Runas ir, darbu maz – kā Saūda Arābijā sprieda par karu Ukrainā
Jau iepriekš bija panākta vienošanās, ka nekāds kopīgs paziņojums, kas rezumētu sarunu rezultātus, netiks izplatīts, ziņo AFP. Tāpat bija arī pēc Dānijas galvaspilsētā Kopenhāgenā jūnijā notikušās līdzīgas tikšanās, un iemesls tam ir saprotams - pasaulē ir gana daudz valstu, kuras labākajā gadījumā šis karš neinteresē (jo tas notiek tālu no šīm valstīm), bet sliktākajā gadījumā tās tiecas atbalstīt agresorvalsti Krieviju, visticamāk, cerot uz kaut kādām ekonomiskām un politiskām dividendēm no Kremļa puses.
Ukrainas rosinātās tikšanās mērķis bija skaidrs - panākt, lai Kijivu atbalsta ne tikai Rietumu pasaule, bet arī tā saucamie globālie dienvidi, raksta “Politico.eu”. Tā pašlaik politkorekti tiek dēvētas tās valstis, kuras iepriekš sauca par “trešās pasaules valstīm”. Tikpat skaidrs bija tas, ka kādu vienprātību panākt neizdosies. Jau tas vien, ka šajā pasākumā piedalījās Ķīnas delegācija, ir liels sasniegums. Taču, kā norāda AFP, nevajadzētu iedomāties, ka Ķīna pēkšņi ir mainījusi savu politisko kursu. Šīs valsts pārstāvju piedalīšanās sarunās ir skaidrojama ar to, ka Pekina ir ieinteresēta ekonomiskajā sadarbībā ar Saūda Arābiju, bet Rijādas varas iestādes šo vēlmi izmanto, lai spodrinātu savas spalvas un uzturētu iespaidu, ka Saūda Arābija var spēlēt arī globālu lomu pasaules ģeopolitiskajos rēbusos.
“Reuters” atgādina, ka gadiem ilgi Saūda Arābija uzskatīta par uzticamu ASV sabiedroto Tuvo Austrumu reģionā. Taču beidzamajos gados tā cenšas savā ārpolitikā orientēties arī uz citām pasaules lielvarām. Ar Krieviju Saūda Arābiju saista organizācijas OPEC+ ietvaros lemtās vienošanās par naftas cenām pasaulē, bet ar Ķīnu - aizvien lielāks šīs valsts kompāniju investīciju pieaugums. Varētu šķist - kādēļ gan Saūda Arābijai vajadzīga Ķīnas nauda, ja reiz naftas ieguve nodrošina pietiekamus ienākumus valsts budžetā? Taču Saūda Arābijas karaļnams mēdz lūkoties soli uz priekšu, skaidri apzinoties, ka reiz “naftas bums” beigsies. Turklāt atšķirībā no daudzām Āfrikas valstīm Saūda Arābija neriskē ar nokļūšanu ekonomiskajā atkarībā no Ķīnas.
Bet, atgriežoties pie Džidas tikšanās sausā atlikuma, nākas atzīt, ka īpašs progress nav novērojams. Visspilgtāk tas izpaužas Brazīlijas prezidenta padomnieka nacionālās drošības jautājumos Selsu Amorimas sacītajā. “Lai sarunām patiešām būtu jēga, tajās jāpiedalās visām [konfliktā iesaistītajām] pusēm. Lai gan Ukraina ir lielākā cietēja, ja mēs vēlamies mieru, šajā procesā jāiesaista arī Maskava,” viņš uzsvēris. Kā ne reizi vien uzsvēris Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, ar Krieviju nekādas sarunas nevar notikt līdz brīdim, kad tās bruņotie spēki pametuši visu okupēto Ukrainas teritoriju, ieskaitot 2014. gadā Krievijas anektēto Krimu. Savukārt Krievijas prezidents Vladimirs Putins ik pa laikam atgādina, ka Ukrainai esot jārēķinās ar “jauno teritoriālo realitāti”, kas nozīmē, ka no tām teritorijām, ko Maskavai iedevies iekarot, tā tik vienkārši neatteiksies.
Radiostacija “Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība” uzsver, ka sarunas Džidā nav bijušas iecerēta tā, lai pēkšņi atrisinātu šo militāro konfliktu. To galvenais mērķis bija vienoties par kopēju pieeju - kā izteicies Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, tas nozīmē atgriešanos pie “uz starptautiskiem noteikumiem balstītas pasaules kārtības”. Krievijai gan šis formulējums derdzas, jo tā labi saprot, ka tas ir atgādinājums par šīs valsts priekšteces PSRS sakāvi tā sauktajā Aukstajā karā.
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā
