Aptieku asociācija: Veselības ministrija plāno aptieku slēgšanu

Aptieku īpašnieku asociācija neatbalsta Veselības ministrijas izstrādātos jaunos aptieku izvietojuma kritērijus, jo tie mazinās iedzīvotāju iespējas saņemt kvalitatīvu farmaceitisko aprūpi un iegādāties zāles, kā arī veicinās aptieku slēgšanu. Kādi ir asociācijas galvenie iebildumi un situācijas vērtējums, sarunā ar Neatkarīgo stāsta Aptieku īpašnieku asociācijas izpilddirektore Kristīne Jučkoviča.
10.09.2020. Inga Paparde
 
APTIEKU īpašnieku asociācija ir uztraukta par to, ka jaunie aptieku darbības noteikumi faktiski nozīmēs aptieku slēgšanu, kas var atstāt negatīvu iespaidu uz aptieku pieejamību Latvijā ©Andrejs Terentjevs/F64

Kādus uzņēmumus apvieno jūsu pārstāvētā Aptieku īpašnieku asociācija?

VIEDOKLIS. “Jaunā regulējuma mērķim jābūt farmaceitiskās aprūpes un zāļu pieejamības palielināšanai, piemēram, domājot par aptieku pieejamību attālākos lauku reģionos, tomēr noteikumu projekts šo jautājumu nekādi nerisina,” saka Aptieku īpašnieku asociācijas izpilddirektore Kristīne Jučkoviča / No personiskā arhīva

Mēs pārstāvam aptieku nozari, proti, lielos aptieku uzņēmumus. Aptieku īpašnieku asociācijā apvienojušās tādas aptiekas kā “Apotheka”, “Latvijas aptiekas”, “BENU aptiekas” un “Sentor Pharm” aptiekas. Galvenais asociācijas darbības mērķis ir savu interešu aizstāvība un pārstāvniecība sarunās ar valsts pusi un citiem kolēģiem veselības aprūpes nozarē. Runājot par interešu aizstāvību, mēs domājam plašākā nozīmē, iekļaujot arī sabiedrības tiesības saņemt kvalitatīvu farmaceitisko aprūpi.

Kā jūs vērtējat, cik ļoti Aptieku īpašnieku asociācija ir iesaistīta lēmumu pieņemšanā?

Esam ļoti klātesoši un uzklausīti, bet par mūsu viedokļa ņemšanu vērā… nu par to var diskutēt. Pašreiz Veselības ministrija patiešām ņem vērā sociālo partneru viedokli, īpaši šī attieksme uzlabojās Covid-19 ārkārtas situācijas laikā. Bet cits jautājums ir par to, vai tiek risinātas īstās, aktuālās problēmas nozarē. Mans personīgais viedoklis ir tāds, ka, šķiet, visbiežāk problēmas veselības nozarē tiek risinātas notikumu “ienākšanas” kārtībā, līdz ar to zūd sistemātiskums. Trūkst sistēmiska skatījuma uz kopējo situāciju - tā varētu teikt.

Vai varat minēt kādu konkrētu piemēru?

Mēs atgriežamies pie vieniem un tiem pašiem jautājumiem, piemēram, ja nedarbojas e-veselība, mēs steidzamies risināt akūto problēmu, taču kopumā sistēma no tā labāka nekļūst. Mēs kopumā neapzinām visus problēmjautājumus. Ar e-veselību aptiekas ir ļoti saistītas, un patiešām - šāda sistēma ir ļoti nepieciešama, tomēr pašlaik farmaceits nereti ir kā ķīlnieks šajā situācijā vai, varētu teikt, pēdējā instance, kurā tad arī nonāk pacients ar e-recepti, kas vai nu ir, vai nav izrakstīta pareizi. Tieši aptiekas un farmaceiti izjuta vislielāko slogu saistībā arī ar jaunajām izmaiņām kompensējamo medikamentu izrakstīšanā. Mēs pat konstatējām, ka, ārsti izrakstot medikamentus jaunajā sistēmā, mēdz kļūdīties, pārbaudījām un saskaitījām visas tās riskantās vietas, kur šādas kļūdas var notikt, un ceram, ka tas tiks ņemts vērā un pie tā strādās, sistēmu uzlabojot.

Kāds ir jūsu skatījums kopumā uz šo jauno sistēmu, proti, ka no 1. aprīļa receptēs izraksta nevis medikamenta oriģinālo nosaukumu, bet aktīvo vielu un aptiekā tiek izsniegts lētākās zāles?

Kopumā tā ir ļoti laba lieta, mēs to atbalstām. Bet jāatzīst, ka ieviešanas procesā bija grūtības, jo tas sakrita ar Covid-19 epidēmiju, un farmaceiti dzīvoja un strādāja pamatīgā stresā. Arī liela daļa iedzīvotāju nebija dzirdējuši, ka ir šāda jauna sistēma, savukārt ārsti tieši tobrīd sāka strādāt attālināti, un arī tas ietekmēja recepšu izrakstīšanu atbilstoši jaunajai sistēmai, kas prasa ļoti rūpīgu darbu, pacientam visu izskaidrojot. Uzskatu, ka lielo aptieku īpašnieku asociācijas aptiekas uz saviem pleciem iznesa lielu daļu jaunās kārtības iesviešanas sloga, neko daudz nekurnot. Mēs gan lūdzām, lai jaunās kārtības spēkā stāšanos atliek uz kādu laiku, bet Veselības ministrija nepiekrita. Domāju, tagad jāturpina dialogs ar ārstiem par jauno medikamentu izrakstīšanas kārtību.

Taču asociācija pilnīgi nepiekrīt jaunajiem Veselības ministrijas izstrādātajiem noteikumiem, kas mainīs dzīvi aptiekām.

Noteikumu apspriešanas process bija diezgan ilgs, un mēs diskutējām ar ministriju ļoti ilgi. Šī ir jau piektā reize (rāda jaunākos izstrādātos komentārus noteikumu projektam), kad sūtām savus ieteikumus. Teikšu, kā ir: mūs pēdējā reizē uzklausīja un ar mūsu iebildumiem papildināja noteikumu anotāciju… Tomēr tie nav ņemti vērā. Var teikt tā, ka ir ļoti plašs paskaidrojums likumprojektam un tad ir pats likumprojekts, un tie abi dzīvo katrs savu dzīvi. Pēc pēdējās Farmācijas jomas konsultatīvās padomes sēdes saņēmām ziņu par gala variantu vienlaikus ar plašsaziņas līdzekļiem, sapratām, ka apspriešanai valdībā jau tiek sūtīta versija, ko mēs neesam redzējuši. Tad sanāca tā, ka mums prasa viedokli, bet mēs nemaz to nevaram noformulēt, jo vienkārši neesam informēti, kas tieši ir uzrakstīts gala variantā.

Tātad faktiski šīs plānotās izmaiņas mēs neatbalstām un esam iesnieguši savus priekšlikumus gan valdībai, gan vēlreiz Veselības ministrijā. Noteikumu grozījumos nav skartas būtiskas lietas saistībā ar aptieku darbību. Uzskatām, ka konkurence samazināsies, nevis palielināsies, kā to cer Veselības ministrija. Juridiskā tehnika šajos noteikumos daudzviet pārspējusi pati sevi, un dažbrīd vispār nav saprotams mērķis.

Runājot par jaunajiem noteikumiem un demogrāfisko aptieku izvietošanas principu, kā saprotams no Veselības ministrijas, tad noteiktā apvidū, kur ir 4000 iedzīvotāju, ja darbojas viena aptieka, otru atvērt vairs nevarēs.

Jā, tā tas ir plānots, taču mēs iebilstam, paskaidrošu, kāpēc. Tas šķietami attiecas uz nākotni, jā, tomēr, ja aptiekai notiks kāda problēma tās darbībā vai tā būs jāslēdz uz laiku, jāremontē - veidosies situācija, ka aptieka pārtrauks savu darbu, bet formāli tur būs. Saskaņā ar noteikumiem tai nebūs iespējams pārvietoties vai pārcelties uz citu vietu. Tieši šobrīd nekas nemainīsies, bet situācija parādīsies citā gaismā, ja šai vienai konkrētai aptiekai būs kādas problēmas, tā var vairs neatsākt darbu pēc tā, kā ir rakstīts noteikumu grozījumos.

Ja šī aptieka kādu iemeslu dēļ nevarēs strādāt, vai tad nevar uzskatīt, ka tur nav šīs aptiekas, un vai tad noteikumi neparedz iespēju atvērt jaunu aptieku?

Mēs ieteicām papildināt noteikumus ar piebildi “ja nav funkcionējošas aptiekas”, jo var būt situācija, ka formāli ir aptieka, bet tā nedarbojas, un neviena cita aptieka nedrīkstēs tur būt. Tāpat mēs piedāvājām papildināt normu ar teikumu, ka šīs prasības nav attiecināmas uz aptiekām, kuras savu darbību uzsākušas pirms šo noteikumu spēkā stāšanās. Mēs uzskatām, ka nav pamatoti šādus nosacījumus attiecināt uz tām aptiekām, kuras uzsākušas savu darbību. Šāda norma par iedzīvotāju skaitu uz vienu aptieku būtu attiecināma vienīgi uz jaunām aptiekām. Vispār mēs uzskatām, ka šis grozījums paredz konkurences apstākļu izslēgšanu apdzīvotās vietās, kurās iedzīvotāju skaits nepārsniedz 4000. Šāda norma neveicinās tādās vietās dzīvojošo izvēles iespēju palielināšanos vai aptieku sniegto pakalpojumu kvalitātes uzlabošanos, bet gan tieši pretēji - pacientam tiek pieļauta tikai viena izvēles iespēja.

Asociācija norādījusi, ka šie jaunie noteikumi neveicina vienmērīgu aptieku izvietojumu, jo tiks veicināta vēl lielāka aptieku koncentrēšanās peļņu nesošās vietās. Piemēram, jūs rakstāt, ka jaunie noteikumi sniedz priekšrocības komersantam, kas pastarpināti saistīts ar lielveikalu ķēdi.

Jā, mums ir bažas, ka kāds, kuram ir lielveikalu ķēdes, piedāvās izdevīgus noteikumus tikai kādai savai aptiekai, un tādā gadījumā pastiprināsies tieši šāda tīkla veidošanās.

Vai lielveikaliem ir savas pietuvinātās aptiekas?

Jā, ir.

Veselības ministrijas piedāvātajā variantā ir noteikts, ka minimālajam attālumam starp funkcionējošām aptiekām apdzīvotu vietu robežās būs jābūt 500 metriem un minētais attālums jāievēro arī aptiekai attiecībā pret aptiekas filiāli. No noteikumiem tiks izņemts noteikums attiecībā uz aptieku, kurā uz vietas gatavo zāles, un diennakts aptieku. Arī pret šo normu protestējat.

Pašlaik nosacījums ir tāds, ka aptieku var pārvietot uz vietu, kas ir ne tuvāk par 500 metriem no jau esošas aptiekas, kas strādā diennakti vai kurā gatavo uz vietas zāles. Ja mēs vērotu katru nosacījumu atsevišķi, tad nebūtu iebildumu ne pret vienu, bet, tā kā tagad pārklājas gan 500 metri, gan 4000 iedzīvotāji, tad principā tas nozīmē, ka esošā situācija tiek iesaldēta bez iespējām aptiekas pārvietot. Tas nozīmē, ka katra kustība aptiekai, ja vien tā neiekrīt ļoti šaurajā izņēmumu kategorijā, ir slēgšana.

Vēlos uzsvērt, ka šis 500 metru ierobežojums ir saprātīgs un mēs pret to neiebilstam, tomēr kopumā ņemot, noteikumi šādā tvērumā kopā ar 4000 iedzīvotājiem un šauro izņēmumu, ir ļoti stingri.



Esat izteikuši brīdinājumu, ka, pieņemot jaunos noteikumus, tiks slēgtas aptiekas. Kāpēc mums ir pamats bažīties, ka aptiekas tiks slēgtas? Un vai Veselības ministrijas teiktais, ka aptieku mums ir par daudz, nav pamatots?

Jebkurā brīdī, kad aptiekai gadīsies kādas problēmas - beigsies īres līgums, radīsies tehniskas problēmas, šīs aptiekas vairs nebūs un vietā nevarēs atvērt citu. Mēs arī nesaprotam, kāpēc šīs izmaiņas tiek pamatotas tikai ar OECD datiem, lai gan mums ir pavisam citādāka situācija nekā, piemēram, Nīderlandē, ko Latvijai piedāvā ņemt par paraugu. Varu teikt, ka nebūs tā, ka Rīgā, kur patiešām ir lielāks skaits aptieku, kāda aptieka aizvērsies. Diemžēl tas var skart tieši novadus. Aptieku pieejamība turpmāk būs ļoti aktuāls jautājums.