Latvija sāk pusaudžu vakcināciju pret Covid-19

Eiropas Zāļu aģentūra ir ieteikusi apstiprināt Covid-19 vakcīnas “Comirnaty” (“Pfizer/BioNTech”) lietošanu bērniem vecumā no 12 līdz 15 gadiem. Šī vakcīna jau kopš pērnā gada decembra ir apstiprināta lietošanai pieaugušajiem un bērniem no 16 gadu vecuma.
02.06.2021. Inga Paparde
 
VIENA. Bērnu un pusaudžu vakcinācijā pret Covid-19 atļauts izmantot tikai vienu no pieejamām vakcīnām, proti, “Pfizer/BioNTech”, bet Eiropas Zāļu aģentūra turpinās uzraudzīt vakcīnas drošumu ©Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Latvija no šodienas sāk 12 līdz 15 gadus vecu pusaudžu vakcināciju. Pusaudžiem no 14 gadu vecuma nav nepieciešama vecāku vai aizbildņu atļauja, bet 12 un 13 gadus veciem bērniem tāda, protams, ir vajadzīga un uz vakcināciju jāierodas kopā ar vienu no vecākiem.

No 14 gadu vecuma vecāku atļauju nevajag

Šodien, 2. jūnijā, pusaudži vai viņu vecāki var pieteikt bērnus vecumā no 12 līdz 15 gadiem Covid-19 vakcinācijai ar “Pfizer-BioNTech” vakcīnu. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Latvijā kopumā ir 82 008 pusaudži vecumā no 12 līdz 15 gadu vecumam. Pieteikties vakcinācijai ir iespējams tīmekļa vietnē manavakcina.lv, ja pusaudzim ir internetbankas pilnā versija un iespēja autorizēties latvija.lv, šajā portālā būs jāizvēlas arī sev ērtākā vakcinācijas vieta, datums un laiks. Pieteikties vakcinācijai var arī, zvanot pa tālruni 8989, kā arī pie ģimenes ārsta, pārliecinoties, vai ārsta praksē ir pieejama tieši konkrētā vakcīna.

Veselības ministrijā Neatkarīgajai pastāstīja, ka atšķirsies vakcinācijas process bērniem 12-13 gadu vecumā un pusaudžiem no 14 gadiem. Pieteikt vakcinācijai 12-13 gadus vecus bērnus var vecāki, un uz vakcināciju bērnam jādodas kopā ar māti vai tēvu. Savukārt pusaudžiem no 14 gadu vecuma atbilstoši Pacientu tiesību likumam vecāku piekrišana nav obligāta. Pusaudži no 14 gadu vecuma paši var pieņemt lēmumu vakcinēties. Ierodoties uz vakcināciju, pusaudzim jāņem līdzi personu apliecinošs dokuments.

VAKCINĀCIJA. Pusaudžiem vakcinācija būs pieejama lielajos vakcinācijas centros / Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Vakcīna pētīta uz divtūkstoš bērniem

Zāļu valsts aģentūrā skaidro, ka vakcīna “Comirnaty”, kas ir pašlaik vienīgā Covid-19 vakcīna, ko atļauts lietot pusaudžu vakcinācijā, satur molekulu (ziņnesi RNS jeb mRNS) ar instrukciju olbaltumvielu (S proteīna) ražošanai. Šis proteīns ir koronavīrusa (SARS-CoV-2) sastāvdaļa. Vakcīna darbojas, sagatavojot organismu aizsardzībai pret šo koronavīrusu, kas izraisa slimību Covid-19. Tieši tāpat kā pieaugušajiem, kurus vakcinē ar šo vakcīnu, ir nepieciešamas divas vakcīnas devas ar trīs nedēļu intervālu.

Pirms ieteikt šo vakcīnu izmantošanai pusaudžiem Zāļu valsts aģentūra pētīja pieejamos zinātniskos datus. Vakcīnas iedarbība bērniem tika pētīta 2260 bērnu vidū vecumā no 12 līdz 15 gadiem. Šis pētījums tika veikts saskaņā ar vakcīnas pediatriskās izpētes plānu, kuru apstiprināja Eiropas Zāļu aģentūras Pediatriskā komiteja. Pētījums liecināja, ka “Comirnaty” ierosinātā imūnā atbilde šajā grupā bija salīdzināma ar imūno atbildi vecuma grupā no 16 līdz 25 gadiem (imūnā atbilde noteikta, balstoties uz antivielu līmeni pret SARS‑CoV-2). Bērni saņēma vakcīnu vai placebo (zāles nesaturošu injekciju), nezinot, kuru no injekcijām saņēmuši. No 1005 bērniem, kuri saņēma vakcīnu, neviens nesaslima ar Covid-19 salīdzinājumā ar 16 bērniem to 978 bērnu vidū, kuri saņēma zāles nesaturošo injekciju.

Biežākās bērniem vecumā no 12 līdz 15 gadiem novērotās blakusparādības ir līdzīgas tām, kas novērotas cilvēkiem no 16 gadu vecuma. Tās ietver sāpes injekcijas vietā, nogurumu, galvassāpes, muskuļu un locītavu sāpes, drebuļus un drudzi. Šīs blakusparādības parasti ir vieglas vai vidēji smagas un pāriet pāris dienu laikā pēc vakcinācijas. Tomēr tiek atzīsts, ka, ņemot vērā pētījumā iekļauto bērnu ierobežoto skaitu, tajā varēja arī nekonstatēt retas blakusparādības.

Jāpiebilst, ka pašlaik atbildīgās iestādes izvērtē arī ļoti retus miokardīta ((sirds muskuļa iekaisuma) un perikardīta (sirdij apkārt esošās membrānas iekaisuma) gadījumus, kas attīstījušies pēc vakcinācijas ar “Comirnaty”, lielākoties cilvēkiem līdz 30 gadu vecumam. Pašlaik gan nav norāžu par to, ka šos gadījumus būtu izraisījusi vakcīna. Neskatoties uz šo neskaidrību, eksperti uzskata, ka vakcīnas ieguvumi atsver risku bērniem vecumā no 12 līdz 15 gadu vecumam, īpaši bērniem ar slimībām, kuras palielina smagas Covid-19 norises risku.

Bērni slimo mazāk, bet var būt arī smagas sekas

Ieguvumus bērnu vakcinācijā saskata Bērnu slimnīcas Ģimenes vakcinācijas centra mediķi, skaidrojot, kāda ir situācija ar Covid-19 saslimšanu. “Smaga akūta Covid-19 saslimšana bērnu un pusaudžu vidū ir salīdzinoši reti sastopama, tādēļ mēs ģimenēm, pedagogiem un citiem pieaugušajiem primāri iesakām vakcinēties pašiem un vakcinēt gados vecākos cilvēkus, lai pasargātu gan sevi, gan pārējos ģimenes locekļus. Taču, protams, katra reize, kurā bērns Covid-19 pārslimo smagāk, ilgstoši nespēj atgūt spēkus vai piedzīvo smagas veselības problēmas, rada vēlmi vecākiem pasargāt savus bērnus efektīvākajā un drošākajā iespējamajā veidā - vakcinējot,” norāda Dace Zavadska, Bērnu slimnīcas Ģimenes vakcinācijas centra vadītāja. Tam, kāpēc bērni šīs pandēmijas laikā ir vairāk saudzēti no Covid-19, ir medicīnisks skaidrojums. Koronavīruss grūtāk pieķeras viņu šūnu receptoriem, salīdzinot ar pieaugušajiem. Bērnu elpceļu attīstības īpatnību dēļ viņiem ir mazāk šo receptoru, nekā pieaugušajiem. Tā ir vieta, kur koronavīruss saistās ar mūsu šūnām. Tomēr bērniem un pusaudžiem vecumā jau no 12 līdz 17 gadiem iespēja inficēties un nodot vīrusu apkārtējiem ir lielāka nekā mazākiem bērniem, tādēļ arī klīniskie pētījumi vakcīnu izstrādē sākotnēji tiek veikti pieaugušo un lielāku bērnu vidū.

UZZIŅA

Kā darbojas vakcīna “Comirnaty”

“Comirnaty” darbojas, sagatavojot organismu aizsardzībai pret Covid-19. Vakcīna satur molekulu ar nosaukumu RNA ziņnesis (mRNA), kam ir uzdots veidot S-proteīnu. Šāds proteīns atrodas uz SARS-CoV-2 vīrusa virsmas un tas vīrusam nepieciešams, lai iekļūtu organisma šūnās.

Kad cilvēkam tiks injicēta vakcīna, dažas tās šūnas nolasīs mRNA norādes un pagaidu režīmā saražos S-proteīnu. Cilvēka imūnsistēma tad atpazīs šo proteīnu kā svešu, sāks ražot antivielas un aktivizēs T šūnas, lai tām uzbruktu.

Ja vēlāk cilvēks nonāks saskarē ar SARS-CoV-2 vīrusu, viņa imūnsistēma to atpazīs un būs gatava organismu pret to aizsargāt.

Vakcīnas mRNA nesaglabājas organismā, bet īsi pēc vakcinēšanās tiek sadalīta.

Avots: Zāļu valsts aģentūra