Rēzeknes minivalstiņa bankrotēs, bet vai padosies?

Finanšu ministrija vakar saņēma Rēzeknes valstspilsētas domes priekšsēdētāja Aleksandra Bartaševiča (attēlā) paziņojumu, ka viņš 29. augustā sasauks Rēzeknes pašvaldības domes sēdi lai lemtu par pašvaldības finanšu stabilizācijas pieteikumu. Tūlīt pat jāuzsver, ka sarunvalodā reti lietotais valstspilsētas statuss nošķir Rēzekni no Rēzeknes novada. Daudzos citos gadījumos pilsētu un lauku pašvaldību apvienošana bija pēdējās administratīvi teritoriālās reformas jēga jeb uzdevums, bet dažas lielākās Latvijas pilsētas tika pie atļaujas kopt savu specifisko pilsētnieciskumu. Rēzeknes gadījumā tā bija atļauja piekopt tādu politiku, cik nu pašvaldības līmenī tā iespējama, kas balansē uz Latvijas valstiskuma noliegšanas robežas. Rēzeknes pašreizējās domes 13 deputātu sastāvā vairākumu veido 8 deputāti, kas ievēlēti ar “Saskaņas” zīmolu. Pēc “Saskaņas” neiekļūšanas 14. Saeimā tās Rēzeknes struktūrvienība pārsaukusies par “Kopā Latvijai".

Trūkst naudas darbinieku algām

Rēzeknes pašvaldība atzīst, ka tai pietrūkst naudas turpmākai pastāvēšanai. Protams, pašvaldība ir arī izsmēlusi iespējas aizņemties gan no valsts, gan no komercbankām. Atliek naudas aizņemšanās no valsts uz īpašiem noteikumiem, kad kreditors daļēji pārņem kreditējamā objekta pārvaldīšanu. Pašvaldībā, kurai sākts stabilizācijas process, joprojām strādā pašvaldības dome, bet pašvaldības finansiālo darbību uzrauga valsts iecelts stabilizācijas procesa uzraugs. Pašvaldības darbs notiek stingri ievērojot apstiprināto stabilizācijas plānu, reizi ceturksnī atskaitoties Finanšu ministrijai ar tā izpildi.

Rēzeknes atzīšanās par naudas trūkumu nav zibens no skaidrām debesīm. Arī vakar pēcpusdienā jau notika Rēzeknes domes ārkārtas sēde, kas bija sasaukta pēc vides aizsardzības un reģionālā attīstība ministra Māra Sprindžuka pieprasījuma un viņa klātbūtnē. Runa bija par to, kā turpmāk pastāvēt pašvaldībai, kas nodzīvojusies līdz nespējai garantēt algu izmaksu savu iestāžu darbiniekiem.

Kā pārliecināt rēzekniešu vairākumu?

Ziņa par Rēzeknes domes vadītāju gatavību kaut daļēji samazināt savas pilnvaras līdz Rīgai nonāca jau no rīta, kad notika tieši situācijai Rēzeknē veltīta Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijas sēde. Tā bija reakcija uz Rēzeknes domes opozīcijas deputātu 27. jūlija vēstuli gan šai komisijai, gan Finanšu ministrijai un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, kurā viņi informēja par maksātnespējas tuvošanos pašvaldībai. Gandrīz mēnesi ministrijas veltīja trauksmes celšanas pārbaudei un vakar apstiprināja, ka bažas pamatotas. Galu galā to apstiprināja arī pilsētas vadītāji.

Ierasties uz Saeimas apakškomisijas sēdi nevarēja ne valdošās koalīcijas, ne opozīcijas deputāti, jo viņiem taču bija jāpiedalās domes sēdē. Opozīcijas deputāti Saeimai pieslēdzās attālināti un dalījās ar jaunumu, ko tikko kā uzzinājuši no A. Bartaševiča. Valdošā koalīcija attālinātais saziņai ar Saeimas apakškomisiju deleģēja tehnisku darbinieci bez pilnvarām atklāt domes vadītāju plānus.

Par galveno jautājumu Saeimas apakškomisijas vakardienas sēdes darbā izvirzījās tas, kā pārliecināt rēzekniešus - droši vien joprojām rēzekniešu vairākumu, ka valsts nav vainīga pie nepatikšanām, kādas pilsētnieki izjutīs līdz ar pašvaldības izdevumu ierobežošanu.

Kāpēc Rēzeknei naudas trūkst, ja citām pašvaldībām paliek pāri?

Rēzekne šā gada budžetā paredzējusi 44 miljonu eiro ieņēmumus un 53,3 miljonu eiro izdevumus. Reālais budžeta deficīts tomēr ir pieticīgs, jo 7 miljoni no 9,24 miljonu eiro deficīta būtu nosedzami ar pārpalikumu no pagājušā gada. Pašvaldību budžetiem ir raksturīgi nesasniegt plānoto izdevumu apjomu. Tādējādi veidojas budžeta pārpalikumi, kas kā drošības spilveni tiek pārlikti no gada uz gadu. Pie viena tie uzlabo arī valsts finansiālā stāvokļa kopskatu. Piemēram, jaunākajā Finanšu ministrijas atskaitē par šā gada pirmo pusgadu norādīts, ka valsts konsolidētā kopbudžetā izveidojies 137,7 miljonu eiro deficīts, bet toties pašvaldību budžetos kopā tas pats laika periods noslēgts ar 71,6 miljonu eiro pārpalikumu. Jā, naudas arī pašvaldībām mazāk, jo pārpalikums par 81,2 miljoniem eiro mazāks nekā pērn pirmajos sešos mēnešos, taču ar esošo pārpalikumu pietiek pierādījumam, ka nekādas no pašām pašvaldībām neatkarīgas un nepārvaramas varas pašvaldībām naudu neatņem.

Ja Rēzeknes pašvaldība iedzīvojusies parādos, kamēr visām citām pašvaldībām nauda paliek pāri, tad naudas zuduma iemesli jāmeklē paša pašvaldībā. Pašvaldības domes opozīcijas deputātiem ir aizdomas, ka domes vadītāji slēpuši patieso finanšu situāciju jau ilgāku laiku, līdz kamēr to vairs nav iespējams izdarīt.

Uzpeldējuši slēptie parādi

Finanšu ministrija atklāj, ka tā par briestošajām nepatikšanām uzzinājusi jau pirms domes opozīcijas deputātu vēstules. Uz neskaidrībām par finanšu situāciju Rēzeknes pašvaldībā esot norādījuši pašvaldības 2022. gada finanšu pārskata auditori. Tāpēc Finanšu ministrija kopš maija nemitīgi brīdinājusi Rēzeknes domes vadību, ka pašvaldība virzās uz izputēšanu jeb finanšu patstāvības zaudēšanu. Domes vadītāji un viņu finanšu speciālisti solījušies laboties, t.i., labot budžetu ar izdevumu samazināšanu. Formāli Rēzeknes pašvaldība prasību izpildījusi, sagatavojot plānu budžeta izdevumu samazināšanai par 1,23 miljoniem eiro, bet šī plāna aizsegā palielinot izdevumus par 1,47 miljoniem eiro. Samazinājums par palielinājumu var pārvērsties tā, ka pašvaldība sākotnējā budžetā nav ierakstījusi visus savus 2023. gadam vajadzīgos izdevumus, kurus tagad mēģina legalizēt.

Viens no attaisnojumiem naudas trūkumam Rēzeknē no pilsētas pašreizējo vadītāju viedokļa ir Eiropas Savienības fondu līdzekļu iesaldēšana bērnudārza “Rotaļa" remontdarbiem vismaz uz laiku, kamēr tiks izvērtēts, ir vai nav interešu konflikts tas, ka pašvaldība pasūtījusi šos remontdarbus firmai, kas pieder A. Bartaševiča brālim Mihailam ar sievu. Taču šis finanšu robs novērtēts tikai 327 612 eiro lielumā. Pašvaldība gribētu tādu naudas summu aizņemties, lai pabeigtu bērnudārza remontu uz sava rēķina.

Rēzeknei tagad nepieciešami 1,34 miljoni eiro īstermiņa aizdevumu, bez kuriem tā jau oktobrī nevarēs izmaksāt algas pašvaldības kalpotājiem. Lai ne tikai uzturētu iestāžu darbu, bet arī turpinātu sākto būvniecību u.tml. projektu izpildi, pašvaldībai būtu vajadzīgi 5,73 miljoni eiro.

Naudas aizdošana Rēzeknei nozīmētu pašvaldības nonākšanu praktiski neatmaksājamos parādos, kādus iespējams dzēst tikai formāli ar nosacījumu, ka parādnieks obligāti saņem vēl lielāku aizdevumu, no kura pietiek gan parādu pamatsummas un procentu atdošanai, gan kārtējiem izdevumiem. Latvijas valsts šādā parādu virpulī jau dzīvo, bet pašvaldībām tādu vaļību neatļauj. Finanšu ministrija lūgusi, lai Rēzeknē pazudušo naudu meklē Valsts kontrole un M. Sprindžuks.

Kam atņemt amatus un kam - naudu?

Pagājušajā gadā no Ādažu novada domes priekšsēdētāja par ministru pārtapušā M. Sprindžuka iespaidi par Rēzeknes domi tādi, ka pašvaldības izpildvarai izdevies atbīdīt deputātus no pašvaldības pārvaldīšanas. Domes sēdes laikā valdošās partijas vārdā runājis tikai A. Bartašēvičs, bet opozīcijas deputāti atzīmējuši, ka nav zinājuši, nav piedalījušies utt.

VARAM jānoskaidro un M. Sprindžukam būs jāizlemj, vai kāds ir vainojams par to, ka dome nav savlaicīgi reaģējusi uz neatbilstību starp budžetā noteiktajiem un faktiskajiem ieņēmumiem un izdevumiem: vai domes struktūrvienību vadītāji to slēpuši, vai priekšsēdētājs nav formējis budžeta koriģēšanai atbilstošu domes darba kārtību, vai deputāti nav reaģējuši (nav nākuši uz sēdēm?). Būs vajadzīgs mēnešiem ilgs laiks, lai savāktu faktus, kas pamatotu domes atlaišanu ar ārkārtas vēlēšanām vai tomēr atzinumu, ka Rēzeknes budžetu līdz pašreizējai situācijai novedušas nepārvaramas varas.

Savukārt Finanšu ministrijai būs jāvērtē Rēzeknes domes plāns, kā samazināt izdevumus un par to dabūt minimālo aizdevumu summu, kādu valsts var atļauties aizdot, lai pārāk neiztukšotu Valsts kasi un lai jau sākotnēji nebūtu acīm redzams, ka tik daudz naudas Rēzekne nekad nespēs atdot. M. Sprindžuks neslēpa šaubas, vai pašvaldība pagūs sagatavot kaut cik reālistisku naudas taupīšanas plānu līdz A. Bartaševiča nosauktajam 29. augustam, kad plāns būtu jāapstiprina un jāiesniedz valstij.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā