Izvirzi ambiciozāko mērķi: atsakies no smēķēšanas

Par smēķēšanas kaitīgo ietekmi uz veselību ir veikti neskaitāmi pētījumi, tostarp par tās izraisītajām sirds un asinsvadu, kā arī plaušu slimībām, kas ir galvenais priekšlaicīgas nāves cēlonis. Vairākas Eiropas valstis ir uzsākušas nesaudzīgu cīņu ar smēķēšanu, primāri mudinot iedzīvotājus atteikties no tradicionālo cigarešu smēķēšanas, kas ir zinātniski pierādīts viskaitīgākais nikotīna uzņemšanas veids.
16.12.2021. ZPZane Puķe
 
©Pixabay

Nikotīns ir tikai pusbēda

Starptautiskā medicīnas žurnāla “Lancet” sniegtie dati apliecina, ka par nikotīnu vēl spēcīgākas atkarības veidošanās vielas ir tikai kokaīns un heroīns. Tieši nikotīna līmeņa samazināšanās organismā smēķētājiem liek sniegties pēc jaunas cigaretes. Tajā pašā laikā atkarība no nikotīna ir tikai pusbēda, jo lielāko kaitējumu organismam nodara tradicionālo cigarešu degšanas procesā izveidojušās vielas - kopumā vairāk nekā 4000 ķīmisko vielu, no kurām ap 250 ir kaitīgas veselībai un vairāk nekā 70 no tām var izraisīt vēzi. Piemēram, tabakas degšanas procesā rodas butāns, kas ir benzīnu saturoša viegli uzliesmojoša ķīmiska viela; acetons; kadmijs, ko izmanto bateriju izgatavošanā; amonjaks; svins; benzopirēns; arsēns un citas. Ieelpojot šos savienojumus, cieš ne tikai sirds asinsvadi un plaušas, bet arī nieres un aknas, kā rezultātā var veidoties smagas slimības, tostarp vēzis. Visizplatītākās smēķētāju slimības ir HOPS (hroniska obstruktīva plaušu slimība) un plaušu vēzis. HOPS raksturojas ar elpceļu sašaurināšanos un iekaisumu elpceļos. Šo procesu dēļ samazinās skābekļa piegāde visam organismam, kas var novest pie daudzām citām slimībām, jo šūnām pietrūkst skābekļa un ir apgrūtināta gāzu apmaiņa šūnās. Visbiežāk HOPS tiek diagnosticēts smēķētājiem pēc 40 gadu vecuma ar smēķēšanas stāžu ap 12 gadu garumā.

Plaušu vēža diagnosticēšana sākotnējā stadijā visbiežāk saistāma ar citu slimību izmeklēšanas laikā iegūtajiem datiem - rentgenu, datortomogrāfiju vai magnētisko rezonansi, jo plaušu vēzis sākuma stadijās neliek sevi manīt. Taču plaušu vēža pacientu dzīvildze nav optimistiska - šis vēža veids slikti pakļaujas ārstēšanai.

Jāņem vērā, ka dūmi, it īpaši ja tiek smēķēts telpās, apdraud arī blakus esošos cilvēkus un rada līdzatkarības. Cigarešu dūmi vidē ir drauds visiem apkārtējiem un var radīt nopietnas slimības, piemēram, Pasaules Veselības organizācija uzskata, ka pasīvā smēķēšana izraisa slimības, tostarp plaušu vēzi un sirds slimības nesmēķējošiem cilvēkiem, kā arī tādus bērnu veselības traucējumus kā astma, elpceļu infekcijas, klepus, sēkšana, vidusauss iekaisums un zīdaiņu pēkšņās nāves sindroms. Turklāt veselības aizsardzības iestādes ir atzinušas, ka pasīvā smēķēšana var pastiprināt astmu un izraisīt acu, rīkles un deguna kairinājumu.

Cilvēki bieži uzskata, ka pēc daudzu gadu smēķēšanas pieredzes nav vērts mainīt ieradumus, jo veselības stāvoklis tā kā tā neuzlabosies. Taču patiesība ir cita - jau pēc astoņām stundām stabilizējas skābekļa daudzums asinīs un samazinās oglekļa monoksīda koncentrācija. Pēc 48 stundām uzlabojas garša un oža, savukārt pēc mēneša mazinās rīta klepus. Pēc diviem gadiem samazinās insulta risks, bet pēc pieciem gadiem riska līmenis būs līdzvērtīgs nesmēķētājiem. Pēc desmit no smēķēšanas brīviem gadiem saslimšana ar plaušu vēzi samazinās par 50%. Tāpat arī aizkuņģa, rīkles un citu vēžu saslimšanas riski būtiski samazinās.

Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem, pasaulē ik gadu no smēķēšanas izraisītām slimībām mirst astoņi miljoni cilvēki, no tiem 1,2 miljoni ir pasīvie smēķētāji.

Smēķētāju skaits Latvijā turas augsts

Lai gan Latvijā tāpat kā vairākās citās pasaules valstīs valdība ir pieņēmusi lēmumus, kas ierobežo tabakas un nikotīna izstrādājumu lietošanu, mūsu valstī šie soļi nav nesuši gaidīto rezultātu - kopējais smēķētāju skaits nesamazinās, bet pat pieaug. Iespējams, ka nav izvēlēti pareizie vai pietiekami efektīvi soļi, kas ļautu būtiski ietekmēt smēķētāju izvēles. Neskatoties uz paaugstināto akcīzes nodokli un to, ka tabakas izstrādājumi nav vairs redzami veikalu plauktos un nekārdina ar vizuālo noformējumu, vēl arvien netiek sasniegti cerētie mērķi. Sociālo pētījumu kompānijas “Kantar” šogad veiktais pētījums liecina, ka ikdienā Latvijā smēķē 26% pilngadīgo iedzīvotāju līdz 65 gadu vecumam. Tāpat pētījums parāda, ka 90% smēķēšanas pirmo pieredzi ieguvuši ar tradicionālajām cigaretēm.

Iespējams, ka smēķētāju skaits ir daudz lielāks, jo pētījumā nav iekļauti pusaudži - tieši pusaudžu vecumā veidojas pirmā smēķēšanas pieredze. Kā nodrošināt, lai pusaudžiem cigaretes nav pieejamas, ir viens no uzdevumiem, kura īstenošanai nepietiek ar labiem nodomiem un kampaņām, bet jāiesaistās visai sabiedrībai. Ir jāziņo par redzamiem cigarešu tirdzniecības pārkāpumiem; visās iespējamās jauniešu auditorijās jāstāsta un jārunā par smēķēšanas ietekmi uz veselību; pieaugušajiem ar veselīgu dzīvesveidu jārāda piemērs jaunajai paaudzei; jāiedzīvina dzīvesveids, kurā smēķēt nav stilīgi. Mūsu rīcībā ir daudz instrumentu, kas var mainīt jaunās paaudzes izvēles no smēķēšanas uz aktīvu un veselīgu dzīvesveidu, taču visbiežāk vienkārši noskatāmies, kā bariņš pusaudžu smēķē. Tolerance pret smēķēšanu ir pārlieku augsta!

Lielbritānijas Sabiedrības veselības aģentūra ir izvirzījusi mērķi līdz 2030. gadam atbrīvot valsti no cigarešu dūmiem. Kā vienu no instrumentiem šī mērķa sasniegšanai Lielbritānija ir izvēlējusies smēķētājiem rekomendēt bezdūmu tabakas un nikotīna izstrādājumu lietošanu, kas atstāj mazāku iespaidu uz veselību, nerada apdraudējumu apkārtējiem un atvieglo smēķēšanas atmešanas procesu. Lielbritānijā veiktais pētījums apliecina, ka 2020. gadā Lielbritānijā e-cigaretes un karsējamā tabaka bija visizplatītākais palīglīdzeklis smēķēšanas atmešanai - tās izmantoja 27,7% cigarešu smēķētāju, savukārt 18,2% smēķētāju izmantoja nikotīna aizstājējterapijas produktus (piemēram, plāksterus un košļājamo gumiju), bet 4,4% lietoja recepšu zāles - vareniklīnu. E-cigaretes izrādījās efektīvs cigarešu aizstājējs ar pieaugošu tendenci - 2019. gadā 59,7% smēķētāju, kas cigaretes aizstāja ar e-cigaretēm, izdevās atmest smēķēšanu, bet 2020. gadā - jau 74%.

Par smēķēšanas pilnīgu izskaušanu paziņojusi arī Jaunzēlandes valdība, kas izvirzījusi ambiciozu mērķi - līdz 2025. gadam panākt, ka jaunā paaudze nesmēķē. Domājams, ka šī mērķa sasniegšanai valdība nepaļaujas tikai uz valdības likumdošanas labprātīgu ievērošanu un tirgotāju godprātību, bet ir ieplānota arī plaša sabiedrības iesaiste.