Eva Vidovska: Mazlietoto preču veikali sēž un gaida, kad tiem ļaus strādāt

Saruna ar SIA DBA direktori – prokūristi Evu Vidovsku.
26.02.2021. MKMāris Krautmanis
 
©Privāts arhīvs

Kāda ir situācija mazlietotu preču tirdzniecībā?

Visi mūsu veikali ir slēgti, un situācija ir ļoti smaga. Jo maksājumi paliek - gan telpu noma, gan komunālie maksājumi. Mums arī jāturpina saglabāt vismaz kaut kādā minimālā apjomā preču iepirkumi, jo pretējā gadījumā mēs zaudēsim savus sadarbības partnerus. Mūsu specifika ir tāda, ka ir ļoti grūti atrast labus sadarbības partnerus - mēs esam gadiem ilgi viņus meklējuši, bet pašlaik ir risks viņus pazaudēt.

Kādas ir cerības, skatoties uz valdības darbībām, ka kaut kas varētu mainīties? Vai iespējams, ka jums ļaus strādāt?

Mēs ļoti ceram. Jo parādījās ziņa, ka lielie pārtikas tirdzniecības veikali varēs tirgot visu - apģērbus, apavus, rotaļlietas. Mēs sākumā nespējām noticēt. Mūsu skatījumā un arī daudzu citu tirgotāju skatījumā, tā taču ir negodīga konkurence. Kāpēc vienam uzņēmumam ļauj tirgot visu, bet citam aizliedz? Redzējām, kas notika pirmajās dienās - ka cilvēki stāv rindās pie ārdurvīm un gaida, kad varēs iepirkties. Tas izraisa nesapratni - kāpēc tā? Kāpēc nevar būt atvērti visi veikali, ja tiek ievēroti stingrie epidemioloģiskās drošības ierobežojumi? Mēs arī būtu gatavi tos ievērot.

Vai jums būtu problēma ievērot pircēju skaitu un maskas visiem?

Protams, arī mēs skaitītu pircējus un nelaistu nevienu iekšā bez maskas, un radītu drošas iepirkšanās apstākļus.

Mēs tirgojam mazlietotus apģērbus - tātad liela daļa mūsu pircēju ir neaizsargātākā sabiedrības daļa, kura nevar atļauties jaunus, dārgus apģērbus un apavus. Un nevar atļauties arī pasūtījumus internetā. Mēs katru dienu saņemam ļoti daudz tālruņa zvanu no saviem klientiem ar tiešām sirdi plosošiem stāstiem.

Tas ir tā, ka viss jau noplīsis un nav ko uzvilkt?

Piemēram, zvana māmiņa un stāsta, ka viņas bērns ir palicis bez ziemas zābaciņiem. Viņa zināja, ka tiks vērti ciet veikali, bet viņai nebija vēl ienākusi nauda. Zvana cita māmiņa, kurai gaidāma bērna piedzimšana, bet viņai nav sagādāts pūriņš. Man atliek vien ieteikt paskatīties kādā interneta vietnē, kur varbūt cilvēki kaut ko noderīgu tirgo.

Tomēr sūtīšanas izdevumi ir ļoti lieli. Pie mums var iegādāties bērnu drēbītes, pat sākot no 36 eirocentiem. Citur tik vien nebūs. Mūsu valstī vēl pagājušajā gadā minimālā alga bija 430 eiro pirms nodokļiem. Pat cilvēki, kas smagi strādā, saņem niecīgu atalgojumu un nevar atļauties dārgus pirkumus.

Zvanīja vīrietis, kurš bija izmisis, jo viņam bija jāapglabā brālis, bet nebija uzvalka nelaiķim. Tur arī nekāda sūtīšana nederēja, jo nebija vairs laika.

Viss nav tik vienkārši, kā var šķist pirmajā mirklī. Mēs saņemam zvanus no klientiem ar dziļu neizpratni, kāpēc viņš nevar iegādāties bērnam cimdus, zeķes, ziemas jaku, kalnu bikses, bet tikmēr visi specializētie alkohola veikali ir atvērti. Un arī lielveikalos visas dzērienu nodaļas ir vaļā. Un mazos veikalos var nopirkt dzērienus. Bet mazlietotu apģērbu veikals ir ciet. Kāpēc? Kāpēc specializēts bērnu veikals nedrīkst strādāt?

Tagad valsts dod apgrozāmo līdzekļu grāntus. Vai kaut ko dabūjat?

Mums ir izmaksāts pirmais grānts 50 tūkstošu eiro apmērā. Šonedēļ saņēmām lēmumu par janvāri, ka mums tiks izmaksāts arī 100 tūkstošu grānts. Protams, mēs esam priecīgi, ka ir atbalsts, bet… Mūsu izdevumi mēnesī ir 200 tūkstoši eiro. Ja mēs saņemam 50 tūkstošus, tad 150 jāpieliek no sevis. Ja saņemam 100, tad no sevis jāmaksā 100. Mūsu rezerves nav mūžīgas. Esam cītīgi strādājuši, krājuši, domājuši, bet rezerves izsīkst. Nāksies vērt ciet pavisam trīs mūsu veikalus, jo bez telpu iznomātāju atbalsta nevaram izdzīvot. Notiek sarunas ar iznomātājiem, lai viņi dod mums atlaides, jo pretējā gadījumā mēs šos tirdzniecības punktus vairs nevaram atļauties. Diemžēl dīkstāves rezultāts jau ir tāds, ka trīs veikalus aizveram.

Cik jums ir veikalu kopā?

Bija 64, tagad būs 61. Rēķini turpina nākt, un tā ir liela psihoemocionāla slodze, jo nevar saprast, ko darīt - vai varēs atteikties telpas, jo ir saistības. Elektrību tērējam maz, taču OIK ir jāmaksā neatkarīgi no tā, cik enerģijas patērējam.

Ko darāt kopīgiem spēkiem ar citiem tirgotājiem? Vai ir cerības uz valdības pretimnākšanu?

Mēs esam Latvijas Tirgotāju asociācijas biedri. Ir grūti spriest, teikšu godīgi. jo valdības lēmumi par ierobežojumiem ir bijuši tādi, ka bija grūti noticēt, ka tādus pieņems. Tie ir raisījuši neizpratni. To pat nevaru komentēt, ir cerība vai nav. Protams, katru nākamo valdības sēdi gaidām, visi mūsu darbinieki gaida ar lielu interesi un satraukumu. Pie mums strādā 250 cilvēki, un tas nav maz. Uzņēmums ir dibināts šajā valstī, un šai valstij maksājam nodokļus. Protams, mēs gaidām. Negribas aizvērt vēl kādus veikalus. Jo ilgāk būsim šajā strupceļa punktā, kad aizliegts strādāt, jo uzkrājumu paliek mazāk. Tie bija domāti attīstībai. Tagad tie jātērē, lai vilktu dzīvību. Līdzekļi, kas bija paredzēti jaunu darba vietu radīšanai, ir izsīkuši. Sēžam un gaidām, kas notiks tālāk.

*****

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Signal kanālā.