Nacionālā apvienība restitūcijas jautājumā palikusi viena

Ar pārliecinošu vairākumu likumprojektu, kas paredz 40 miljonu eiro kompensācijas izmaksāšanu ebreju kopienai, Saeima ceturtdien ne tikai nodeva izskatīšanai komisijām, bet arī apstiprināja pirmajā lasījumā. Nacionālās apvienības, kas ir vienīgais šo likumprojektu neatbalstošais politiskais spēks, mierinājumam vien tika ievērojami pagarināts priekšlikumu iesniegšanai paredzētais laiks.
01.10.2021. Jānis Lasmanis
 
©Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Debates par likumprojektu atgādināja tādu jautājumu izskatīšanu, par kuriem iebildumi ir tikai opozīcijai. Proti, lai nelietderīgi neievilktu Saeimas sēdes laiku, debatēs likumprojekta atbalstītāji praktiski nepiedalījās. Vienīgais pārstāvis no šī flanga bija Jauno konservatīvo partiju pārstāvošais Jānis Butāns. Viņš skaidroja likumprojekta mērķi un pieņēma, ka likumprojekta pretinieki varētu satraukties, ka ebreju kopienai atvēlētie līdzekļi, kas tiks izmaksāti vairāku gadu laikā, tiks izsaimniekoti vai pat nozagti.

“Varbūt kāds vēl domā kā deviņdesmitajos gados, domā, ka kaut ko nozags. Es tā vairs nedomāju. Ir pagājis laiks, ir pagājis laiks, un mēs esam mainījušies,” teica deputāts, kas daudzu tautas priekšstāvju sejās atvēra smaidu.

Draud ar naudas atmazgātājiem

Ļoti nopietni pie savām runām cerībā pārliecināt svārstīgākos kolēģus bija piestrādājuši Nacionālās apvienības pārstāvji. Jānis Dombrava bija izpētījis, kāda ir tā ebreju kopienas organizācija, kurai tiks uzticēta nodokļu maksātāju naudas tērēšana.

“Naudu ir paredzēts piešķirt personām, ko, starp citu, Amerikas Savienotās Valstis arī atzina par līdzdalībniekiem naudas atmazgāšanā. Naudas atmazgāšanā, pret ko mūsu premjerministrs asi cīnījās pirms dažiem gadiem, arī finanšu ministrs,”

norādīdams uz bijušajiem “AB bankas” vadošajiem darbiniekiem, kas ir aktīvi kopienas locekļi, teica deputāts.

Savukārt Aleksandrs Kiršteins (attēlā) norādīja uz to, ka Latvijas ebreju kopienu pēc diviem pasaules kariem lielākoties veido no Padomju Savienības iebraukušie ebreji, kuriem, pēc deputāta domām, nav nekādu tiesību uz kompensāciju.

Deputāts arī atgādināja, ka Latvijas valsts kopš tās neatkarības atgūšanas ir atbalstījusi ebreju kopienu un atdevusi tai daudzus īpašumus, kā arī finansējusi dažādas aktivitātes.

“Kopienas pārstāvji nespēja atbildēt uz jautājumu, cik pa 30 gadiem valsts izmaksājusi ebreju kopienai, cik Vācija ir samaksājusi jau par šiem īpašumiem, vai var par vienu un to pašu īpašumu saņemt, piemēram, divas kompensācijas, ja otrā gadījumā kompensāciju nosauc par labas gribas aktu. Šo atbildi mēs nesaņēmām,” teica A. Kiršteins.

Ko īsti solījām ASV ebrejiem?

Starp svārstīgajiem deputātiem, kas likumprojekta izskatīšanas gaitā varētu mainīt savu pozīciju, bet pirmajā lasījumā to atbalstīja, ir pie frakcijām nepiederošais Didzis Šmits.

Viņš atgādināja, ka ceļā uz iestāšanos NATO valsts vadītāji un diplomātiskais korpuss mūsu stratēģiskajam partnerim - ASV - un tajā ietekmīgajai ebreju kopienai apmaiņā pret uzņemšanu aliansē daudz ko apsolījuši. Deputāts pauda cerību, ka pirms likumprojekta apstiprināšanas otrajā lasījumā kāda kompetenta amatpersona pastāstīs, kas tieši ir solīts un ka gājis ar solījumu pildīšanu.

“Es gribu līdz šim otrajam lasījumam, un es ceru, ka arī jūs visi vēlaties, dzirdēt no Latvijas valdības slēgtu vai atklātu ziņojumu par visiem mūsu solījumiem, par šo vēsturi 20 gadu garumā. Tikai tad mēs varam objektīvi lemt,” teica D. Šmits.

Šīs runas nekādi neietekmēja balsojuma rezultātu. Pārliecinošs visu Saeimā pārstāvēto partiju vairākums balsoja par likumprojekta tālāku virzību. Pret balsoja vien Nacionālā apvienība un trīs pie frakcijām nepiederoši deputāti. Tiesa, seši deputāti balsojumā nepiedalījās. To skaitā Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, kas sava amata dēļ visticamāk nedrīkstēja atbalstīt partijas biedrus Nacionālajā apvienībā.