Neatkarīgā iesaka: TOP 10 notikumi kultūrā no 2. līdz 8. oktobrim

Vijolniece Vineta Sareika Mocarta sonāšu vakarā

Publicitātes foto

Izcilā latviešu vijolniece Vineta Sareika un franču pianiste Amandīne Savarī kamermūzikas vakaram, kas notiks Rudens kamermūzikas festivāla ietvaros - trešdien, 6. oktobrī, Mazajā ģildē - izraudzījušās četras Mocarta sonātes. Koncerts būs arī jaunā diska atvēršanas svētki.

Mocarts vijoļsonātēs labprāt ļāvies eksperimentiem, piedāvājot visneiedomājamāko raksturu un tēlu apvienojumus. Līdzās Vīnē komponētajiem darbiem, programmā iekļauta Parīzē rakstītā un mātes piemiņai veltītā Mocarta vienīgā minora sonāte, ko līdzsvaros viena no pēdējām sonātēm ar izteiktu polifonijas devu.

«Manas pirmās muzikālās atmiņas saistās ar Mocarta Allegretto, ko es spēlēju Slokas

baznīcā. Mocarts ir katra mūziķa vizītkarte. Es mēģinu distancēties no tehniskajiem aspektiem un uztvert Mocartu kā draugu, kā domu biedru, kā cilvēku ar ļoti bagātu raksturu. Arvien biežāk viņa kamermūzikā es saskatu operas tēlus - gan priecīgus un vitālus, gan dramatiskus un ievainojamus, bet visus patiesus. Koncertā mēs atskaņosim četras ļoti dažādas Mocarta sonātes. Es ceru, ka klausītāji šajos skaņdarbos saklausīs operas lappuses un varbūt arī savā personībā atklās kādu sen aizmirstu sajūtu,» saka Vineta Sareika.

Šogad apgādā «Muso» klajā nācis Volfganga Amadeja Mocarta vijoļsonāšu albums, kuru ieskaņojušas Vineta Sareika un Amandīne Savarī. Tās ir trīs sonātes - Famažorā KV 376, Solmažorā KV379 un Lamažorā KV 526. Mūziķu domubiedrība aizsākās kameransamblī «Trio Dali», kas guva panākumus konkursos un ko slavēja arī kritiķi. Abas mūziķes kopā ieskaņojušas arī Edvarda Grīga vijoļsonāšu albumu.

Vinetas Sareikas starptautiskā karjera ar plašu vērienu sākās pēc tam, kad 2009. gadā viņa kļuva par Karalienes Elizabetes starptautiskā vijolnieku konkursa laureāti. Viņa aicināta sadarboties ar izciliem orķestriem - Londonas «Philharmonia» orķestri, Beļģijas Nacionālo orķestri, Karalisko Flāmu orķestri, Lisabonas filharmonisko orķestri, Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Londonas kamerorķestri.

Vineta Sareika ir sadarbojusies ar diriģentiem Andri Nelsonu, Polu Gudvinu, Gilbertu Vargu, Žanu-Bernāru Pomjē un Žerāru Korstenu. Spēlējusi slavenās koncertzālēs - Ņujorkas Kārnegija zālē, Berlīnes Filharmonijā, Sidnejas koncertzālē, Vašingtonas Kenedija centrā, Londonas Vigmora zālē un Osakas Isumi zālē. Bijusi arī Karaliskā Flāmu orķestra vijoļu grupas koncertmeistare.

2010 .gadā Vineta Sareika ieguva Latvijas Lielo mūzikas balvu kategorijā «Par izcilu interpretāciju» (par Antonio Vivaldi «Gadalaiku» atskaņojumu). Latvijas Radio 3 «Klasika» 2009. gadā viņu titulēja par «Gada instrumentālisti». Viņa ir saņēmusi arī Latvijas Kultūras ministrijas balvu.

Kopš 2012. gada Vineta Sareika ir pasaulslavenā «Artemis Quartet» pirmā vijole. Ar kvartetu, daudzu starptautisku balvu ieguvēju, viņa ne tikai uzstājas nozīmīgākajās pasaules koncertzālēs, bet arī veido savu īpašu koncertsēriju Berlīnes filharmonijā.

Vineta Sareika ir vijoļspēles un kamermūzikas profesore Berlīnes Mākslu universitātes kamermūzikas klasē un Karalienes Elizabetes Mūzikas kapelā Briselē.

Vineta Sareika spēlē Antonio Stradivāri vijoli (1683), kuru viņas rīcībā nodevis Rudžieri fonds.

Rudens kamermūzikas festivālā, kas šogad notiks no 3. līdz 9. oktobrim, skanēs Volfganga Amadeja Mocarta, Franča Šūberta, Jozefa Haidna, Jāņa Ivanova, Imanta Zemzara mūzika. Klausītājus gaida tikšanās ar vienu no pasaules top stīgu kvartetiem - «Belcea Quartet», vijolspēles virtuoziem Vinetu Sareiku un Florianu Dondereru, spožo pianistu Reini Zariņu, Latvijas Radio kori, kamerorķestri «Sinfonietta Rīga» un citiem māksliniekiem.

Rudens kamermūzikas festivāla patrons ir komponists Pēteris Vasks.

Rudens kamermūzikas festivālu ar daudzkrāsainu programmu atklās «Belcea Quartet», kas jau vairāk nekā 20 gadus atrodas pasaules izcilāko kamermūziķu olimpa virsotnē. 3. oktobrī Dzintaru koncertzālē mūziķi atskaņos Volfganga Amadeja Mocarta pēdējo - 23. Kvartetu, kas izskan kā dzīves baudītāja atvadu serenāde, savukārt Franča Šūberta «Nāve un meitene» pārsteidz ar atvērtu sirsnību un dziļi uzrunājošu intimitāti, bet poļa Karola Šimanovska Pirmais stīgu kvartets atmiņā iegulst ar Pirmā pasaules kara lausku groteskajiem impulsiem.

7. un 8. oktobrī sadarbībā ar Mākslas centru «Zuzeum» notiks neparasta koncertizstāde - «Samtaini zaļš». Mirklīgas, skaņu krāsās pierakstītas gleznas te mīsies ar jau audeklā zīmētiem ritmiem, Jāņa Ivanova vokālā lirika saspēlēsies ar Imanta Zemzara klavierminiatūrām, bet Latvijas Radio kora balsis - ar pianista Reiņa Zariņa vārdos netveramo skārumu. Rudens ainavu pēc Jāņa Ivanova atstātajiem skaņu/krāsu metiem bagātinās gaismu māksliniece Jūlija Bondarenko.

Rudens kamermūzikas festivāls noslēgsies 9. oktobrī Lielajā ģildē, kur «Sinfonietta Rīga» saspēlēsies ar Brēmenes Vācu kamerfilharmoniķu koncertmeistaru Florianu Dondereru, kurš ar alķīmisku precizitāti savā vijolspēlē apvieno pamatīgu iedziļināšanos un lidojošu vieglumu. Skanēs Jozefa Haidna uvertīra operai «Neapdzīvotā sala», Ferdinanda Rīsa Koncerts vijolei un orķestrim un Franča

Šūberta agrīnās daiļrades meistardarbs - «Traģiskā» simfonija.

Uzmanību!

Koncerta apmeklētājiem būs jāuzrāda sadarbspējīgs vakcinācijas vai Covid-19 izslimošanas sertifikāts, kā arī personu apliecinošs dokuments.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā