Kamēr valsts meklē naudu, krūts vēža pacientēm iesaka sociālo dienestu
Pagaidām, kamēr valsts pilnībā nesedz krūts rekonstrukcijas operācijas, atbildīgās iestādes iesaka sievietēm vērsties sociālajā dienestā.
Iesaka vērsties sociālajā dienestā
Neatkarīgā rakstīja, ka vairāk nekā 12 000 Latvijas pilsoņu parakstījuši iniciatīvu, aicinot valstī atjaunot krūts rekonstrukcijas operāciju programmu krūts vēža pacientēm. Šāda programma beidza pastāvēt iepriekšējās krīzes laikā un tā arī nav atjaunota.
Iniciatīvas iesniedzēji Saeimā norādīja, ka krūts vēzis ir galvenais nāves iemesls sievietēm darbspējīgā vecumā, un katru gadu Latvijā saslimst ap 1100 - 1200 sieviešu. “Daļai sieviešu pēc krūts vēža izņemšanas operācijas ir nepieciešama krūts rekonstrukcija, kam ir ne tikai fiziskās labsajūtas un veselības nozīme, bet arī psiholoģiska nozīme,” sacīja Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkla pārstāve Edīte Kalniņa.
Pēc atbildīgo valsts iestāžu skaidrojuma, valsts ir atsākusi apmaksāt sievietēm krūts rekonstrukcijas operācijas, tomēr gadījumos, ja sievietei pēc krūts vai abu krūšu noņemšanas ir nepieciešama rekonstrukcija, izmantojot krūts implantus, tam valsts budžetā nauda nav paredzēta. Tāpat ne pacientēm, ne bieži arī ārstiem nav skaidrs, kāda tad pašlaik ir valsts finansējuma plūsma un kādas ir sieviešu tiesības saņemt valsts apmaksātu operāciju, lai pilnvērtīgi atgrieztos dzīvē, tostarp darbā.
Pacientes spiestas ārstēties par maksu
Neatkarīgā par šo problēmjautājumu interesējās Nacionālajā veselības dienestā. Dienesta speciālisti skaidro, ka manipulāciju (lasi - operāciju) sarakstā ir noteiktas un pacientēm var veikt piecu veidu krūts rekonstrukcijas operācijas. 90 procentos gadījumu krūts rekonstruktīvo operāciju ārsts rekomendē pacientēm ar diagnozi C50, tas ir, krūts ļaundabīgs audzējs, pacientēm, kurām veikta onkoloģijas operācija - radikāla mastektomija (krūts noņemšana).
Lai arī krūšu rekonstrukcijas speciālisti norāda, ka vairāk nekā 90 procentos gadījumu būtu iespējams veikt tūlītēju krūšu rekonstrukciju, tas ir vienlaikus veikt gan onkoloģisko, gan rekonstruktīvo operāciju, pagājušā gadā tādas bija tikai 12 procenti no operācijām pacientēm. Tas liecina, ka pašreizējais apmaksas modelis veicina operāciju sadalīšanu, un par valsts līdzekļiem pamatā veic tikai mastektomijas operācijas, savukārt krūts rekonstruktīvo operāciju veikšanai pacientes tiek novirzītas pie maksas pakalpojumu sniedzējiem.
Dati rāda, ka 2019. gadā krūts (vai abu krūšu) noņemšanas operācija tika veikta 486 pacientēm.
Savukārt krūšu rekonstrukcija, izmantojot espanderi (speciālu silikona apvalkotu maisiņu, ko tukšu novieto zem ādas, pakāpeniski uzpildot ar fizioloģisko šķīdumu; kad iegūts nepieciešamais audu lielums, veic nākamo operāciju, to nomainot ar implantu), veikta 102 pacientēm (no tām sievietes tieši ar ļaundabīga krūts vēža diagnozi - 69). Tieši par šo implantu sievietēm ir pašām jāmaksā.
Sarežģīta finansējuma sistēma
Saprast, cik lielu finansējumu valsts atvēlē tieši krūts rekonstrukcijas operācijām, nav vienkārši. Nacionālajā veselības dienestā stāsta, ka hospitalizāciju, kurās norādīta vismaz viena no krūšu rekonstrukcijas operācijām, apmaksas kārtība lielākajai daļai gadījumu jeb 88 procentos tiek plānota un finansēta pēc DRG (diagnozēm piesaistītās grupas) sistēmas. Ārstniecības iestādēm finansējums DRG pakalpojumiem tiek maksāts kā fiksēts maksājums - viena divpadsmitā daļa no gadam plānotā apjoma. Tomēr Nacionālais veselības dienests, plānojot finansējumu, nenosaka, kāda veida pakalpojumiem tas piemērojams, to darot slimnīca pēc nepieciešamības.
Tajā pašā laikā dienests ir aprēķinājis, ka 2019. gadā finansējuma apjoms gadījumiem, kuru uzskaites dokumentā norādīta vismaz viena no krūšu rekonstruktīvām operācijām, bija 235 229 eiro. Summā gan nav ierēķināts papildu finansējums, ko ārstniecības iestāde saņem par valsts kompensēto līdzmaksājumu un valsts kompensēto līdzmaksājumu par operāciju, uzņemšanas nodaļas finansējuma daļa, cita veida piemaksas par veikto darbu.
Problēmu redz, naudas nav
Ņemot vērā, ka ir daudz neskaidrību par šo operāciju apmaksu un izmaksām, zināms, ka pašlaik norit darbs pie pašreizējā krūšu rekonstrukciju apmaksas modeļa pilnveides. To apstiprina Nacionālajā veselības dienestā. “Esam apzinājuši, ka nepieciešams palielināt spēkā esošo tarifu espanderu apmaksai, jo to cenas laika gaitā ir palielinājušās - pašreizējais tarifs ir 303,88, to būtu nepieciešams palielināt uz 453 eiro,” Neatkarīgajai stāsta Nacionālā veselības dienesta speciāliste Ginta Ozoliņa. Nacionālais veselības dienests arī atzīst, ka ir nepieciešams no valsts budžeta līdzekļiem apmaksāt implantus. Vidējā visbiežāk lietoto implantu cena ir 448 eiro. Līdz ar to var aprēķināt, ka gadā būtu papildus nepieciešami 47 488 eiro, lai segtu implantu izmaksas. Tās gan var mainīties atkarībā no pacientu skaita.
Uz jautājumu, ko darīt sievietei - krūts vēža pacientei, ja viņai nepietiek finanšu līdzekļu implanta iegādei, vienīgā iespēja no valsts atbalsta puses ir vērsties pēc sociālās palīdzības. “Ja pacientam nav finanšu līdzekļu, lai saņemtu kādu no pakalpojumiem, kas nepieciešami dzīves kvalitātes pilnvērtīgai nodrošināšanai, tad pacientam būtu nepieciešams vērties sociālajā dienestā,” teikts dienesta atbildē laikrakstam.
Neatkarīgā jau rakstīja, ka dienests patiešām ir vērsies Veselības ministrijā ar priekšlikumu paredzēt finansējumu implantu apmaksai, tomēr papildu nauda nav piešķirta.
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā
