Jauniešu, kuri nemācās un nestrādā, skaits aug līdz ar pandēmiju

Lai arī pēdējos gados sāka samazināties to jauniešu īpatsvars, kuri nemācās un nestrādā, pandēmijas laikā, kad Latvijā tika noteikti ierobežojumi vīrusa izplatības mazināšanai un pieauga bezdarba līmenis, arī šo jauniešu skaits palielinājās.
07.10.2021. Inga Paparde
 
PANDĒMIJAS laikā pieaudzis jauniešu īpatsvars, kuri nemācās un arī nestrādā; šādu jauniešu pilsētās ir vairāk nekā laukos ©Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Kopumā vairāk nekā 33 tūkstoši jauniešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem pašlaik ne strādā, ne mācās.

Katrs desmitais - nemācās, nestrādā

2020. gadā 33 200 tūkstoši jeb gandrīz 12 procenti Latvijas jauniešu 15 līdz 29 gadu vecumā nestrādāja un nemācījās, liecina Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma rezultāti. Vairāk jauniešu bez darba un bez mācībām ir vecumā no 25 līdz 29 gadiem - piektā daļa šo jauniešu nedara ne vienu, ne otru. Mazāk jauniešu bez darba un tādu, kas nemācās, ir vecumā no 15 līdz 24 gadiem, jo šajā vecumā liela daļa tomēr vēl turpina mācības.

Lai arī pēdējos gados novērojams šīs jauniešu grupas īpatsvara bezdarba rādītājos samazinājums, taču pērn pandēmijas laikā,

kad Latvijā tika noteikti ierobežojumi vīrusa izplatības mazināšanai un pieauga bezdarba līmenis, arī jauniešu skaits, kuri nestrādā un nemācās, palielinājās

no desmit procentiem 2019. gadā līdz 12 procentiem 2020. gadā.

Pandēmijai pakļauti pilsētnieki

Statistikas eksperti izpētījuši, ka, salīdzinot jauniešus pilsētās un laukos, novērojams, ka ierobežojumi vairāk ietekmējuši pilsētās dzīvojošus jauniešus. 2020. gadā 15 līdz 24 gadus vecu jauniešu skaits pilsētās, kuri nestrādāja un nemācījās, palielinājies pat par 5,6 procentpunktiem, kamēr lauku teritorijās tas turpināja samazināties. Savukārt 25 līdz 29 gadu vecuma grupā nestrādājošo un jauniešu, kas nemācās, skaits pilsētās palielinājies pat par 56 procentiem, bet lauku teritorijās pieaudzis nedaudz.

Par jaunieti, kurš nestrādā un nemācās, uzskata tādu personu, kura nestrādā (ir bezdarbnieks vai ekonomiski neaktīvs), kā arī nav iesaistīta izglītībā, skaidro statistiķi.

Jaunietes rūpējas par bērnu un izkrīt no darba tirgus

Dati liecina, ka jauniešu 15 līdz 24 gadu vecumā atšķirības starp sievietēm un vīriešiem, kuri nestrādā un nemācās, nav izteiktas. Nedaudz lielākas tās ir 25 līdz 29 gadu vecuma grupā - sieviešu īpatsvars, kas nestrādā un nemācās, pērn bija par aptuveni trīs procentpunktiem lielāks, bet pēdējo četru gadu laikā atšķirības starp dzimumiem samazinās.

Kā atklāj darbaspēka apsekojuma dati, izteiktas nodarbinātības līmeņa atšķirības parādās mājsaimniecībās, kur jaunākais bērns ir vecumā līdz pieciem gadiem, sievietēm krietni retāk iesaistoties darba tirgū un uzņemoties bērna aprūpes pienākumus mājās, bet vīriešiem pretēji - nodarbinātības līmenis pieaug. 2020. gadā sievietes vidējais vecums, pirmajam bērnam piedzimstot, bija 27,3 gadi. Dzimumu atšķirības jeb disproporciju bērna aprūpes pienākumu sadalē atklāj arī bērna kopšanas pabalstu saņēmušo skaits - 2020. gadā 83,4 procenti pabalsta saņēmēju bija sievietes un tikai 16,6 procenti - vīrieši.

***

Jauniešu, kuri nestrādā un nemācās, skaits 2019. un 2020. gadā (tūkstoši)

Centrālā statistikas pārvalde