Sabiedrotos Nacionālā apvienība neguva nekompetences dēļ

Taču nule pieredzēts izņēmums - konservatīvie Nacionālo apvienību tās krusta karā pret premjerministru Krišjāni Kariņu pameta vienu. Pastāv uzskats, ka konservatīvie šādi rīkojušies pieredzes trūkuma dēļ vai, pateicoties premjeram par maigu reakciju pret jaunizcepto konservatīvo labklājības ministru.

Neatkarīgā jau vēstīja, ka Nacionālo apvienību sadusmoja fakts, ka premjerministrs Krišjānis Kariņš, nekonsultējoties ar koalīcijas partneriem vai Saeimu kopumā līdz ar citu 16 Eiropas Savienības dalībvalstu līderiem parakstīja paziņojumu saistībā ar Ungārijā pieņemto likumu, kuru Eiropas Komisija uzskata par lesbiešu, geju, biseksuāļu, transseksuāļu un citu seksualitāšu kopienas tiesības aizskarošu.

Nacionālā apvienība izsauca premjeru uz tepiķa Saeimas frakcijas un partijas valdes kopsēdē, pēc kuras izplatīja paziņojumu, ka distancējas no šī dokumenta un uzskata, ka premjers rīkojies bezatbildīgi un vienpersoniski.

Jautājumu Nacionālā apvienība aktualizēja arī koalīcijas sanāksmē, taču iepriekš LGBT un tradicionālo ģimeņu jautājumā līdzīgi domājošās Jaunās konservatīvās partijas atbalsts gūts netika.

“Jā, tā šķiet, ka

vajadzētu būt līdzīgam vektoram, bet varu teikt, ka koalīcijas sēdē, kur aktualizējām jautājumu, no konservatīvās partijas drīzāk bija vēlme ātrāk šo jautājumu slēgt un iet uz priekšu.

Ka būtu bijis atbalsts, galīgi nevarētu runāt,” saka Nacionālās apvienības valdes loceklis Jānis Dombrava.

Smalks aprēķins vai pieredzes trūkums

Rīgas Stradiņa universitātes politikas zinātnes docētāja Lelde Metla-Rozentāle pieļauj, ka konkrētajā jautājumā Jaunā konservatīvā partija nedaudz mīkstināja savu pozīciju, lai šādā savdabīgā veidā pateiktos premjerministram par iecietīgo attieksmi pret konservatīvos pārstāvošo Gati Eglīti, kas īsi pēc stāšanās labklājības ministra amatā sociālajos tīklos paziņoja, ka Eiropas finansējumu iegūs tikai pašvaldības, kuras vada koalīcijas partiju pārstāvji. Toreiz G. Eglītis tika sveikā ar grūti pamanāmu pirksta pakratīšanu vien savā virzienā.

“Kariņa kungs mierīgi reaģēja uz Eglīša kunga ne tik apdomīgajiem paziņojumiem, varbūt, tā ir pateicība. Tā ir normāla koleģiāla reakcija, vienreiz viens kļūdījās, tagad Kariņš, iespējams. Ja toreiz Kariņš pasaudzēja JKP, sakot, ka kļūdīties var visi, šeit, iespējams, JKP pasaudzēja Kariņu,” saka eksperte.

Politologs Filips Rajevskis, savukārt, uzskata, ka JKP laikus nojautusi, ka no šī konflikta, daļēji pateicoties arī Valsts prezidenta protekcijai, pieredzes un iemaņu trūkuma dēļ būs grūti izsprukt sausām kājām, tādēļ tajā nav iesaistījusies.

Savukārt konfliktā neiesaistītais opozicionārs, “Saskaņas” līderis Jānis Urbanovičs uzskata, ka šis bijis pārlieku niecīgs konfliktiņš, lai šķietami līdzīgi domājošā Nacionālā apvienība un Jaunā konservatīvā partija spētu izveidot premjeru nogāzt spējīgi savienību.

“Tikai kopīgs ienaidnieks var kādreiz salikt kopā JKP un Nacionālās apvienības pūliņus un Kariņš kā ienaidnieks bija par vāju, lai viņi vienotos. Abi laimīgi - vieniem (Nacionālajai apvienībai) ir uzbrauciens ar klupienu, otriem (JKP) prieks par pirmo klupienu,”

saka pieredzējušais opozicionārs.

Bez emocijām

J. Dombrava gan neuzskata, ka Nacionālā apvienība ar šo pusizdevušos “uzbraucienu” būtu palikusi zaudētāja pozīcijā. “Drīzāk valsts kā tāda palikusi jaņos, pamatīgi sabojājot attiecības ar valstīm, kas lielā mērā palīdz nodrošināt mūsu valsts aizsardzību. Piemēram, ar Ungāriju, kas regulāri sūtījusi lidmašīnas uz Latviju,” saka politiķis un vienlaikus uzsver, ka ārpolitikā attiecības ar vienu neapdomīgu soli sabojāt neatgriezeniski ir grūti.

Nacionālā apvienība arī uzskata, ka pašlaik šis jautājums ir izsmelts un vairs nav aktuāls, ja vien premjers atkārtoti nerīkosies, nesaskaņojot savus darbus ar koalīcijas partneriem.

Savukārt Jaunās konservatīvās partijas valdes loceklis Krišjānis Feldmans, saglabājot partijai raksturīgo nostāju LGBT jautājumos, norāda, ka Nacionālā apvienība paužot nosodījumu Ministru prezidentam, rīkojusies pārsteidzīgi. Un tieši tādēļ nav guvusi Jaunās konservatīvās partijas atbalstu.

“Kad parādījās informācija, ka premjers kā “Vienotības” politiķis, kas nekad nav slēpis īpatnējo izpratni par dažādiem vērtību jautājumiem, parakstīja šo vēstuli, mēs iepazināmies, savācām informāciju, mēģinājām saprast, vai viņš to dara kā “Vienotības” politiķis vai tas ir kaut kas, ko viņš ir darījis potenciāli prettiesiski kā valdības vadītājs, kā amatpersona - valsts vai koalīcijas vārdā. Izpētot noskaidrojās, ka šī vēstule ir nevienam juridiski nesaistošs - nosauksim to par emocionāli politisku papīru - un Kariņš kā “Vienotības” politiķis ir to parakstījis,”

saka K. Feldmans.

Viņš arī uzsver, ka līdzīgi Nacionālajai apvienībai, arī Jaunā konservatīvā partija ļoti vēlētos, lai nākotnē premjerministrs spētu atdalīt amatpersonai veicamos pienākumus - reprezentēt valsti - no saviem personiskajiem politiskajiem uzskatiem.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā