Eiropas Žurnālistu federācija seminārā Rīgā iedzīvina tradīciju žurnālistu aizstāvībai
Kā Baltijas valstu seminārā Rīgā šonedēļ pastāstīja Eiropas Žurnālistu federācijas pārstāves Kamila Petite un Šarlote Lavēna, ir iedibināta “Media Freedom Rapid Response” (“Mediju brīvības straujā atbilde”) iniciatīva, kura tikko saņēmusi Eiropas Komisijas finansiālo atbalstu uz nākamajiem diviem gadiem. MFRR iniciatīvas ietvaros žurnālisti un mediji no visām Eiropas Savienības valstīm, kā arī no kandidātvalstīm (tātad ieskaitot ne tikai Ukrainu un Moldovu, bet arī Turciju) var atrast palīdzīgu roku gadījumos, kad tiek izteikti draudi, uzsāktas tiesvedības, ir aizdomas par izspiegošanu no varas iestāžu, Krievijas specdienestu vai noziedzīgu grupējumu puses, konstatējamas vajāšanas pazīmes utt.
MFRR piedāvā praktisku palīdzību vairākos veidos: segt medicīnisko palīdzību, piešķirt īslaicīgu finansiālu palīdzību, ja darbs žurnālistikā beidzies ar iztikas līdzekļu zaudēšanu (piemēram, vajāšanas draudu dēļ nepieciešams pārcelties uz citu vietu), ir tehniskā palīdzība aparatūras iznīcināšanas gadījumā, atbalsts ģimenei utt. Ekstrēmākajiem gadījumiem atvērta rezidence Leipcigā, kur līdz pusgadam iespējams uzturēties drošā vidē. Vienlaikus MFFR norāda, ka palīdzībai jābūt īslaicīgai, lai tā nekļūtu par daļu no medija regulārās ieņēmumu bāzes un medijs nekļūtu no tās atkarīgs.
Tāpat pieejams atbalsts juridisko izmaksu segšanai, taču tas nav liels un nesasniedz divus tūkstošus eiro. Noprotams, ka šādu gadījumu skaits visā kontinentā ir tāds, ka visiem palīdzēt vienalga nebūs iespējams. Kā īpaši sliktu piemēru federācijas pārstāves minēja Turciju. Tur notiekot daudzi pārkāpumi pret cilvēku tiesībām saņemt informāciju un žurnālistu tiesībām to izplatīt. Tādējādi visu gada budžetu būtu iespējams iztērēt tikai turku žurnālistu atbalstam vien.
Tipiskajai žurnālistu, mediju un nozares darbinieku aizskaršanai, vajāšanai un apsaukāšanai pēdējos gados pievienojusies jauna problēma - spiegošanas programmatūra žurnālistu telefonos un datoros. Patlaban aktuālais piemērs - Latvijā jau gandrīz desmit gadus bāzētās “Meduza” dibinātājas Gaļinas Timčenko telefons, iespējams, varētu būt Krievijas uzdevumā ticis inficēts ar “Pegasus” ļaunatūru, kas ļautu Krievijas specdienestiem viņu noklausīties, pat neierodoties Latvijā un fiziski neizsekojot savu upuri Eiropas Savienības teritorijā.
Tā kā iniciatīva ir jauna, Baltijas valstu žurnālisti pagaidām visai maz ziņojuši MFRR par savu pieredzi. No Lietuvas paziņots par vienu gadījumu, kurš pelna starptautisku uzmanību, no Igaunijas - pagaidām ziņas par sešiem gadījumiem, no Latvijas - par trīspadsmit. Sagaidāms, ka to skaits drīzumā pieaugs.
Lietuvas un Igaunijas žurnālistu savienībām stāstot par savu pieredzi, atklājās, ka mūsu kaimiņvalstīs joprojām par mediju darbinieku personiskas aizskaršanas un apvainojumu ieganstu dažkārt kļūst jautājums, kurš ir vai nav gejs. “Viens no tabloīda “Vakaro Žinios” autoriem reiz kādā viedokļa slejā atsaucās uz savu personīgo pieredzi šajā jautājumā, bet kāda šī tabloīda lasītāju daļa to uztvēra kā ieganstu ārdīties un izteikt draudus raksta autoram,” stāstīja Lietuvas Žurnālistu savienības priekšsēdētājs Daiņus Radzevičs. Igaunijā savukārt neesot retums žurnālistu apsaukāšana un sistemātiska aizskaršana interneta vidē.
Seminārā vislielāko rezonansi izsauca “Ludzas Zemes” redaktores Laimas Linužas pieredzes stāsts. Kad viņa pirms gadiem desmit pārņēmusi avīzes izdošanu no agrākās redaktores, kas devusies pensijā, viņa izsludinājusi fotokonkursu lasītājiem: “Sūtiet mums muitnieku un prokuroru māju bildes, viņu sievu un sievastēvu māju fotogrāfijas! Kas atradīs vislielāko māju it kā visnabadzīgākajam muitniekam, saņems balvu!” Protams, ka ar to bija garantēts ilgstošs kontrabandistu un korumpantu naids pret redakciju - pavisam šajos gados Laimai Linužai vismaz astoņos gadījumos vajadzējis rakstīt iesniegumus policijai par saņemtajiem draudiem gan no kontrabandistu un viņu atbalstītāju, gan vietējo “kremlinu” puses (kas nereti ir vieni un tie paši). Pēdējais no gadījumiem, kur kārtējo reizi policija “neko nespējot izdarīt vainīgo noskaidrošanai”, bija pēc Krievijas pilnmēroga iebrukuma Ukrainā saņemtie draudi “ierasties devītajā maijā redakcijā un nogriezt galvu redaktorei, kā musulmaņi to izdarīja ar “Charlie Hebdo” redakciju Parīzē”. Jāpiezīmē, ka draudi tika izdarīti, tiem pievienojot attēlu, kurā sakombinēts pašpasludinātās “Doneckas tautas republikas” teroristu karogs ar džihādistu saukļiem arābiski - tātad anonīmais draudētājs bija pacenties un zināja, ko dara, nevis dzērumā samurgojis kaut ko tādu, ko pats otrā rītā neatceras. “Policija gadu neko īpašu nedara un tagad atsūta man vēstuli, ka izmeklēšana izbeigta. Rakstu iesniegumu uzraugošajam prokuroram, lai atceļ lēmumu, taču man vajadzēja aizsūtīt arī vēstules Saeimai un Valsts prezidenta kancelejai, lai panāktu, ka izmeklēšana turpinās,” stāsta “Ludzas Zemes” redaktore.
Visi žurnālisti, redaktori un mediju nozares darbinieki, kas iestājas Latvijas Žurnālistu savienībā, automātiski kļūst arī par biedriem Eiropas un starptautiskajā federācijā. Tās apvieno visdažādāko valstu žurnālistu organizācijas, izņemot komunistisko Ķīnu un citas diktatūras, kur vārda brīvība nepastāv, kā arī Krieviju. Atklājās, ka daudzi Kremļa TV propagandisti joprojām skaitās Krievijas Federācijas žurnālistu savienības teritoriālo organizāciju biedri. “Neatkarīgā” jau rakstīja, ka Krievijas organizācijām šī gada sākumā tika apturētas balsstiesības un uzsākta to izslēgšanas procedūra pēc tam, kad Baltijas, Skandināvijas un Ukrainas žurnālistu savienības sāka apturēt savu darbību un draudēja pavisam izstāties no starptautiskajām žurnālistu federācijām, ja Krievija netiks izslēgta un turpinās izmantot biedru statusu savu propagandistu un kara kurinātāju darbības leģitimizācijai. (https://nra.lv/pasaule/406569-starptautiska-zurnalistu-federacija-sekojot-baltijas-un-ziemelvalstu-zurnalistu-prasibam-uzsak-krievijas-propagandistu-izslegsanu.htm)
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā
