatskolai, savukārt Remtes pamatskola ar 29 audzēkņiem ir pievienota Brocēnu vidusskolai un beidz pastāvēt.

Kas notiks ar skolu ēkām?

Remtes pamatskolas ēkā tiek saglabāta pirmsskolas izglītības iestāde. Ļoti labs risinājums ir atrasts Rubas internātskolas internāta ēkai, kas tika aizvērta 2017. gadā - esam iznomājuši telpas Sarkanajam Krustam, kas tajā ir iekārtojis ilgstošas aprūpes pakalpojuma sniegšanas vietu. Tā kā senioru mūsu valstī pakāpeniski kļūst arvien vairāk, paredzam, ka šāds pakalpojums būs vairāk nepieciešams, tāpēc Sarkanais Krusts plāno nomāt un apgūt arī pašu skolas ēku (ne tikai internāta telpas), bet laiks rādīs, iespējams, ka nule kā slēgtā pamatskolas ēka atrod jaunus saimniekus un jaunu izmantojumu. Jaunlutriņu skoliņa šobrīd nav apdzīvota - piedāvājam šīs telpas nomāt sabiedriskajām organizācijām. Ja tas neizdosies, tad paredzam arī atsavināšanas procedūru, jo vēlamies saglabāt ēkas, lai tās kalpotu sabiedrības vajadzībām un neietu postā.

Nav tā, ka mēs visu slēdzam ciet - mēs arī veram vaļā. Novadā tiek dibināta pavisam jauna pirmsskolas izglītības iestāde “Punktiņi” ar četrām pakalpojuma realizācijas vietām: Pampāļu, Kursīšu, Ezeres un Rubas pagastos. Iestādei būs viena vadītāja. Saglabājot pagastos bērnudārzus, mēs nodrošinām, ka mazie bērni nav tālu jāvadā - viņi tiek pieskatīti un apmācīti tuvu mājām.

Ir arī labas ziņas, kas vērstas uz izglītības iestāžu pilnveidošanu - pie Saldus pamatskolas ir uzsākta piebūves celtniecība. Piebūvē izvietosies dabaszinātņu centrs ar specializētajām klasēm un laboratorijām, kas ļaus skolēnus rosināt pievērsties eksaktajām zinātnēm - fizikai, ķīmijai, bioloģijai, matemātikai. Plānots, ka skolēni mācības jaunajā korpusā uzsāks jau šā gada 1. septembrī. Piebildīšu, ka jaunajās telpās ir paredzēta vieta arī sešgadīgo apmācībai. Sešgadīgo apmācība pamatskolās ir viens no instrumentiem, lai piesaistītu skolēnu savai skolai jau no sagatavošanas grupas un bērni justos droši, uzsākot mācības pirmajā klasē. Šāda pieeja ir ieviesta kopumā trīs Saldus novada skolās.

Zinot, ka dzimstība mūsu valstī ir uz pusi mazāka par mirstību, rodas jautājums: vai lauku teritorijās ir un būs bērni, kam šie pakalpojumi ir nepieciešami?

Tāpat kā visā valstī, arī Saldus novadā dzimstība ar katru gadu kļūst zemāka. Statistika ir visai skaudra, piemēram, pagājušajā gadā Saldus novadā kopumā ir piedzimuši 253 bērniņi - tas ir ļoti maz. Arī šī gada pirmajā pusē dzimstība pret iepriekšējo gadu ir būtiski kritusies - pusgadā ir piedzimuši tikai nedaudz vairāk par 60 mazuļiem. Situācija tiešām ir bēdīga.

Vai līdz ar četru skolu slēgšanu un pedagogu atlaišanu vai pārcelšanu uz citām skolām tiks atrisināts pedagogu trūkuma jautājums?

Lai gan tiek slēgtas četras skolas, pedagogu trūkums ir aktualitāte numur viens. Nule kā ielūkojos datos, kas parāda, ka vairākas novada skolas meklē kopumā 16 dažādu mācību priekšmetu pedagogus. Jūnija sākumā Saldus novada pašvaldība Kuldīgā, kur atrodas LU filiāle, noslēdza sadarbības līgumu ar LU. Tikšanās reizē tika akcentēti sadarbības dažādie virzieni un problemātika - pedagogu trūkums, kas vērojams visā valstī. Kurzemes novadu vadītāji rosināja palielināt budžeta vietas pedagoģijā, īstenot studijas, kurās jau esošiem pedagogiem ir iespēja papildus apgūt citu mācību priekšmetu pasniegšanu. Atzīmēšu, ka lieliska sadarbība mums jau ir bijusi - pirms trim gadiem LU Saldū organizēja augstākās izglītības studiju kursu sociālajiem rehabilitētājiem. Līdz ar šī studiju kursa pieejamību Saldū šobrīd mums nav problēmu atrast sociālos rehabilitētājus, kas Latvijā kopumā ir liels deficīts.

Priecājamies, ka LU Ģeogrāfijas un zemes ierīkotāju fakultātes studenti saviem maģistru diplomdarbiem izvēlējās trīs novada pagastu teritoriju izpēti, kas ļautu definēt, kas nepieciešams pagastu attīstībai, kādas inovācijas ir iespējams ieviest, lai pagasts būtu komfortabls dzīvošanai un darbam. Ceram, ka jauniešiem izdosies atrast iespējas, ko pašvaldība līdz šim nav spējusi ieraudzīt. Arī pašvaldības attīstības nodaļas vadītāja tikko ir saņēmusi maģistra grādu un savā darbā pētīja Saldus novada pagastu attīstības virzienus. Līdz ar šādu pieeju tiek panākts, ka maģistra darbi nepaliek tikai plauktā, bet daudz no tajā ieguldītā un secinātā var izmantot praktiskajā dzīvē.

Kā Saldus pašvaldība tiek galā ar esošajiem būvdarbu projektiem, kas daudziem būvniekiem rada papildu izmaksas materiālu un citu izmaksu sadārdzinājuma dēļ?

Visos uzsāktajos projektos ir nepieciešams papildu finansējums, jo būvniecību izmaksu kāpums tik tiešām ir ievērojams. Pagaidām vēl varam papildu izdevumus segt no šim gadam budžetā ieplānotajiem vairāk nekā 500 tūkstošiem eiro neparedzētiem izdevumiem, kas ir vairāk nekā citus gadus. Jau februārī un martā saistībā ar ukraiņu uzņemšanu nācās ķerties pie līdzekļiem neparedzētiem izdevumiem. Tagad šī nauda tiek izmantota arī būvniecības sadārdzinājuma segšanai.

Esam iesnieguši valsts un ES fondu atbalsta saņemšanai vairākus projektus, bet saprotam, ka to atbalstīšanas gadījumā nespēsim nodrošināt savu līdzfinansējuma daļu. Tāpēc nāksies izvēlēties, kuru no projektiem realizēt. Viens no man pašai simpātiskākajiem projektiem ir senās apbūves iekškvartāla pārbūves projekts pašā pilsētas sirdī, kurā paredzēta vide gan uzņēmējdarbības veicināšanai, gan atpūtai un kultūrai. Būtu ļoti žēl, ja nespētu šo projektu realizēt.

Vai daudz ukraiņu par pagaidu mītnes vietu ir izvēlējušies Saldus novadu?

Vienu brīdi Saldus novadā uzturējās 182 ukraiņi, bet jūnijā, kad sākās neskaidrības par izmitināšanas un uztura līdzekļu finansēšanu, daudz ukraiņu izvēlējās aizbraukt. Šobrīd Saldus novadā pašvaldības nodrošinātajās mītnēs uzturas 68 kara bēgļi, bet 76 ir izmitināti privātajā sektorā. Novadā kopumā ir 30 skolēnu, kuri ir ļoti labi iekļāvušies mūsu skolu sistēmā. Dzirdam par viņiem ļoti labas atsauksmes - gudri, centīgi un mērķtiecīgi bērni. Esam ieplānojuši augustā organizēt valsts finansēto ukraiņu un latviešu bērnu nometni, kurā ukraiņu bērniem būs iespēja labāk apgūt latviešu valodu. Runājot par pieaugušajiem - 13 kara bēgļi ir nokārtojuši bezdarbnieka statusu un aktīvi meklē darbu, savukārt 41 ukrainis ir uzsācis darba attiecības.

Mēs ļoti pozitīvi skatāmies uz novada turpmāko attīstību, kurā netrūkst nedz aktīvas uzņēmējdarbības, nedz kultūras, sporta, mūzikas un deju.