Varšava veic apjomīgas investīcijas ātrgaitas tramvaja attīstībā

Polijas galvaspilsētā Varšavā būvē astoņus kilometrus garu ātrgaitas tramvaja līniju uz pilsētas mikrorajonu Vilanovu. Tā ir viena no lielākajām tramvaju investīcijām šīs valsts galvaspilsētā. Būvējot jauno tramvaja līniju, tiek izmantota "zaļo" sliežu tehnoloģija.
©Depositphotos.com

Ieguvumi no jaunās tramvaja līnijas

Tramvaja būvniecība uz Vilanovu (Wilanów) ir daļa no liela projekta, lai izveidotu tramvaja savienojumu starp Dworzec Zachodni un Vilanovas stacijām. Nākotnē šī līnija ļaus ceļot ar tramvaju no Varšavas rajona Wola caur Ochota un Mokotów uz Miasteczko Wilanów jeb Vilanovu. Šobrīd notiekošo tramvaja būvniecību uz Vilanovu plānots pabeigt 2024. gada pirmajā pusē, vēsta "muratorplus.pl".

Tramvaju operatori paziņojuši, ka astoņus kilometrus garā tramvaja maršruta brauciena laiks no Vilanovas līdz metro stacijai “Centrum” būs aptuveni 30 minūtes, līdz metro stacijai “Pole Mokotowskie” - apmēram 18 minūtes. Pašlaik sastrēgumstundās autovadītājiem, lai izbrauktu maršrutu Vilanova-“Centrum”, ir jārezervē apmēram 50 minūtes. Turklāt dzelzceļa transports var uzņemt vairāk pasažieru nekā autobusi, un tramvaju braucienu laiki ir paredzamāki.

Maršrutā plānoti divi atzari. Pirmais kursēs pa Gagarina ielu līdz Čerņakovska ielai. Šis ir atsevišķs projekts, ko uzņēmums "Varšavas tramvaji" īsteno kopā ar pašvaldības ūdens un kanalizācijas uzņēmumu. Līguma ietvaros, kas ietvers projektēšanas un būvniecības darbus, tiks izbūvēti sliežu ceļi aptuveni viena kilometra garumā.

Otrs būvniecības stadijā esošais atzars, aptuveni 800 metru garš, tiks izbūvēts gar Sv. Bonifācija ielu un vedīs līdz Stegnijas (Stegny) autobusu galapunktam.

Galvenais maršruts uz Vilanovu tiek būvēts pa Rzeczypospolitej avēniju, un maršruta pēdējais terminālis atradīsies netālu no Rzeczypospolitej avēnijas un Branickiego ielas krustojuma.

Izbūvējot tramvaja maršrutu uz Vilanovu, tiks izmantota "zaļo" sliežu ceļu tehnoloģija. Jaunā sliežu gultne tiks apstādīta ar sedumiem - augiem, kam raksturīga paaugstināta izturība pret augstu temperatūru un kuriem nav nepieciešama laistīšana. Pašlaik Varšavā ir 33 kilometri šādu "zaļo" trašu.

Pēc investora teiktā, tramvaja maršruts uz Vilanovu būs gatavs līdz 2024. gada vidum. Un līdz 2024. gada beigām ekspluatācijā tiks nodots pēdējais posms - maršruta atzars pa Sv. Bonifācija ielu.

Maršruta izbūvi līdzfinansē Eiropas Savienības infrastruktūras un vides darbības programma 2014.-2020. gadam. Projekta oficiālais nosaukums ir "Tramvaja maršruta izbūve uz Wilanów kopā ar ritošā sastāva un ar to saistītās infrastruktūras iegādi". Tā kopējās izmaksas ir viens miljards 190 miljoni Polijas zlotu (aptuveni 266 518 350 eiro), bet ES finansējums ir 555 miljoni Polijas zlotu (aptuveni 124 300 575 eiro).

Būvējot divus atzarus un rekonstruējot siltumtrasi, sastopas ar grūtībām

Pašlaik darbi notiek visā maršrutā. Tāpat paziņots, ka tiks sākta līnijas atzara būvniecība Sv. Bonifācija ielā, t.i., tramvajs uz Stegniju. Pēc Varšavas rātsnama teiktā, pēc šī atzara izbūves galvaspilsētas centru būs iespējams sasniegt 20 minūšu laikā. Tomēr būvdarbi saistīti ar zināmām grūtībām autovadītājiem un gājējiem, piemēram, pazūd gājēju tiltiņi pār Sobieskiego ielu.

Tramvajs uz Stegniju ir viens no diviem tramvaja atzariem maršrutā uz Vilanovu, kas pašlaik tiek būvēti (otrs ir tramvaja atzars Gagarina ielā). Šajā posmā tramvajs kursēs pa Sv. Bonifācija ielu, no autobusu galapunkta pie baznīcas un skolas līdz krustojumam ar Jana III Sobieskiego ielu, kur atzars savienosies ar galveno tramvaja maršrutu uz Vilanovu.

Izmantojot daļu no 56 miljonu Polijas zlotu (aptuveni 12 549 794,3 miljonu eiro) investīcijām, plānots izveidot tramvaja un autobusa galapunktus pašreizējā autobusa galapunkta vietā. Tiks izveidots aptuveni 800 metru garš zaļš sliežu ceļš, kas klāts ar sedumiem.

To izbūvēs starp ielas brauktuvēm, saglabājot esošo Sv. Bonifācija ielas šķērsgriezumu (automašīnu joslu skaits nemainīsies). Paredzēta arī veloceliņa izbūve pa Sv. Bonifācija ielu, kā arī iestādīt 40 jaunus kokus ar minimālo augstumu pieci metri, 1188 krūmus un 355 ziemcietes un ziedošus augus.

Atzara būvniecība uz Stegniju ir arī pozitīva ziņa citām pilsētas daļām. Ja nebūtu izbūvēts atzars Sv. Bonifācija ielā, jebkurš tramvaja bojājums, piemēram, netālu no Vilanovas, būtu bloķējis satiksmi visā maršrutā uz pilsētas centru. Pateicoties atzara esamībai, avārijas gadījumā būs iespējams uzturēt tramvaju satiksmi vismaz daļā maršruta.

Tramvajiem galapunktā būs divi sliežu ceļi ar platformām, tajā skaitā viena kopīga tramvajam un autobusam. Tādā veidā tiks izveidota ērta vieta, kur mainīt vilcienus. Autovadītāju rīcībā, tāpat kā iepriekš, būs viena josla katrā virzienā un divi sliežu ceļu krustojumi - Batumi ielas līmenī un galapunktā, informē Varšavas Sabiedriskā transporta pārvalde.

Strādnieki strādā arī pie maršruta atzara Gagarina ielā. Un pēc gada Pulawska ielā ir atgriezušies tramvaji - no šā gada 4. septembra šeit ir trīs līnijas (4., 10., 18.) no iepriekšējām piecām. Divu iepriekš šeit esošo līniju trūkums ir saistīts ar gatavošanos satiksmes organizācijas ieviešanai pēc maršruta atvēršanas uz Vilanovu. Divas līnijas (vēl nav zināms, kuras no tām) tiks novirzītas uz jauno maršrutu.

25. septembrī pilsēta izsludināja konkursu par prioritātes ieviešanu tramvajiem Pulawska ielā, lai tie varētu kursēt ātrāk. Pateicoties prioritātei, tramvajiem būs "zaļais vilnis" un tie varēs ātrāk šķērsot krustojumus. Konkurss izsludināts 9. oktobrī, un būvuzņēmējam būs 22 nedēļas laika.

Tāpat augusta beigās tika pabeigta vairāk nekā piecu kilometru siltumvada rekonstrukcija, kas atrodas zem topošā tramvaja maršruta. Tas ir svarīgs solis, jo bez šīs rekonstrukcijas nebija iespējams veikt dažus turpmākos darbus. 31. augustā šis grūtais uzdevums tika pabeigts. Saskaņā ar uzņēmuma "Varšavas tramvaji" teikto, "tā bija lielākā šāda veida celtniecības operācija pilsētas vēsturē".

Tajā pašā laikā tika atsākta tramvaja maršruta būvniecība uz Vilanovu. Šā gada augustā tiesa lika apturēt darbus 500 metru posmā kanalizācijas sistēmas dēļ, kas atrodas zem vietas, kur pāri ies tramvaja sliedes, un kuras īpašumtiesības ir tiesas strīda priekšmets starp attīstītāju "Polnord" un pilsētu. Tomēr septembra vidū "Varšavas tramvajiem" izdevās vienoties ar "Polnord" un būvdarbi varēja sākties no jauna.

"Polnord" un "Varšavas tramvaji" ir panākuši vienošanos novērst sadursmes starp lietusūdens kanalizācijas iekārtām un izbūvējamo tramvaja maršrutu. Puses ir efektīvi vienojušās par sīki izstrādātiem nosacījumiem dažu šā tīkla aprīkojuma pārvietošanai, kas ļauj darbuzņēmējam "Budimex" atsākt būvniecību, ziņo "muratorplus.pl".

Katru dienu jaunās tramvaja trases būvniecībā ir iesaistīti aptuveni 500 strādnieku un 200 dažādu veidu mašīnas (70 ekskavatori, gandrīz 90 kravas automašīnas, 11 celtņi, veltņi, urbšanas iekārtas utt.). Dažos posmos darbi tiek veikti pat naktī (Sobieskiego un Nałęczowska iela). Viens no lielākajiem izaicinājumiem bija centralizētās siltumapgādes tīkla rekonstrukcija visā nākamā maršruta garumā, kas bija jāpabeidz, pirms varēja uzlikt sliedes. Pateicoties rekonstrukcijai, ja nākotnē notiks kāds siltumtīkla bojājums, tā novēršana neapturēs tramvaja satiksmi.

Varšavā tramvaji brauc pa "zaļajām" sliedēm

Varšavā tramvaji arvien vairāk kursē pa sliedēm, kuru starpā nav betona, bet tās ir zaļas un "dzīvas". Polijas galvaspilsētā jau ir 33 kilometri zaļo sliežu ceļu, kas apstādīti ar augiem, kurus sauc par sedumiem, un tiek plānots izveidot arvien vairāk "zaļo" tramvaja sliežu ceļu.

"Zaļo" tramvaja sliežu vēsture aizsākās 1905. gadā, kad Berlīnē parādījās pirmās šādas sliedes. Polijā tās ieviestas tikai 2000. gadā Krakovā, Bronowice ielā. Tomēr 21. gadsimta otrā desmitgade ievērojami palielinājusi šī risinājuma popularitāti, un šodien pilsētas savā starpā konkurē ar sliežu zaļināšanu.

"Zaļās" sliedes ir ne tikai estētiskas, bet tas ir arī konkrēta ekoloģiskā efekta jautājums. Tādējādi tiek samazināts tramvaja radīto skaņu līmenis, filtrētas izplūdes gāzes un pazemināta temperatūra sliežu tiešā tuvumā - augsne, uz kuras aug zāle, absorbē mitrumu. Turklāt šādas "zaļās" trases, kas apstādītas ar izturīgiem un ūdeni aizturošiem sedumiem, uzlabo pilsētas vizuālās īpašības, skaidro Varšavas pašvaldība.

"Zaļās" tramvaja sliedes, kas kādreiz galvenokārt bija zālainas, tagad lielākoties ir klātas ar sedumiem, kas ir ideāli augi šim nolūkam - izturīgi pret sausumu un parasti neprasa laistīšanu pilsētas apstākļos. Šo priekšrocību dēļ sedumi Polijas galvaspilsētā kļūst arvien izplatītāki ne tikai ap tramvaja sliedēm, bet arī zaļajās autobusu pieturās, kādu Varšavā ir jau 50.

Sedumi ir pilsētas apstākļiem paredzēti augi. Tie pozitīvi ietekmē gaisa kvalitāti - samazina putekļu daudzumu pieturvietu teritorijā par aptuveni 15-20 procentiem un absorbē 7,3 kg ogļskābās gāzes gadā. Karstās dienās tie pazemina temperatūru zem nojumes par 3-5 grādiem pēc Celsija. Lietus laikā tie uzglabā līdz 150 litriem ūdens, kas veicina lietus ūdens aizturi. Pateicoties ilgajam ziedēšanas periodam, tie piesaista arī kukaiņus, uzsver Varšavas pašvaldības amatpersonas.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā