Koalīcija nevienojas par kopēju Satversmes tiesas tiesneša kandidātu

Drīz pēc tam, kad kļuva zināms, ka Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele kļūs par Eiropas Savienības tiesas (EST) tiesnesi un tiesā atbrīvosies viena tiesneša vieta, par vienu no ticamākajiem kandidātiem uz to neoficiāli tika uzskatīta “Jauno Vienotību” pārstāvošā Saeimas priekšsēdētājas vietniece Inese Lībiņa-Egnere.

Šķēršļus neredz

Viņas kandidatūras atbalstītāji atgādina par politiķes, kas ieguvusi tiesību zinātņu doktora grādu, ilgstošo pieredzi Saeimas Juridiskajā komisijā un strādājot Valsts prezidenta Valda Zatlera administrācijā par juridisko padomnieku. Pati I. Lībiņa-Egnere par šādu iespēju runāja izvairīgi: viņa apsvērtu iespēju kandidēt uz šo amatu tad, ja tiktu tam uzrunāta.

Tikmēr skeptiskākie prāti norādījuši, ka aktīvai politiķei laikā, kad Satversmes tiesai jāvērtē, piemēram, pašas I. Lībiņas-Egneres atbalstītās administratīvi teritoriālās reformas atbilstība Satversmei, no Saeimas deputāta krēsla pārsēsties uzreiz tiesneša sēdeklī nebūtu ētiski.

Šādu nostāju gan neatbalsta Valsts prezidents Egils Levits, kura atbrīvoto vakanci EST aizpildīs I. Ziemele. Viņš norāda, ka līdzīga prakse ir arī citās Eiropas Savienības valstīs, piemēram, Vācijā, un tas, ka cilvēks bijis aktīvs politikā, nedrīkstētu traucēt viņam veidot savu karjeru citur.

Vai “Jaunā Vienotība” patiešām virzīs I. Lībiņas-Egneres kandidatūru, par to partija savas Saeimas frakcijas sēdē spriedīs šodien. Neoficiāla informācija liecina, ka “Jaunā Vienotība” I. Lībiņas-Egneres atbalstam vēlas savākt vairāk nekā likumā noteikto desmit parakstu minimumu - lai labāk izskatās. Taču iespējams, ka organizācija atmetīs savu ieceri un savu kandidātu vispār nevirzīs, jo viens no koalīcijas partneriem - “Attīstībai/Par!” ‒ I. Lībiņu-Egneri neatbalstīs.

Trūkst advokatūras

“Attīstībai/Par!” Saeimas frakcijas vadītājs Daniels Pavļuts Neatkarīgajai pastāstīja, ka politiskais spēks uz Satversmes tiesu virzīs zvērinātu advokāti Inesi Nikuļcevu. Viņa ir specializējusies tieši konstitucionālajās tiesībās un Satversmes tiesā pārstāvējusi gan likumdevēju, gan sabiedrības pārstāvjus, kas apstrīdējuši pieņemtos likumus. Advokāte bijusi arī valsts sekretāre Tieslietu ministrijā.

Vēl viens arguments par labu I. Nikuļcevai esot tāds, ka viņa nepārstāv ne tiesnešus, ne valsts pārvaldi.

“Satversmes tiesā dominē divas grupas - tiesneši un valsts institūciju cilvēki, piemēram, Kusiņš [bijušais Saeimas Juridiskā biroja vadītājs], bet nav pārstāvēta advokatūra,”

atgādina D. Pavļuts.

I. Nikuļcevas kandidatūras parādīšanās dažos koalīcijas pārstāvjos gan izraisījusi neapmierinātību un neizpratni, jo advokāte dažos gadījumos, piemēram, lietā par mācību valodu privātajās augstskolās, pārstāvējusi opozīcijā esošās “Saskaņas” intereses. Daži uzskata, ka šāda izvēle liecina, ka “Attīstībai/Par!” aizvien vairāk sliecas uz politiskā spektra kreiso pusi.

I. Lībiņa-Egnere un I. Nikuļceva nav vienīgie kandidāti. Savu pieteiks arī opozīcijā esošā Zaļo un zemnieku savienība. Tā par atbilstošāko kandidātu uzskata 13. Saeimas vēlēšanās no ZZS saraksta kandidējušo Gunāru Kūtri, kas Satversmes tiesu vadīja laikā no 2007. līdz 2014. gadam. Tiesu viņš pameta, jo viņam beidzās maksimālais desmit gadu termiņš Satversmes tiesneša amatā.

Vēlēs vadītāju

Nav izslēgts, ka arī Nacionālā apvienība virzīs savu kandidātu. Organizācijas līderis Raivis Dzintars, jautāts, vai apvienība ir gatava atbalstīt I. Lībiņas-Egneres kandidatūru, atteica, ka par to vēl tiek domāts. “Ir jāsaprot, vai var būt labākas kandidatūras vai ir tikai viens kandidāts. Mēs kandidātus apspriežam gan savā starpā, gan ar partneriem,” saka R. Dzintars.

ST ir septiņi tiesneši, un saskaņā ar ST likumu tiesnešus amatā apstiprina Saeima. Trīs Satversmes tiesas tiesnešus apstiprina pēc ne mazāk kā desmit Saeimas deputātu priekšlikuma, divus ‒ pēc Ministru kabineta priekšlikuma un vēl divus ‒ pēc Augstākās tiesas plēnuma priekšlikuma. Augstākās tiesas plēnums izraugās Satversmes tiesas tiesneša amata kandidātus no Latvijas tiesnešu vidus.

Savukārt uz EST devušās I. Ziemeles pēctecis tiks vēlēts 14. oktobrī. Tiesas priekšsēdētāja amata kandidāti tiks izvirzīti sēdes laikā, un vēlēšanas notiks atklātā tiesas sēdē. Tiesas priekšsēdētāju uz trim gadiem no sava vidus ievēlēs ST tiesneši, aizklāti balsojot, ar visa tiesnešu sastāva absolūto balsu vairākumu.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā