Ēka kā kosmosa kuģis

27.jūlijā aprit tieši gads kopš durvis vēra koncertzāle "Latvija" Ventspilī. Koncertzāles koncepts paredz ne tikai augstvērtīga repertuāra piedāvājumu ļoti plašām klausītāju lokam, kas pārsniedz Latvijas robežas, bet arī inovatīvu pieeju pašas ēkas būvniecībai, lai tā kalpotu par piemēru publisko ēku celtniecībai Latvijā.
30.07.2020. ZPZane Puķe
 
©Vladislavs PROŠKINS, F64 Photo Agency

Kad ventspilnieki sāka domāt par koncertzāles „Latvija” un mūzikas vidusskolas ēkas būvniecību, jau idejas līmenī tika pieņemts lēmums, ka tās projektā jāiekļauj jaunākās tehnoloģijas un materiāli, kas nodrošina ļoti zemu enerģijas patēriņu apkurei, apgaismojumam, siltajam ūdenim, dzesēšanai, samazinot ne tikai izdevumus, bet arī CO2 emisiju atmosfērā, vienlaikus radot komfortablu vidi ēkā strādājošajiem, Mūzikas skolas audzēkņiem un koncertu apmeklētājiem.

Tehnoloģiju kopums, ko nevar skatīt atrauti citu no citas

Ēkas būvniecībā ir izmantotas pašas jaunākās tehnoloģijas pasaulē, vairākas no tām pat unikālas, kas papildina viena otru, tāpēc ir izveidota ēkas vadības sistēma, kurā uzskatāmi redzama informācija par katras telpas gaisa temperatūru, relatīvo mitrumu un CO2 īpatsvaru, pat to, vai logi ir atvērti vai aizvērti. Koncertzāles „Latvija” tehniskais direktors inženiertehniskos jautājumos Edgars Šifers skaidro: „Šī ēka dažreiz tiek salīdzināta ar kosmosa kuģi, kurā inovatīvas tehnoloģijas ir sastopamas ik uz soļa. Apmeklētāju acīm tehnoloģijas nav manāmas - varbūt vienīgi interesi raisa pieci tornīši blakus koncertzālei. Tās ir gaisa ieņemšanas vietas - viena no tehnoloģijām, kas zālēs un foajē nodrošina labu gaisa sastāvu un samazina izdevumus apkurei, piespiedu ventilācijai, gaisa dzesēšanai. Pa piecām 100 m garām šahtām gaiss no pilsētas pazemē, kur faktiski valda konstanta temperatūra, atkarībā no gadalaika uzsilst vai atdziest, tad nonāk ēkā, kur pēc vajadzības tas tiek papildus sasildīts vai atdzesēts, un ieplūst koncertzāles skatītāju zālēs un foajē.”

ĒRĢELĒM nepieciešams 40 līdz 60% relatīvā gaisa mitruma, kas tiek nodrošināts caur ēkas vadības sistēmu - gaisa mitrinātāju var ieslēgt gan automātiskajā režīmā, gan manuāli, skaidro Edgars Šifers / Vladislavs PROŠKINS, F64 Photo Agency

Katrā telpā ir novietots gaisa sastāva analizators, kas ziņo par gaisa temperatūru, CO2 līmeni un relatīvo gaisa mitrumu. Ja kāds no rādītājiem neatbilst komfortablai videi, automātiski ieslēdzas tehnoloģijas, kas situāciju uzlabo. Edgars Šifers vērš uzmanību uz restītēm grīdā, kas nedaudz atgādina radiatoru: „To patiešām savā ziņā var nosaukt par radiatoru vai par kondicionieri, jo atkarībā no vajadzības, tas regulē ne tikai CO2 līmeni, bet arī gaisa temperatūru telpā.” Piemēram, ja kādā telpā atrodas vairāk cilvēku un CO2 līmenis pieaug, automātiski atveras zem grīdas noslēpta atvere uz āru un telpā ieplūst svaigs gaiss. Protams, var atvērt arī īpaši būvētu logu - tā stiklotā daļa sastāv no trīskāršām stikla paketēm, bet vēdināmā daļa aprīkota ar skaņas izolācijas un gaisa sastāva filtru, kas nozīmē, ka pa logu neienāk putekļi un skaņas no ielas. Ja tiek atvērts logs, iepriekš minētā iekārta izslēdzas.

Niecīga CO2 emisija atmosfērā

Viens no finanšu avotiem ēkas būvniecībai ir Emisijas kvotu izsolīšanas instruments, tāpēc ļoti liela nozīme ir pievērsta CO2 emisijas samazināšanai. Izmantojot inovatīvo tehnoloģiju sinerģiju, ir izdevies būtiski samazināt CO2 izmešu apjomu. Saņemtais energosertifikāts apliecina, ka CO2 emisija ir 10,15 kg CO2 uz 1 m2 gadā, kas nozīmē, ka šī ēkas izdala tikai 69,5 tonnas CO₂ izmešu gadā. Salīdzinājumam ‒ standarta būvniecības procesa ēka izdalītu 248,9 tonnas CO₂ izmešu gadā. Arī energopatēriņa ziņā ir sasniegts ļoti augsts rezultāts - apkurei tiek tērēts mazāk nekā plānotās 25,69 kilovatstundas uz kvadrātmetru gadā, karstā ūdens sagatavošanai 15,63 kilovatstundas gadā, mehāniskajai ventilācijai 9,2 kilovatstundas gadā, bet apgaismojumam 13,86 kilovatstundas gadā uz 1 ēkas kvadrātmetru. Līdz ar to ēka atbilst gandrīz nulles enerģijas patēriņa standartam. Zinot šos parametrus, varam aprēķināt ieguvumus arī naudas izteiksmē ‒ ēkas siltumenerģijas patēriņš ir tikai 176 megavatstundas gadā, savukārt standarta ēkas siltumenerģijas patēriņš būtu ap 685 megavatstundas gadā. Tādējādi kopējais siltumenerģijas ietaupījums pie esošā siltumapgādes tarifa ir 509 megavatstundas gadā jeb 27 944 eiro bez PVN. Edgars Šifers teic, ka tikai tehnoloģiju sinerģijas rezultātā tiek panākts tik labs efekts, piemēram, arī pārdomāti projektētie logi, kas nodrošina dabisko apgaismojumu kabinetos, gaiteņos un foajē, dod reālu enerģijas ekonomiju.

Vladislavs PROŠKINS, F64 Photo Agency

Ēka, kas pati sevi apgādā ar siltumu

Papildus iepriekš minētajām gaisa ņemšanas šahtām, kur gaiss bez piespiedu ventilācijas sasilt vai atdziest apmēram par aptuveni sešiem līdz desmit grādiem, ēkā siltums tiek ražots ar zemes siltumsūkņa palīdzību. 393 ģeotermālās caurules saņem zemes siltumu, kas tiek izmantots kā siltuma vai dzesēšanas avots gaisa papildu sasildīšanai vai atdzesēšanai. Edgars Šifers teic, ka siltumsūkņa sistēma spēj pilnībā apgādāt ēku ar siltumenerģiju, taču, lai sasniegtu visefektīvāko lietderības koeficientu, tas tiek lietots pamīšus pilsētas centralizētajai apkurei. Liela loma siltuma efektīvā izmantošanā ir arhitektūras risinājumiem, piemēram, lielā skatītāju zāle praktiski nav jāapsilda, jo tajā nav nevienas ārsienas. Apkārt zālei izvietoti kabineti un gaiteņi, kuros iestrādātas efektīvas iekārtas klimata kontrolei un stabilitātei. Savukārt svaiga gaisa pieplūde tiek nodrošināta no apakšas ‒ zem krēslu rindām pa izvietotajām šahtām. Griestu līmenī savāktais pārlieku siltais un CO2 pārbagātais gaiss rekuperācijas iekārtā tiek atdzesēts, bet iegūtais siltums novadīts svaiga gaisa sildīšanai.

Tehniskais direktors atzīst, ka ēkā izmantotās tehnoloģijas ir ļoti komplicētas un dažas no tām ir jaunums ne tikai Latvijā, bet visā Ziemeļeiropā, tāpēc viena gada laikā iemācīties izmantot maksimāli efektīvi visas iespējas, ir ļoti liels izaicinājums.

„Domāju, ka pēc gada varēsim analizēt, kuras tehnoloģijas izmantojam pilnvērtīgi un kuru izmantošana vēl ir jāpieslīpē, lai visas iebūvētās inovācijas sniegtu maksimāli iespējamo rezultātu.”