“Šis metro nebūs rīdzinieku ērtībām. Šis metro ir atkal kāda tehnokrātiska iecere. Tas jau tā nolaisto pilsētu pārvērtīs par nebeidzamu būvlaukumu un pievedceļu ķēdi,” vēstulē avīzes “Padomju Jaunatne” redakcijai rakstīja salaspilietis Vilhelms Delvers. Pagājušā gadsimta 80. gadu beigās Rīgā tā arī nesāka celt metro – lielā mērā pateicoties tieši tautas protestiem. Kopš “neuzcelšanas” pavasara ir pagājuši 35 gadi.
Savu žurnālista darbu “Neatkarīgajā” savienoju ar dziedāšanu korī. Dziedāšana ir mans hobijs jau aptuveni sešus gadus. Dziedu parastā Latvijas lauku korī. Mana kora dziedāšanas pieredze nav liela, bet, tā kā piedalījos pagājušajos dziesmu svētkos, tad ir ar ko salīdzināt. Dziesmu svētki – tās lielākoties ir emocijas un sajūtas, kuras nav viegli uzlikt uz papīra (datora ekrāna), bet ir atsevišķi fakti un pārdomas, ar kuriem varu padalīties arī ar mūsu lasītājiem.
“Latvijā cenzūra ir aizliegta, bet es, protams, esmu saņēmis mājienus par to, kā man labāk runāt, vai kurus darbus kurā vietā izstādīt vai – neizstādīt. Vairāki no šiem darbiem būs arī šajā izstādē,” saka tēlnieks Egons Peršēvics.
