Vilis Krištopans: Ja gribam dzīvot Latvijā, tad Latvija jāsaved kārtībā

Saruna ar partijas “Latvija pirmajā vietā” finanšu ministra amata kandidātu, kādreizējo premjeru Vili Krištopanu.
25.08.2021. MKMāris Krautmanis
 
©Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Kā tas nākas, ka pēc tik ilga pārtraukuma esat izlēmis atkal iesaistīties politikā - partijā “Latvija pirmajā vietā”, kuras līderis ir Ainārs Šlesers?

Pirms 22 gadiem izstājos no “Latvijas ceļa” un kopš tā laika neesmu bijis nevienas partijas biedrs. Man bija sajūta, ka nāks jauni politiķi un viss būs kārtībā. Bet diemžēl ir tā sanācis, ka jaunie ir sanākuši mazspējīgi un ar katru nākamo Saeimas sasaukumu kļūst aizvien vājāki. Piemēram, Artuss Kaimiņš, Jānis Bordāns un vēl daudzi, Bordāns gan tāds “jaunais”, kurš arī pirms vairāk nekā 20 gadiem jau bija politikā.

Es jau varētu mierīgi dzīvot Amerikā, spēlēt golfu un iet medībās. Bet es parunāju ar saviem mazdēliem un mazmeitu, un viņi saka: “Mēs gribam dzīvot Latvijā.”

Bet, ja gribam dzīvot Latvijā, tad Latvija jāsaved kārtībā.

Ir tāda tēze, kas parādījusies sociālajos tīklos, ka tad jau, ja Šlesers atgriežas politikā, Latvijā atkal ir parādījusies nauda...

Diemžēl ir otrādi. Budžeta stāvoklis ir bēdīgs, un ekonomikas stāvoklis ir bēdīgs. Es gribu nākt atpakaļ, lai četru gadu laikā dubultotu Latvijas budžetu. Pašlaik ir desmit miljardi, bet mūsu plāns ir, lai pēc četriem gadiem tas ir 20 miljardi. Un pēc tam vairāk. Mūsu partijai ir 50 punktu programma, kur ir uzrakstīts, kā to panāksim. Mēs ar Šleseru labi redzam, kas jādara.

Mums ir principiāli un kategoriski pretēja nostāja tiem, kas pašlaik ir pie varas. Viņi grib tērēt, bet mēs gribam pelnīt. Mēs gribam attīstīt ekonomiku, bet viņi grib aizņemties. Mēs gribam, lai visas nozares dod pienesumu - ostas, dzelzceļš, lauksaimniecība, meži, ražošana, pakalpojumi. Tūrisms. Katra nozare jāpaceļ visaugstākajā līmenī. Un tad izdosies. Jānoņem visi ierobežojumi mazajam biznesam - to ir ļoti daudz.

Mēs jau tagad esam ārkārtīgi atpalikuši no lietuviešiem un igauņiem. Taču mēs varam viņus apsteigt. Es gribu, lai nevis latvieši reģistrē uzņēmumus Lietuvā, nevis lai latvieši reģistrē automašīnas Igaunijā, bet otrādi - lai igauņi un lietuvieši atver banku kontus pie mums. Tā, kā bija savulaik, ka lietuvieši un igauņi brauca uz mūsu lidostu, kas bija Baltijā vienīgā lielā lidosta. Un mēs panāksim, lai pie mums ir viss labāks nekā kaimiņiem.

Kāpēc, piemēram, tūrismā viesu izmitināšanai PVN pie mums ir ievērojami lielāks nekā Lietuvā?

Mums ir jāizdara viss, lai pie mums ir labāk, taču nezin kādēļ pie varas esošie to nedara.

Pašlaik kovids pats svarīgākais - rokas, maskas, divi metri, “vakcinācijas aptvere”...

Jā, bet Latvijā visstraujāk ekonomikas attīstības temps nokrita un vislēnāk ceļas. Igaunijā un Lietuvā ekonomika jau ir atguvusies. Viņiem arī ir kovids. Visā pasaulē ir kovids.

Valdība iedomājas, ka stulbi ierobežojumi neietekmē ekonomiku. Katrs sīkums ietekmē ekonomiku.

Vai Latvijas komercbankas un ostas vēl ir reanimējamas?

Diskusijās par šīm lietām bieži vien dzirdamas blēņas. Vai tad kāds uzskata, ka atgriezīsies deviņdesmitie gadi ar anonīmajiem kontiem bankās? Tas ir aizgājis laiks.

Es runāju par to, ka pašlaik gan Lietuvā, gan Igaunijā finanšu sektoram ir daudz labāki noteikumi - gan pašam finanšu sektoram, gan cilvēkiem, kas saņem finanšu sektora pakalpojumus. Tas ir jāizbeidz! Latvijā jābūt vislabākajiem apstākļiem!

Ir tikpat kā atmirusi kreditēšana. Zviedru bankā ir jābūt vismaz miljonam kontā, lai cerētu dabūt pusmiljonu kredītā. Viņi dos kredītu tiem, kam nevajag, un nedos tiem, kam vajag.

Protams, krievi ir sabūvējuši savas ostas. Taču joprojām ir virkne dažāda veida kravu, kuras pa drusciņai nāk caur Latviju. To būtu daudz vairāk, ja Latvijas politiķi nerietu kā suņi uz Krieviju.

Vācijas kanclere Angela Merkele arī saka, ka viņai Krievijas politikā nepatīk tas un tas, un vēl kaut kas, taču Vācija un Krievija sadarbojas. Bet, kas ir mums? Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs kā suns rej. Un tad viņš grib, lai Krievija neuzliek veto visam, kam var uzlikt?

Latvija robežojas ar Lietuvu, Baltkrieviju, Krieviju un Igauniju. Kaimiņus neizvēlas.

Un Latvijas amatpersonu darbošanās atgādina. It kā, ja es mestu kaimiņam atkritumu maisiņus pāri sētai... Un brīnītos, ka arī kaimiņš man ieriebj - noliek, piemēram, automašīnu ceļam priekšā, lai pie manis neviens nevar piebraukt.

Kā vērtējat “būvnieku karteļa” lietu?

Kartelis ir bijis redzams ar neapbruņotu aci, tikai nezin kāpēc par to ir klusēts. Protams, es pieņemu, ka būvnieki maksāja tiem, kas bija pie varas.

Bet, ja tagad Latvijai būs jāmaksā Eiropas Savienībai liela nauda - desmitiem miljonu, tad iznāks tā, ka kartelis savu lielo profitu dabūja, politiķi arī dabūja, bet par to samaksās nodokļu maksātāji.

Tā ir demagoģija un muļķības, ja saka, ka Šlesers un Krištopans nāk politikā, jo valstī parādījusies nauda. Mums nāksies atrotīt piedurknes un strādāt, lai to kuģi pagrieztu atpakaļ - neaizņemties bez jēgas, iet atpakaļ bezdeficīta budžeta virzienā. Manas valdības laikā bija bezdeficīta budžets, ārējais parāds bija pusmiljards. Tagad ir 15 miljardi. Manas valdības laikā Latvijā dzīvoja 2,4 miljoni iedzīvotāju, tātad 22 gados Latvija ir zaudējusi gandrīz pusmiljonu cilvēku. To ir sastrādājis “Jaunais laiks”, “Vienotība”, “Jaunā Vienotība, “Attīstībai/Par!” un visi šo partiju paveidi. Un lielākā daļa no aizbraukušā pusmiljona ir ekonomiskie bēgļi.