Mārupes pašvaldība: Esam ceļā uz mūsdienīgu novadu visās jomās

Neatkarīgā sarunājas ar Mārupes novada domes izpilddirektoru Kristapu Loču.
19.06.2020. DSDaiga Stokenberga
 
NO NELIELIEM IETAUPĪJUMIEM veidojas ievērojamas summas, ko varam novirzīt citu projektu attīstībai, spriež Kristaps Ločs ©Ģirts Ozoliņš/F64

Tikko Saeimā ir pieņemts jaunais likums par teritoriālo reformu. Kas mainīsies Mārupē?

Saeima ir lēmusi, ka Mārupes novads apvienojas ar Babītes novadu un kā administratīvais centrs noteikta Mārupe. Piebildīšu, ka Mārupes ciemam šīs reformas ietvaros tiek noteikts pilsētas statuss. Pirms dokumentu pieņemšanas Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija lūdza sniegt domes viedokli par pilsētas statusa noteikšanu Mārupes ciemam, taču Mārupes novada deputāti, veicot nelielu iedzīvotāju aptauju un sociālo analīzi, lēma pret šī statusa piešķiršanu. Neskatoties uz to, mēs turpmāk būsim pilsēta.

Kāpēc netika ņemts vērā deputātu lēmums?

Situācija ir interesanta, jo Ministru kabineta noteikumi nosaka: ja ciemā ir vairāk nekā 5000 iedzīvotāju, tad ar pašvaldības iniciatīvu ciemam var noteikt pilsētas statusu. Šoreiz ir savādāk - dome bija pret, bet par pilsētas statusu ar Saeimas administratīvi teritoriālās reformas komisijas ieteikumu nolēma Saeima. Mēs neesam vienīgie ‒ tagad visiem ciemiem, kuros iedzīvotāju skaits ir lielāks 5000, tiek piešķirts pilsētas statuss.

Kāpēc jums nepatīk būt pilsētai? Tas taču skan lepni?

Pilsētu teritorijās dažādās jomās ir savādāki noteikumi nekā ciemu teritorijām. Manuprāt, visvairāk iedzīvotāji izjutīs nekustamā īpašuma nodokļa pieaugumu. Tāpat nepieciešami arī citi plānošanas dokumenti un jāizstrādā būvniecības noteikumi. Ļoti būtisks aspekts ir piederības sajūta - mums ciemiem nav izteiktu robežu - neviens nevar īsti noteikt, kur, piemēram, sākas Vētras un beidzas Tīraine. Arī Mārupes ciemam nav izteiktu robežu. Daudzus gadus esam veltījuši, lai visa novada iedzīvotāju justos piederīgi Mārupes novadam, nešķirojot tos pa ciemiem. Tagad tiek pretnostatīti pilsētnieki pret ciemu un lauku teritoriju iedzīvotājiem. Bažījamies, kā to uztvers novada iedzīvotāji.

Vai ir noteiktas Mārupes pilsētas robežas?

Pagaidām ne - mums ir iedots pārejas laiks, lai veiktu rūpīgu analīzi un izvērtētu ilgtermiņa ieguvumus un zaudējumus, ja konkrētā teritorija tiks iekļauta pilsētas robežās. To nevar vienkārši uz papīra uzzīmēt - ir jābūt skaidram mērķim un pamatojumam.

Mārupes novadam tiek pievienots Babītes novads. Vai esat uzsākuši apvienošanās procedūras?

Bijām nogaidošā situācijā, un sarunu procedūra nav uzsākta. Kopumā mūsu starpnovadu attiecības ir labas. Mēģināsim darīt tā, lai arī lielā novada teritorija vienmērīgi attīstītos. Gan Babītes novadā, gan Mārupē ir savas attīstības stratēģijas un sasniedzamie mērķi - jāliek viss kopā un jāskatās, kā visefektīvāk saimniekot. Noteikti būs diskusijas, bet domāju, ka vienosimies.

Mārupes novads ir viens no visstraujāk augošajiem novadiem, kas pati par sevi ir ļoti laba ziņa, taču pašvaldībai ar infrastruktūru ir jāspēj tik līdzi. Kā tas izdodas?

Tieši tā, mums ir jāspēj ātri realizēt projektus, kas nepieciešami iedzīvotāju ikdienā. Ik gadu novada iedzīvotāju skaits pieaug par nepilnu tūkstoti - vidēji ik dienu piedzimst viens mārupietis un novadā deklarējas kāda ģimene. Šobrīd Mārupes novadā ir nedaudz vairāk nekā 23 tūkstoši iedzīvotāju ar vidējo vecumu 33,2 gadi. Tādējādi mēs esam gados jaunākais novads Latvijā. Viss iepriekš minētais nozīmē to, ka mums ir nepieciešami jauni bērnudārzi un jaunas skolas. Liela daļa pašvaldības budžeta tiek novirzīta ne tikai izglītības iestāžu darba nodrošināšanai, bet arī infrastruktūras attīstībai. Pagājušajā gadā atklājām Mārupes valsts ģimnāzijai jaunu piebūvi, savukārt šogad īstenojam vērienīgu skolas siltināšanas projektu, kas ļaus samazināt ēkas siltumenerģijas patēriņu un paaugstinās energoefektivitāti, vienlaikus nodrošinot skolas telpās komfortablu un konstantu temperatūru.

Šī gada viens no lielākajiem investīciju projektiem ir Mārupes pamatskolas jaunā korpusa būvniecība. Pēc būvniecības pabeigšanas, kas plānota šā gada novembrī, skola varēs uzņemt divas reizes vairāk bērnu, sasniedzot 1200 audzēkņu. Vairāk nekā 10 miljonus vērtā projekta ietvaros pārbūvēsim arī skolas sporta laukumu. Piebildīšu, ka projektu realizējam par pašvaldības budžeta līdzekļiem, ņemot Valsts kases aizņēmumu.

Esam raduši domāt, ka Mārupe vairāk ir tāds kā Rīgas guļamrajons, taču dati saka ko citu - darba vietu skaits ir lielāks par iedzīvotāju skaitu.

Mārupes novads nebūt nav tikai guļamvagons, kā to pieņemts uzskatīt, jo šeit ir ļoti attīstīta uzņēmējdarbība - darba vietu skaits sasniedz jau 24 tūkstošus, kas ir vairāk nekā visi novada iedzīvotāji kopā. Pagājušā gadā veiktais „Luminor” bankas pētījums parādīja, ka eksporta ziņā uz vienu iedzīvotāju esam visaugstvērtīgākais novads Latvijā. Šādai attīstībai ir vairāki priekšnoteikumi, protams, svarīga ir ģeogrāfiskās atrašanās vieta un lidostas klātbūtne, bet svarīga ir arī pašvaldības attieksme un centieni, kas uzlabo uzņēmējdarbības vidi un pievilina arvien jaunus uzņēmumus. Viens no piemēriem: 2018. gada nogalē netālu no lidostas praktiski no jauna uzbūvējām vienu ceļu. Jau pēc pusgada sāka tapt loģistikas parks, ko drīzumā nodos ekspluatācijā, un tas saistās ar vairākiem simtiem jaunu darba vietu.

Mārupe ir spējusi atrast zelta vidusceļu - attīstīt rūpniecību, loģistiku un citas uzņēmējdarbības jomas, saglabājot veselīgu un nesteidzīgu dzīves vidi.

Plānojot apbūves teritorijas, ļoti lielu uzmanību veltām tam, lai iedzīvotāji nejustu uzņēmējdarbību, savukārt uzņēmējiem lai netraucētu attīstīt iedzīvotāju vēlmes un vajadzības. Attīstot dzīvojamos rajonus, sakārtojot infrastruktūru, domājot ne tikai par funkcionalitāti, bet arī estētisku un pievilcīgu vidi, vienlaikus domājam par mūsdienu tehnoloģisko risinājumu ieviešanu pilsētas pārvaldībā un infrastruktūrā. Esam sākuši strādāt pie ģeogrāfiskās informācijas sistēmas izveides (GIS). Pagaidām to vairāk izmantojam pašvaldības darbības nodrošināšanā, bet plānots izveidot arī atvērto datu krātuvi, kura būs brīvi pieejama iedzīvotājiem, uzņēmējiem, attīstītājiem. Vienā platformā tiks apvienoti ļoti dažādu jomu dati, piemēram, zemes piederība, ielu tīkls un piederība, komunikāciju tīkli, anonimizēti dati par iedzīvotāju blīvumu, vecumu un tamlīdzīgi. Piemēram, plānojot jauna bērnu laukuma būvniecību, mēs objektīvi varam izvērtēt, kurā vietā tas ir visnepieciešamākais, un būvēt tur, kur ir vislielākā attiecīgā vecuma bērnu koncentrācija. Šobrīd šajā platformā iedzīvotāji var izteikt vēlmes par sabiedriskā transporta pieturvietām. Arī pašvaldības darbā, lai tā spētu pieņemt datos balstītus, nevis emocionālus lēmumus, GIS ir ļoti noderīgs instruments.

Jūs jau minējāt, ka esat novads, kurā tehnoloģijām ir iedalīta nopietna loma. Ar ko Mārupe var lepoties?

Jau četrus gadus strādājam elektroniskajā vidē, kas nozīmē, ka iesniegumi, lēmumi un visi citi dokumenti vairs netiek nēsāti no kabineta uz kabinetu pēc paraksta, bet gan elektroniskajā sistēmā tiek iesniegti, saskaņoti, parakstīti un nodoti izpildei. Būtībā Covid-19 ierobežojumi uz mūsu darbu iespaidu neatstāja, jo esam pieraduši strādāt interneta vidē. Jau divus gadus esam ieviesuši elektronisko rēķinu sistēmu. Kā pirmais solis bija e-rēķini auklītēm. Ja iepriekš auklītes nesa atskaites ar vecāku parakstu uz Izglītības dienestu, tad tagad viss notiek elektroniski - auklīte aizpilda atskaiti, vecākiem tiek nosūtīts e-pasts un sagaidīts apstiprinājums, tad automātiski tiek ģenerēts rēķins, kuru apstiprina grāmatvedība, un auklīte saņem savu algu. Mudināsim arī citus pakalpojumu sniedzējus izmantot e-rēķinu sistēmu, jo platforma ir gatava.

Pakāpeniski veicam ielu apgaismojuma modernizāciju, kas mums ļaus gadā ietaupīt ap 40 tūkstošus eiro. Nomainām gaismekļus ar LED lampām, kā arī uzstādām katrai lampai savu vadības un uzskaites sistēmu, kas ļaus katrā lampā samazināt vai palielināt gaismas jaudu, kā arī uzskaitīs reālās darba stundas. Arī tagad mēs nakts stundās varam samazināt gaismas apjomu, izslēdzot daļu gaismekļu, bet tad parādās tā sauktie melnie punkti, kur ir pavisam tumšs. Jaunajā sistēmā lampas netiks izslēgtas pavisam, bet gan samazināts to spilgtums. Vienlaikus attīstām arī videonovērošanas sistēmu - kopumā novadā jau ir uzstādītas 29 videonovērošanas kameras, no tām sešām ir automašīnu numuru noteicēji. Esam pārliecinājušies, ka videonovērošana samazina likumpārkāpumu skaitu, arī policijai ir vieglāk atrast vainīgo. Vēlos pateikt, ka Mārupes novads cenšas rast risinājumus, lai mēs droši sevi varētu saukt par viedo pašvaldību, kas prot rēķināt un iegulda naudu projektos, kuri samazina ietekmi uz vidi, taupa cilvēku un finanšu resursus, uzlabo pilsētvidi, lai katrs novada iedzīvotājs justos gaidīts mājās.