Visvairāk sētnieku trūkst Rīgas reģionā, jo tie, kuri nevēlas potēties, zaudēja darbu

Jāstrādā visas nedēļas dienas no pulksten 6 līdz 9, par to saņemot 350 eiro pirms nodokļu nomaksas, lasāms vienā no Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) vakanču portāla sludinājumiem, kurā tiek meklēts sētnieks. Šogad NVA bija reģistrētas vairāk nekā 400 brīvas sētnieku vakances. Uz šo amatu neraujas – nelielas algas, ne visai pievilcīgi darba apstākļi. Turklāt šogad arī sētniekiem par obligātu prasību kļuva vajadzība pēc Covid-19 sertifikāta, daļai šis valdības noteikums nebija pieņemams, un viņi darbu pameta vai viņus atlaida, saasinot jau tā samilzušo sētnieku trūkuma problēmu.
29.12.2021. Līga Nestere-Nikandrova Abonē digitālo avīzi Neatkariga.lv bez maksas
 
©Mārtiņš ZILGALVIS, F64 Photo Agency

NVA vakanču portāla aktuālās sētnieku vakances liecina, ka vairums darba devēju gatavi maksāt 500 eiro mēnesī (bruto). Tiesa, daļa par šādu atalgojumu vēlas, lai sētnieks strādātu 40 stundas nedēļā, citi 500 eiro piesola arī par pusslodzes darbu.

Darāmo darbu sarakstā galvenokārt ietilpst, piemēram, sniega tīrīšana, lapu un atkritumu savākšana, apstādījumu kopšana. Prasības kandidātiem - daudzviet tiek prasīta pamatizglītība, valsts valodas pārzināšana, bet galvenais - atbildība pret uzticētajiem pienākumiem. Katrā otrajā sludinājumā arī norādīts: vajadzīgs derīgs Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts.

Sētnieki jāmeklē ar uguni

Sētnieku trūkst visā valstī - gada griezumā sludinājumu skaits dubultojies.

“Pašlaik uzskaitē Nodarbinātības valsts aģentūrā ir 91 brīva darba vieta profesijā “sētnieks”. Rīgas reģionā to ir visvairāk - 59,” LTV raidījumam “Dienas ziņas” sacīja NVA pārstāve Signe Bierande.

“Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) apstiprina - uzņēmumā trūkst aptuveni 50 sētnieku. Brīvas vakances esot visu laiku.

“Rīgas namu pārvaldnieka” valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis uzsver: “Covid-19 pandēmija ir skārusi mūs visus, šajos laika apstākļos visvairāk uzņēmumā izjūtam tieši sētnieku trūkumu.”

Sētnieku trūkums bija vērojams jau pirms Covid-19 pandēmijas - daudzām mājām ir ilgstošas grūtības atrast sētnieku. Šobrīd situācija sarežģījusies līdz ar darbinieku atstādināšanu, kas saistīta ar valstī noteikto obligāto vakcināciju publiskā sektorā strādājošajiem. Lai nodrošinātu klientiem pakalpojuma nepārtrauktību, daļai ēku pārskatītas uzkopjamo teritoriju platības, kā rezultātā sētnieki, kuri strādāja nepilnu slodzi, tagad ir nodarbināti uz pilnu slodzi, papildus uzkopjot teritorijas mājām, kurās nav savu sētnieku. Daļu no ēkām bez sētniekiem ir pārņēmušas īpaši izveidotas aizvietošanas vienības, kas nodrošinātas ar nepieciešamo inventāru un aprīkotu autotransportu, lai varētu sakopt lielāku ēku skaitu. Vēl daļai sētnieku piesaistīti palīgstrādnieki, lai kopīgiem spēkiem varētu uzturēt kārtībā lielāku platību nekā līdz šim.

Jaunie nenāk

R. Neimanis atzīst, ka sētnieka profesija kļūst aizvien nepopulārāka un, “mainoties paaudzēm, teritorijas un māju koplietošanas telpu uzturēšana kārtībā pārvaldniekiem kļūs par aizvien lielāku izaicinājumu, tāpēc, strādājot pie ilgtermiņa attīstības plāna, aizvien plašāk izskatām iespējas par tehniski labi aprīkotu uzkopšanas brigāžu izmantošanu”.

Raidījumā “Dienas ziņas” RNP pārstāvis Krists Leiškalns skaidro:

“Daļa vakanču izveidojās pēc tam, kad stājās spēkā prasība par vakcināciju. No pienākumu veikšanas tika atstādināti 27 darbinieki.” K. Leiškalns piebilst, ka iztrūkumi sētnieku vidū rodas arī tādēļ, ka, it īpaši ziemas sezonā, arī sētnieki kā jebkuri citi darbinieki slimojot.

Pašlaik RNP sludinājumi vēsta, ka uzņēmumā sētnieks - apkopējs var nopelnīt no 550 līdz 1000 eiro pirms nodokļu nomaksas (alga atkarīga no apkopjamās teritorijas).