Ušakovs sapņo par krievu valodu Eiroparlamentā

Atgādinot krievu auditorijai par savu eksistenci, pēc imunitātes un naudas uz Briseli aizbēgušais Rīgas eksmērs Nils Ušakovs parosījies valodu politikas laukā. Ja arī kādreiz viņš uzkāps Eiroparlamenta tribīnē, viņam tāpat nāksies runāt kādā no Eiropas Savienības 24 oficiālajām valodām. Taču ārpus sēžu zālēm ar savu elektorātu viņš varēšot biedroties krieviski, kas gan ir apšaubāmi, jo krievu valoda nav ES mazākumtautību valoda.
15.09.2021. Imants Vīksne
 
©Ekrānšāviņš

Ar paziņojumu par savu sasniegumu viņš nācis klajā sociālajā tīklā. Videoieraksta nosaukums: “EP aizkulisēs: valodas politika”. Tajā atlaistais Rīgas eksmērs krieviski atbild uz kādas Čitras Sternas uzdotu jautājumu. Vienīgā Čitra Sterna, ko Neatkarīgajai izdevās atrast sociālajos tīklos, ir tulkotāja un viesnīcas īpašniece Portugālē. Bet nu ļoti iespējams, ka tulkotāju interesē valodu politika Latvijā. Un krieviski uzdotais jautājums ir šāds: “Cienījamais, Nil! Kāpēc Beļģijā - trīsvalodīgā valstī neviens nekrīt histērijā par valodām, bet Latvijā nonācis līdz marasmam.”

Nils atbild Čitrai

Attiecīgi turpinājumā Nils atbild, ko domā par valodas politiku Eiropas Savienībā, Latvijā un kādus darbus veic krievu valodas izplatīšanai. Daudzvalodība esot modernās Eiropas pamats. Un daudzvalodība esot ne tikai vairākuma valodu atbalsts, bet arī atbalsts mazākumtautībām. Kā apgalvo Ušakovs, tas esot viņa nopelns, ka no nākamā gada Eiropas Parlaments ar ES pilsoņiem un iedzīvotājiem varēs sazināties mazākumtautību valodās, tai skaitā arī krieviski:

“Uzstāties ES parlamentā krieviski vēl nevarēs, bet: informatīvie materiāli, pasākumu organizēšana, tikšanās ar iedzīvotājiem - to visu pēc pieprasījuma varēs darīt arī krievu valodā.”

Uzstāšanās noslēgumā Ušakovs paziņo, ka Latvijā valodu politika jāmaina, jo ar saviem sodiem un aizliegumiem uz izglītību dzimtajā valodā tā esot iestrēgusi 19. gadsimtā, un tas, lūk, mums visiem kopā esot jāmaina. Citastarp videouzrunā deputāts arī iesmej par latviešu valodu, ka tai vajadzētu parādīties tikai brīžos, kad tuvumā ir valsts valodas inspektori vai viņu brīvprātīgie palīgi.

Tulkojumā - Ušakovs aģitē par divvalodības atjaunošanu Latvijā.

Varēs izdot bukletu jidišā

Ušakova piesaukto Eiropas Parlamenta Budžeta komitejas ziņojumu, kurā pieminēta finansējuma nepieciešamība informācijai mazākumtautību valodās, Neatkarīgā atrada. Tas saucas Rezolūcijas priekšlikums “Par Eiropas Parlamenta 2022. finanšu gada ieņēmumu un izdevumu tāmi”. Parlaments šo rezolūciju apstiprinājis 29. aprīlī. Tās 40. punktā parlaments “atzīst, ka aptuveni 50 miljoni cilvēku pieder pie dažādām Savienības lingvistiskajām minoritātēm, reģioniem un kopienām; atgādina, ka Parlaments veicina pilsoņu, tostarp nacionālo, reģionālo un lingvistisko minoritāšu iesaistīšanos un līdzdalību Savienībā; atgādina, ka Parlaments stingri atbalsta daudzvalodību un veicina nacionālo, reģionālo un lingvistisko minoritāšu tiesības; uzskata, ka Parlaments var aktīvi piedalīties cīņā pret dezinformāciju, vajadzības gadījumā sniedzot informāciju arī lingvistisko minoritāšu, reģionu un kopienu valodās; prasa Prezidijam izvērtēt, vai ir iespējama un aptuveni cik izmaksātu komunikācijas materiālu nodrošināšana (piemēram, centriem Europa Experience un konferencei par Eiropas nākotni) lingvistisko minoritāšu, reģionu un kopienu valodās dažādās dalībvalstīs”.

Eiropas Savienībā līdztekus 24 oficiālajām valodām ir vairāk nekā 60 vietējo reģionālo un mazākumtautību valodu, kurās runā apmēram 40 miljoni cilvēku. To vidū ir basku, katalāņu, frīzu un sāmu valoda, arī jidišs. Tā vēstīts Eiropas Parlamenta mājaslapā. Protams, Ušakovu neinteresē tiesības izdot bukletiņus jidišā, bet gan krievu valodas ievilkšana Eiropas Parlamentā. Un to par mazu vai apdraudētu nekādi nevar nosaukt. Atšķirībā no latviešu valodas.

Krievu valodai statuss nespīd

2016. gadā, kad sākās lielais Brexit process ar Lielbritānijas aiziešanu no Eiropas Savienības, līdztekus jautājumam par angļu valodas turpmāko statusu aktualizēts tika jautājums arī par krievu valodu. Ja jau krievu valodu pieprot 7% ES iedzīvotāju, kādēļ tai arī nepiešķirt privileģētu statusu. Tomēr Krievija nav un nekad nebūs Eiropas Savienības dalībvalsts. Un tāpēc krievu valodai nav vietas nedz Eiroparlamenta tribīnē Briselē, nedz arī Latvijas veikalu skatlogos.

Nila Ušakova paziņojumu visai kritiski vērtē viņa kolēģe Eiropas Parlamentā Inese Vaidere. Viņasprāt, krievu valoda nav uzskatāma par Eiropas Savienības mazākumtautību valodu, un arī politiski:

“Visi šeit saprot, kā krievu valoda ir ienākusi Eiropā.”

Un ienākusi tā ir, okupējot Baltijas valstis. Nekādas debates par oficiāla statusa piešķiršanu krievu valodai Eiropas Savienībā nenotiek un nevarot notikt, kamēr kādā no dalībvalstīm tā netiks atzīta par oficiālo valodu. “Russkij mir” un Kremļa “Tautiešu politika” ir vērsta uz šo mērķi, taču līdz šim bez panākumiem.