Ārpolitikas debatēs saduras konservatīvās un liberālās vērtības

“Vēlme ierobežot tiesu neatkarību vai indivīdu brīvības dažreiz tiek pamatota ar vairākuma gribu, bet divdesmitā gadsimta vēsture ir pilna ar piemēriem, kas pierāda, ka arī vairākums mēdz kļūdīties. Kad demokrātisko institūciju drupināšana un konstitūcijas labošana, vadoties no šībrīža politiskām cīņām, ir sākusies, procesu ir grūti apturēt. Mūsu pienākums ir rūpēties, lai tas nenotiek. Arī vairākums mēdz kļūdīties,” ikgadējās Saeimas ārpolitikas debatēs pauda “Attīstībai/Par!” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Marija Golubeva.

Šādu viedokli politiķe pauda, runājot par iekšpolitiskajām norisēm Ungārijā, Polijā, kā arī Krievijā un Baltkrievijā, kur, atsaucoties uz vairākuma vēlmēm, tiek drupināti demokrātijas pamati - līdzsvars starp varas atzariem, tiesu neatkarība un indivīda brīvība.

Prognozējami, bet pretēju viedokli savā ārpolitikas debašu runā iepina Jaunās konservatīvās partijas, kas ļoti cenšas vairot savu ietekmi Krišjāņa Kariņa valdībā, pārstāve Linda Medne.

“[..] ir nepieciešama Eiropas vienotība vērtību ziņā, un te parādās problēma, kas pēdējos gados ir kļuvusi sevišķi spilgta. Proti, Eiropas kreisi liberāli politiskās domas pārstāvji paaugstina savu skatījumu kā vienīgo pareizo, definējot, kas ir eiropeiskās vērtības, un izslēdzot no tām konservatīvu skatījumu uz ģimeni un citiem sabiedrībai svarīgiem jautājumiem.

Mēs aicinām izrādīt toleranci pret konservatīvām vērtībām, kurām nav nekāda sakara ar autoritārismu un populismu un kuras ir svarīgas lielam skaitam eiropiešu. Valstīm, kurās konservatīvais skatījums ir sabiedrības vairākuma atbalstīts, nevajadzētu tikt atstumtām Eiropas politiskās dzīves nomalē.

Šāda nostāja, kas monopolizē tiesības definēt, kas ir eiropeisks, un ignorē lielu skaitu Eiropas pilsoņu viedokli, var novest nevis pie Eiropas vienotības, bet - šķelšanas. Jaunie konservatīvie iestājas par Eiropas Savienību kā nācijvalstu savienību un neatbalsta virzību uz nāciju dažādības nonivelēšanu. Šādi domā lielākā daļa Latvijas pilsoņu, un tam ir jābūt redzamam arī Latvijas ārpolitikā,” pauda L. Medne.

Saudzīgāk, taču tikpat nepārprotami konservatīvās vērtības un to aizstāvjus nenodot liberāli verbālajai linča tiesai aicināja Nacionālās apvienības, kas ir vienādās domās par Satversmes grozījumiem un Stambulas konvenciju ar konservatīvajiem, pārstāvis Jānis Dombrava.

“Pasaule cenšas apturēt vīrusa izplatību, bet īstais karš notiek cilvēku prātos. Pateicoties jaunajiem apstākļiem, šobrīd bailes, dusmas un naids gūst uzvaru. Tik vienkāršai un ierastai lietai kā atšķirīgs viedoklis kļūstot par iemeslu, lai otru uzskatītu par savu ienaidnieku. Bet tieši šī polarizācija, dalīšanās ciltīs, ir īstais ienaidnieks, pret kuru būtu jācīnās, lai novērstu karus un upurus fiziskā līmenī,” uz iecietību pret atšķirīgiem viedokļiem aicināja politiķis.

Ideoloģiskas atšķirības bija tikai viens no jautājumiem, kas tika aizskarti ārpolitikas debatēs.

Tā ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs norādīja, ka viens no galvenajiem jautājumiem starptautiskajās attiecībās šodien ir cīņa par vērtībām un ietekmi digitālajā pasaulē.

Viņš uzsvēra, ka pandēmijas apstākļos maldinošas un viltus ziņas un naida runa izplatās ātrāk nekā vīruss. Savukārt reālajā pasaulē tas rada arvien lielāku sabiedrības un starptautiskās kārtības destabilizācijas, vardarbības un karu riskus.

“Dezinformācija ir ilgtermiņa drauds demokrātijai un sabiedrības veselībai, tādēļ gan nacionālo valstu, gan starptautisko institūciju līmenī ir jāvelta spēki mērķtiecīgai dezinformācijas apkarošanai. Tai ir jābūt katras demokrātiskas valsts digitālās politikas prioritātei šajā jomā,” akcentēja ministrs.

Savukārt premjerministrs Krišjānis Kariņš atgādināja par dalības Eiropas Savienībā pozitīvajām blaknēm globālajā cīniņā ar Covid-19 sērgu.

Premjers ir pārliecināts, ka bez kopējas Eiropas Savienības rīcības Latvija kā maza valsts, visticamāk, vēl ilgi gaidītu vakcīnas pret Covid-19.

Vairākkārt tika arī atgādināts, ka šajās dienās Latvija atzīmē “de iure” simtgadi. “Domāju, ka ir vietā mums visiem mirkli padomāt un pateikties tiem cilvēkiem, sākot ar Zigfrīdu Annu Meierovicu, un visam tā laika ārlietu dienestam par savu pašaizliedzīgo darbu,” pauda premjers, vienlaikus pateicoties visiem pašreizējiem diplomātiem, kuri ļoti sarežģītos pandēmijas apstākļos veic ļoti nozīmīgu darbu - īpaši pavasara posmā, kad bija jāorganizē repatriācijas reisi vairākiem tūkstošiem Latvijas valstspiederīgo.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā