Rīga maksās tiem, kas atgriezušies no emigrācijas, bet kritēriji būs stingri

Vidzeme izvirzās līderos, pārspējot Rīgu

"Neatkarīgā" jau rakstīja, ka Latvijā šā gada pirmajos divos ceturkšņos pēc vairākiem ārzemēs pavadītiem gadiem uz dzīvi Vidzemē no ārvalstīm pārcēlušās 68 ģimenes jeb 179 cilvēki, bet 31 ģimene izmantojusi Vidzemes plānošanas reģiona reemigrācijas koordinatora sniegto atbalstu.

Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) reemigrācijas koordinatore Inga Madžule "Neatkarīgajai" atzina, ka Vidzeme atgriezušos cilvēku ziņā varētu ieņemt otro vietu aiz Rīgas, jo lielākā daļa darba vietu ir tur. Vēl Valmierā ir daudz darba vietu un pašvaldība aktīvāk piedalās mājokļu pieejamības un skolu jautājuma risināšanā. Pēc vēlāk saņemtajiem Vides un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) datiem, izrādās, ka Vidzeme atgriezušos skaita ziņā ierindojas pirmajā vietā.

"Liela daļa cilvēku jau nesaka, ka ir atgriezušies, to var uzzināt, tikai strādājot ar pašvaldībām un interesējoties. Kad sāku darbu šajā amatā, apbraukāju pašvaldības un runāju ar katru darbinieku, kuru amatam pievienots pienākums rūpēties par reemigrantiem, un viņi mani informēja par pilsētā vai pagastā notiekošo," sacīja I. Madžule, piebilstot, ka viņas kopējais uzrunāto klientu skaits šobrīd ir 138 cilvēki jeb 46 ģimenes.

Aktuālākie jautājumi, kurus koordinatoram uzdod reemigranti, ir par izglītības iespējām bērniem bērnudārzā un skolā. Jau ierasti lielāka interese par pārcelšanos ir vasaras mēnešos, jo nereti viens no iemesliem, kāpēc atgriežas dzimtenē, ir vēlme, lai bērni sāk skolas un bērnudārza gaitas Latvijā. Agrāk viens no visvairāk interesējošajiem jautājumiem bija mājoklis. Pašlaik reemigranti savas sākotnējās mājvietas atrod pie vecākiem vai radiniekiem. Daudzus gadus nemainīgi aktuāli ir jautājumi par nodarbinātību.

Šā gada pirmajā pusē populārākā atgriešanās vieta Vidzemē ir Ogres novads, kas skaidrojams ar Rīgas un tās sniegto iespēju tuvumu. Tam seko Cēsu, Valmieras, Smiltenes un Gulbenes novadi. Vislielākais skaits reemigrantu, kuri atgriežas mājās vai izrāda par to interesi, šogad ir no Lielbritānijas, Īrijas, Kanādas un Norvēģijas.

500 vai tomēr vairāk?

VARAM Valsts ilgtspējīgas attīstības plānošanas departamenta

Reģionālo atbalsta instrumentu nodaļas vecākais konsultants Zigmārs Erts "Neatkarīgo" informēja, ka 2023. gada pirmajā pusgadā, saskaņā ar reemigrācijas koordinatoru sniegto informāciju, uz dzīvi Latvijā, izmantojot koordinatoru atbalstu, atgriezušies 513 cilvēki (tajā skaitā Kurzemes plānošanas reģionā 99 cilvēki, Rīgas plānošanas reģionā 122 cilvēki, Latgales plānošanas reģionā 83 cilvēki, Zemgales plānošanas reģionā 44 cilvēki un Vidzemes plānošanas reģionā 165 cilvēki).

"Šie dati ir par personām, kuras izmantojuši reģionālo reemigrācijas koordinatoru atbalstu. Vienlaikus kopējo reemigrantu skaitu 2023. gadā publicēs Centrālā statistikas pārvalde 2024. gada 31. maijā," savā atbildē "Neatkarīgajai" raksta Z. Erts.

Rīga maksās tiem, kas atgriezušies

Rīgas domes deputāts Mārtiņš Kossovičs pagājušajā nedēļā intervijā TV 24 raidījumam "Preses klubs" minēja jaunu pilotprojektu, kas pirms mēneša uzsākts Rīgā, lai veicinātu tautiešu atgriešanos no emigrācijas. Proti, katram Latvijas iedzīvotājam, kurš kādu laiku ir pavadījis emigrācijā, dzīvojot un strādājot citā valstī, atgriežoties Latvijā un savu dzīvesvietu deklarējot Rīgā, būs iespēja saņemt 2000 eiro. Vēl deputāts sacīja, ka interese par šo iespēju esot liela.

Tā kā "Neatkarīgajai" neizdevās ne Rīgas pašvaldības mājaslapā, ne citviet atrast kādu sīkāku informāciju par šo projektu, tā nolēma vērsties Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļā.

Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinatore Lelde Rudzika atbildē "Neatkarīgajai" raksta: "Minētā atbalsta mērķis ir atbalstīt Latvijas reemigrantus, kuri nesen ir atgriezušies vai vēlas atgriezties Latvijā. Šobrīd Rīgas pašvaldības aģentūra “Rīgas investīciju un tūrisma aģentūra” aktīvi strādā, lai sagatavotu konkursa nolikumu un izsludinātu pieteikšanos šai atbalsta programmai.

Tiklīdz iepriekš minētie darbi tiks paveikti - atbalsta piešķiršanas nolikums, pieteikšanās termiņš un informācija par izmaksātā atbalsta apmēru tiks publicēti tīmekļvietnē "www.liveriga.com" .

Precizējot deputāta M. Kossoviča minētos faktus, pretendēt uz atbalstu varēs reemigrants, kurš ir atgriezies Latvijā no ārvalstīm un saņēmis rezidenta statusu ne agrāk kā 180 dienas (6 mēnešus) pirms pieteikuma iesniegšanas un kurš atbilst šādiem nosacījumiem:

1) tā pirmreizējā deklarētā dzīvesvieta pēc atgriešanās no ārvalstīm bez pārtraukumiem ir bijusi Rīgas valstspilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā;

2) tas bez pārtraukuma ir nostrādājis Latvijā reģistrētā uzņēmumā vismaz pēdējos četrus mēnešus;

3) tā bruto darba alga pēdējos četrus mēnešus ir bijusi vismaz 2500 eiro mēnesī, ko apliecina izziņa no Valsts ieņēmumu dienesta par veikto sociālo iemaksu apjomu pēdējo četru mēnešu laikā.

Atbalsts 1845 eiro apmērā tiks izmaksāts, ja ir izpildīti visi iepriekš minētie nosacījumi.”

Jāatzīst gan, ka nosacījumi ir stingri un ne visiem tik vienkārši izpildāmi, jo īpaši divi pēdējie - par strādāšanu Latvijā reģistrētā uzņēmumā un bruto algu 2500 eiro mēnesī.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā